Vispārīga informācija

Pilns nosaukums: Ķīnas Tautas Republika

Galvaspilsēta: Pekina (Beijing – “Ziemeļu galvaspilsēta”)

Kopējā platība: Ķīnas Tautas Republika ir trešā lielākā valsts pasaulē ar tās 9 596 960 km2 lielo platību.

Iedzīvotāju skaits: Ar 1.3 miljardiem iedzīvotāju uz 2007.gadu, Ķīna ieņem pirmo vietu pasaulē pēc iedzīvotāju skaita, kas sastāda aptuveni 22% no visas pasaules iedzīvotāju kopējā skaita. 

Ģeogrāfija: Ķīna atrodas Āzijas pašos austrumos, Klusā okeāna rietumu piekrastē ar tās 9,6 miljoni kvadrātkilometru platību. Tās sauszemes un krasta robeža kopā ir aptuveni 18.000 km gara. Okeāna piekrastes zonā atrodas vairāk nekā 5000 salas, no kurām lielākās ir Taivāna un Hainan salas.

Ķīnas kontinentālajai teritorijai ir izteikts slīpums austrumu virzienā, kas liek daudzām valsts upēm plūst no tās vidienes kalnainajiem apvidiem uz austrumu līdzenumiem. Upju kopgarums, Ķīnas robežās, sasniedz aptuveni 220.000 km, no kurām garākās ir Jandzi (Yangtze) un Dzeltenā (Yellow) upe.

Ķīnas nevienādais teritorijas reljefs sevī ietver kalnu grēdas, nogāzes, augstkalnu rajonus, prērijas un ieplakas. Augstkalnes un kalnu reģions aptver aptuveni 65% no valsts teritorijas. Šeit atrodas arī pasaules augstākā virsotne Everests (Nepālā tiek saukts par Sagarmatu, bet Tibetā par Džomolungmu), kura augstums ir 8848 m v.j.l; taču viszemākais punkts valstī ir Turpan ieplaka – 154 m z.j.l.

Robežvalstis: Ķīnai jau gadsimtiem ilgi ir robeža ar Koreju, senākas ar Padomju Savienību, Afganistānu, Pakistānu, Indiju, Nepālu, Sikkim, Butānu, Birmu, Laosu un Vjetnamu.

Klimats: Ķīnā ir raksturīgs kontinentālais klimats. Tā atrodas 50tajos platuma grādos. Valsts dienvidu daļa atrodas tropu un subtropu joslās, un ziemeļu daļa – aukstajās laika zonās. Ziemeļu daļas Heilongjiang provincē ir ļoti garas ziemas, taču nav vasaru; turpretī Hainan salā ir garas vasaras, bet nav ziemu. Huanhe upes ielejā iezīmējas atšķirīgas gadalaiku maiņas, taču Yunnan–Guizhou ieplakas dienvidu daļā ir pavasaris visu gadu. Ķīnas tundras zona ir Qinghai – Tibet, kur zema temperatūra ir visos četros gadalaikos.

Administratīvās teritorijas: Ķīna ir sadalīta 23 provincēs, 5 autonomajos reģionos un 4 municipālajās teritorijās, kas pakļautas centrālai valdības sistēmai, un 2 īpašie administratīvie reģioni. Ķīnas Tautas Republikas galvaspilsēta ir Pekina.

Administratīvo vienību saraksts:

23 provinces: Hebei, Shanxi, Liaoning, Jilin, Heilongjiang, Shaanxi, Gansu, Qinghai, Shandong, Jiangsu, Zhejiang, Anhui, Jianxi, Fujian, Taiwan, Henan, Hubei, Hunan, Guangdong, Sichuan, Guizhou, Yunnan un Hainan.

Pieci autonomie reģioni: Iekšējā Mongolija, Ningxia, Xinjiang, Guangxi un Tibeta.

Četras municipalitātes: Pekina (Beijing), Šanhaja (Shanghai), Tjandziņa (Tianjin) un Čuncina (Chongqing).

Honkonga un Makao ir divi īpašie administratīvie rajoni Ķīnas Tautas Republikā.

Populācija: Ķīna ir visapdzīvotākā valsts pasaulē ar 1.3 miljardiem iedzīvotāju uz 2007.gadu, kas sastāda aptuveni 22% no visas pasaules iedzīvotāju kopējā skaita. Šis iedzīvotāju skaits sevī neietver Hong Kongas administratīvajā reģionā, Taivānas provincē un Macao administratīvajā reģionā dzīvojošos.

Apdzīvotības blīvums Ķīnā ir aptuveni 130 cilvēki uz km2. Taču populācija visā valstī ir nevienmērīgi sadalīta. Blīvi apdzīvotajā austrumu krastā cilvēku apdzīvotības blīvums sasniedz 400 cilvēku uz km2, centrālajos valsts reģionos apdzīvotības blīvums ir aptuveni 200 cilvēku uz km2, un reti apdzīvotajos reģionos apdzīvotības blīvums ir mazāks kā 10 cilvēku uz km2. Aptuveni 30,4% no valsts iedzīvotājiem dzīvo pilsētās un ciematos, un lauku teritorijās dzīvo aptuveni 69,6%.

Valstī ir aptuveni 50.8% vīriešu un 49.2% sieviešu. Jaunieši līdz 14 gadiem ir 25,7%; no 15 – 64 gadi ir 67,6% un 65 gadi un vecāki – 6.7%.

Etniskais sastāvs: Ķīna ir multiracionāla valsts ar 56 etniskajām grupām. Ilgo gadu attīstības periodā, visas nācijas sapludinājušās veidojot lielisku kultūras paraugu kāds ir mūsdienu Ķīnā.

Atsevišķi no Han tautas, pārējās 55 etniskās grupas, ar vairāk kā 96.5 miljoniem iedzīvotāju, sastāda aptuveni 8.04% no kopējā iedzīvotāju skaita. Vairāk nekā miljons iedzīvotāju ir tādām etniskajām grupām kā: Zhuang, Hui, Uyghur, Yi, Miao, Manchu, Tibetan, Mongolian, Tujia, Bouyei, Korean, Dong, Yao, Bai un Hani. 

Valsts konstitūcija garantē visām etniskajām grupām, kas neietilpst Han grupā, vienādus likumus un privilēģijas, kā, piemēram, atbrīvošanu no viena-bērna-ģimenes likuma, zemākas izglītības līmeņa noteikumus iestājoties koledžās un augstskolās, kā arī zemākus nodokļu maksājumus un valdības subsīdijas.

Reliģija: Ķīna ir valsts ar vairākiem reliģijas novirzieniem: Taoismu, Budismu, Islamu un Kristietību. Ticības brīvība ir atļauta ar likumu un tās reliģiskās aktivitātes aizsargā ar konstitūciju.

Valoda: Mandarīnu valodu izmanto vairākums modernajā Ķīnā. Tā ir viena no piecām pastāvošajām valodām, ko atzinusi Apvienoto nāciju organizācija. Vairākums pārējām 55 etniskajām grupām ir sava valoda. Valstī ir arī vairāki dialekti. Taču rakstības valoda Ķīnā tiek izmantota viena un tā pati jau 6000 gadus.

Vēsture: Ķīna ar savu 5000 gadus seno vēsturi, bija viena no pasaules senākajām civilizācijām. Tā bija pirmā valsts kur attīstījās pirmās ekonomiskās aktivitātes. Jau 5000 līdz 6000 gadus atpakaļ, cilvēki Dzeltenās (Yellow) upes ielejā sāka nodarboties ar lauksaimniecību un lopkopību. 21.gs. pirms Kristus, Ķīna ieviesa verdzību līdz ar Xia dinastijas izveidošanu, tādējādi izbeidzot valstī ieilgušo pirmatnējo sabiedrību.

221. gadā pirms Kristus dzimšanas, Qin Shihuang iedibināja Ķīnā pirmo centralizēto pārvaldi, Qin dinastija turpretim ieveda Ķīnas vēsturi feodālisma laikmetā, kas beidzās 1840. gadā Opija kara laikā kad bija nomainijušās vairākas dinastiju paaudzes.

1911.gada Bourgeois demokrātiskā revolūcija beidzās ar to, ka Sun Yat-sen gāza Qing dinastijas varas likumus, pieliekot punktu vairāk kā 2000 gadus ilgušajai feodālās monarhijas sistēmai.

Ķīnas Tautas Republika tika izveidota 1949.gada 1.oktobrī. Šodien Ķīnā ir īstenota reforma un iekšējā drošības kārtība, kā arī stabilizēta sociālistiskā mārketinga ekonomika.

Ģimenes vārdi: Ķīnā ģimeņu vārdi ienāca aptuveni 5000 gadus atpakaļ. Valstī ir vairāk nekā 5000 dažādu ģimeņu vārdi, no kuriem 200 vai 300 ir populārākie. Uzrunājot kādu tiek lietots ģimenes vārds pirmais. Piemēram, ģimenes vārds personai, ko sauc Li Ming ir vienkārši Li.

Translate

Šodien

2017. gada 22. oktobrī Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Izsaki viedokli

Vai Tu vēlies, lai sadaļa "Iegūsti ideālu figūru" tiktu atstāta arī pēc konkursa beigām?

Interesanti fakti

Roma atrodas tuvāk Tunisai, nekā Bernei, Vīnei vai Belgradai. Pirms Dienvidslāvijas sabrukšanas, Tunisa bija vistuvākā nacionālā galvaspilsēta Romai

Pasākumi

Grupas “Texas” soliste Šarlīna Spiteri izdod solo albumu

Pēc 20 gadu darbības Skotijas grupā “Texas” tās līdere Šarlīna Spiteri (Sharleen Spiteri) izdos savu debijas solo albumu “Melody”, kas Latvijā būs pieejams no 21.jūlija....