Ģeogrāfija: Afganistāna ir kalnaina valsts Centrālās Āzijas dienvidos ar līdzenumiem ziemeļos un dienvidrietumos. Augstākais valsts punkts ir Nowshak (7485m).

Lielas Afganistānas platības ir ļoti sausas un tām nepieciešama ūdens piegāde, piemēram, Sistan baseins ir viens no sausākajiem reģioniem pasaulē. Afganistānā valda kontinentālais klimats ar karstām vasarām un aukstām ziemām. Visai bieži valsti piemeklē zemestrīces, jo sevišķi ziemeļu rajona Hindu Kush kalnos.

1998. gada zemestrīcē šajā reģionā gāja bojā 4000 cilvēki.

Lai arī valstī ir lieli sausuma reģioni, Afganistānā ir 4 lielas upes - Amu Darya, Hari, Kabul un Helmand. Tāpat valstī ir vairākas nelielas upes, ezeri un strauti.

Afganistānā tiek iegūti arī derīgie izrakteņi, kuru ieguve dēļ nemierīgās situācijas nav liela. Lielākās iegulas valstī ir dabas gāzei, naftai, oglēm, varam u.c. izrakteņiem.

Lielākās pilsētas ir Kabula, Kandahar, Herat, Mazari Sharif u.c.

Robežvalstis: Dienvidos un austrumos Afganistāna robežojas ar Pakistānu, rietumos - ar Irānu, Turkmenistānu, Uzbekistānu un Tadžikistānu ziemeļos un Ķīnu ziemeļaustrumos.

Administratīvais iedalījums: Afganistāna iedalās 34 provincēs – Badakhshan, Badghis, Baghlan, Balkh, Bamyan, Daykundi, Farah, Faryab, Ghazni, Ghor, Helmand, Herat, Jowzjan, Kabul, Kandahar, Kapisa, Khost, Konar, Kunduz, Laghman, Lowgar, Nangarhar, Nimruz, Nurestan, Oruzgan, Paktia, Paktika, Panjshir, Parvir, Samangan, Sare Pol, Takhar, Wardar, Zabol. Katra province iedalās vairākos apgabalos.

Etniskais sastāvs: Afganistānas populāciju raksturo izteikta etniskā dažādība. Par etniskajiem afgāņiem dēvē puštunus, kas veido 42% no iedzīvotāju skaita, taču arī vairākas citas ciltis principā var dēvēt par afgāņiem. Pārējās etniskās grupas ir tadžiki (27%), hazara (9%), uzbeki (7%), aimaki (4%) u.c.