Marokas vēsture

Tādu kultūru, kāda tā ir Marokai – dažāda un sarežģīta – nav viegli izskaidrot. Tāpēc ir vērts vairāk uzzināt par to, kāda valsts ir šodien, kāda ir tās vēsture un sasniegumi.

Marokas pirmiedzīvotāji bija berberi. Šie cilvēki dzīvoja ciltīs un tām nebija kopējas pārvaldes šajā reģionā. Katra cilts dzīvoja pēc savas cilts vecākā izdotajiem likumiem.

Valsts attīstības pirmsākumos valsti pastāvīgi centās iekarot svešas varas. Vispirms 12. gadsimtā pirms Kristus to paveica feniķieši. Tomēr vēlāk no feniķiešiem šo vietu atkaroja kartāgieši. 2. gadsimtā pirms mūsu ēras kartāgiešus no šejienes padzina romieši. Kad Romas lielā impērija sadalījās, uz šo vietu aizvien vairāk uz dzīvi sāka pārcelties arābi. Neilgas, bet sīvas cīņas starp arābiem un ebrejiem par valsti izveidoja nestabilu. Ahmed I Al – Man izdevās pakļaut visu valsti savas dinastijas valdīšanas laikā. Starp 1579. un 1603. gadu valsts zēla un plauka, jo no Spānijas uz šejieni pārcēlās daudz ebreju un mauru. Ar viņiem kopā atceļoja arī viņu kultūra un māksla, kas deva nozīmīgu ieguldījumu tajā Marokas kultūras ainā, ko mēs redzam šodien.

Jau kopš 15. gadsimta paša sākuma spāņi un portugāļi cīnījās par Maroku, līdz 1415. gadā portugāļi ņēma virsroku un ieguva šo teritoriju. Tomēr 1578. gadā marokāņi sakāva portugāļus un atbrīvoja no to jūga savu zemi ar visām 1700 piekrastes pilsētiņām. 1904. gadā Maroku savā starpā sadalīja spāņi un franči, no kuriem lielāko teritorijas daļu ieguva tieši franči. Par Maroku interesi izrādīja arī vācieši, tāpēc 1911. gadā vācu karakuģis tika nosūtīts uz Francijas valdījumā esošās Marokas piekrasti. Tomēr bruņots konflikts tika novērts, kad Francija un Vācija panāca savstarpēju vienošanos, saskaņā ar kuru Francija drīkstēja paturēt kontroli pār Maroku, tomēr tā atļāva Vācijai izmantot dažas savas teritorijas.

1950. gadā Marokas sultāns pirmo reizi oficiāli pieprasīja Marokas neatkarību. Tomēr to noraidīja, līdz 1957. gadā, kad sultāns Mohammed kļuva par karali, spāņi atteicās no lielākas daļas Marokas teritorijas.

1974. gadā karalis Hassan uzsāka vērienīgu kampaņu, lai iegūtu kontroli pār visu Sahāru, no kuras lielākā daļa atradās spāņu kontrolē. Starptautiskā Justīcijas Tiesa šo pieprasījumu noraidīja. Valdnieks Hassan tomēr neatkāpās no savas ieceres. Visbeidzot pēc slepenas tikšanās Spānijas un Marokas līderi noslēdza vienošanos. Saskaņā ar parakstītajiem dokumentiem, Sahāru sadalīja starp trīs valstīm – Spāniju, Maroku un Mauritāniju. 1978. gadā spāņi ar dažādiem līdzekļiem panāca, ka Mauritānija no savas Sahāras daļas atteicās, tomēr ar Maroku šāds gājiens viņiem neizdevās, jo tā palika stingra un nelokāma. Apvienoto Nāciju Organizācija sarīkoja referendumu par pilnīgu pašnoteikšanos un akceptēja tā rezultātus. Saskaņā ar tiem, Maroka ieguva tiesības uz visu milzīgo Sahāras tuksnesi.

1999. gada 23. jūlijā karalis Hassan nomira. Viņa nāve bija punkts ilgākajai monarhijai mūsdienu arābu pasaules vēsturē – tā bija ilgusi 38 gadus. Pašlaik Marokā pie varas ir karalis Mohammed, kurš ir Hassan dēls un kroņprincis un valda kā 18. Alawite dinastijas karalis.

Translate

Šodien

2017. gada 26. jūlijā Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Izsaki viedokli

Vai Tu vēlies, lai sadaļa "Iegūsti ideālu figūru" tiktu atstāta arī pēc konkursa beigām?

Interesanti fakti

Minesotai un Vinipegai ir tā pati nozīme. Minesota nozīmē „tumšie ūdeņi” siū indiāņu valodā, bet Vinipega nozīmē „tumšie ūdeņi” cree indiāņu valodā

Pasākumi

FONTAINE FESTIVAL LIEPĀJĀ

FONTAINE FESTIVAL

„Flashlight” fināls

Habemus

The Hobos

Mavourneen(rock – Dānija)

Frank Zappa Project

Kuchenbeat

+ Prison Bar striptease, Ap Art filmu telts un daudz kas...