Vispārīga informācija

Pilns nosaukums: Bosnijas un Hercegovinas Federācija

Galvaspilsēta: Sarajeva

Naudas vienība: Bosnijas konvertējamā marka

Iedzīvotāju skaits: 3 981 239

Platība: 51 197 kvadrātkilometri

Ģeogrāfija: Bosnija un Hercegovina ir valsts Balkānu rietumos, kas nosaukumu ir aizguvusi no 2 tās reģioniem, starp kuriem robežas ir novilktas visai neskaidri. Bosnija aizņem valsts ziemeļu apgabalus, kas veido 4/5 kopējas teritorijas, savukārt Hercegovinai paliek pārēja dienvidu daļa.

Galvenās valsts pilsētas ir galvaspilsēta Sarajeva, Banja Luka ziemeļrietumu reģionā Bosanska Krajina, Bijeljina un Tuzla ziemeļaustrumos, Zenica un Doboj Bosnijas centrālajā daļā, ka arī Hercegovinas galvaspilsēta Mostar.

Klimats: Valsts dienvidos dominē Vidusjūras klimats, kas sekmē lauksaimniecības attīstību. Bosnijas un Hercegovinas centrālajā daļā ir kalni, kas ir neatņemama sastāvdaļa arī austrumos, kur norisinājās 1984. gada Ziemas Olimpiskās spēles.

Bosnijas un Hercegovinas austrumu daļu klāj biezi meži, caur kuriem plūst lielā Drina upe. Kopumā 50% valsts teritorijas sastāda meži. Visbiezākie tie ir centrālajā, austrumu un rietumu daļā. Bosnijā un Hercegovinā ir septiņas lielas upes: Una, Sana, Vrbas, Bosna, Drina, Neretva un Sava.

Robežvalstis: Bosnija un Hercegovina robežojas ar Horvātiju ziemeļos un dienvidrietumos, ar Serbiju austrumos un Melnkalni dienvidaustrumos. Valstij ir arī 20km jūras robeža ar Adrijas jūru.

Administratīvais iedalījums: Bosnijas un Hercegovinas federācija iedalās 10 kantonos: Una-Sana, Posavina, Tuzla, Zenica – Doboj, Podrinje, Centrālaja Bosnijas kantonā, Herzegovina – Neretva, Rietumu Hercegovinas kantonā, Sarajevas kantonā un 10. kantonā.5 no tiem ir bosniešu vairākuma kantoni, 3 – horvātu un 2 – etniski jaukti (tāpēc tajos ir spēkā īpaša un sarežģīta vēlēšanu procedūra, lai aizsargātu mazākās etniskās grupas).

Etniskais sastāvs: Bosnijas un Hercegovinas etnisko sastāvu veido trīs galvenās etniskās grupas – bosnieši, serbi un horvāti. Taču, neraugoties uz etnisko piederību, pasaulē visus valsts iedzīvotājus ir pieņemts dēvēt par bosniešiem. Saskaņā ar datiem, šodien bosnieši veido 48% no kopējas populācijas, serbi – 37% un horvāti – 14%. Starp šīm grupām pastāv stingra robeža arī reliģiskajā ziņā, jo 95% bosniešu ir musulmaņi, 95% horvātu – katoļi un 96% serbu – pareizticīgo. Tieši tāpēc šo trīs grupu starpā joprojām valda spriedze.

Translate

Šodien

2019. gada 12. novembrī Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Interesanti fakti

Islandē ir pasaulē senākā funkcionējošā demokrātija

Pasākumi

Kaža piesaka jaunu projektu un izdod pirmo dziesmu

Līdzšinējais dueta „Valters un Kaža” un grupas „Putnu Balle” dalībnieks Kaža izveidojis jaunu grupu, kura tāpat saucas „Kaža”. Šobrīd klausītājiem tiek piedāvāta “Kažas” pirmā dziesma „Ieskaties”....