Vispārīga informācija

Pilns nosaukums: Grenlandes autonomā teritorija

Galvaspilsēta: Nuuk (Gidthab)

Naudas vienība: Dānijas krona (DKK)

Iedzīvotāju skaits: 56 344

Platība: 2 166 086 kvadrātkilometri

Ģeogrāfija: Grenlande ir Dānijas province ar autonomu statusu, kas atrodas starp Ziemeļu Ledus un Atlantijas okeāniem. Grenlandi dienvidaustrumos apskalo Atlantijas okeāns, austrumos – Grenlandes jūra, Ziemeļu Ledus okeāns ziemeļos un Bafina līcis – rietumos. Tuvākās salas valstis ir Islande un Kanāda. Grenlande ir pasaulē lielākā sala un vienlaikus lielākā atkarīgā pasaules teritorija. Tā lepojas ar lielāko nacionālo parku pasaulē, kurā ietilpst arī valsts teritorija.

Masīvā Grenlandes ledus sega valsts centrālajā daļā ir mazinājusies, tāpēc tā atrodas 300m zem jūras līmeņa. Visas salas pilsētas un apmetnes atrodas no ledus brīvajā piekrastē, iedzīvotājiem pārsvarā mājojot salas rietumu krastā.

Grenlandes ziemeļaustrumu teritorija neietilpst nevienā salas administratīvajā pašvaldībā, toties tā ir Ziemeļaustrumu Grenlandes Nacionālā parka (lielākais pasaulē) mājvieta. Ledus klātajā salas centrālajā daļā atrodas vairākas zinātniskas apmetnes. Pašus salas ziemeļus neklāj ledus, jo gaiss ir pārāk sauss, lai sniegs vispār varētu rasties. Ja Grenlandes ledus sega nokustu pilnībā, jūras līmenis paceltos par 7m un Grenlande visticamāk kļūtu par arhipelāgu.

Mūsdienās Grenlandes ledāju kušana ir tiešs pierādījums globālajai sasilšanai.

Etniskais sastāvs: Grenlandē dzīvo apmēram 56 000 cilvēku, no kuriem 88% ir inuīti vai dāņu-inuītu pēcteči. Pārējie 12% ir Eiropas izcelsmes, pārsvarā dāņi. Lielākā daļa iedzīvotāju ir luterāņi. Gandrīz visi salinieki dzīvo ap fjordiem galvenās salas dienvidrietumu daļā, kurai raksturīgs relatīvi maigs klimats.
Translate

Šodien

2019. gada 17. septembrī Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Interesanti fakti

Visslavenākā neolīta laikmeta reliģiskā vieta ir Stounhedža (Stonehenge), kas atrodas Salisbury līdzenumā, Anglijā. Veidojumu, ko apmeklētāji var aplūkot mūsdienās, ir vairāku celtniecības fāžu rezultāts, kas ilga no 3100. līdz 1100.gadam pirms mūsu ēras. Akmens bluķi, kas tika izmantoti Stonehenge būvniecībā, nāca no divām teritorijām. Zilie akmeņi, kas veido agrāko pusapli, tika atgādāti no Preseli kalniem – aptuveni 385 km tālu. Lielākie akmeņi, no kuriem daži sver pat 45 tonnas, tika atgādāti no Marlorough Downs, 30 km no Stonehenge

Pasākumi

DISKO NAKTS NR.7 notiks 5. decembrī

Kamēr vasaras nakts ballītes rit pilnā sparā, sabiedrība L Tips jau plāno decembra grandiozāko balli. Tāpēc 5. decembris noteikti visiem jāatzīmē savā kalendārā, jo tieši tad...