Vispārīga informācija

Pilns nosaukums: Andoras grāfiste

Galvaspilsēta: Andorra la Vella

Naudas vienība: Eiro (EUR)

Iedzīvotāju skaits: 71 822

Platība: 468 kvadrātkilometri

Ģeogrāfija: Andora ir maza, kalnu ieskauta valstiņa Rietumeiropā. Dēļ savam ģeogrāfiskajam stāvoklim Pireneju austrumos, Andoras ainavu pārsvarā veido kalni ar vidējo augstumu 1990 metri. Augstākais valsts punkts ir Coma Pedrosa (2946m).

Kalnus sadala trīs dziļas ielejas Y formā, kas galu galā saplūst vienā, pa kuru plūst Valira upe, kas savu ceļu turpina Spānijā.

Reiz būdama izolēta valsts, šodien Andora ir pārtikusi valsts, kas tiek raksturota kā tūrisma un nodokļu paradīze. Galvenais iedzīvotāju ienākumu avots ir tūrisma nozare, tāpēc kalnos ir izveidotas daudzas slēpošanas un alpīnisma bāzes.

Jāpiebilst, ka Andorā ir arī daudz dažādu koku (ozoli, dižskābarži, kastaņi, egles, priedes), tāpēc šeit ir visai attīstīta mežrūpniecība. Pateicoties leknajām Alpu kalnu ganībām, Andorā audzē aitas un liellopus, zirgus ieskaitot.

Zemkopība vairāk ir attīstīta Valira ielejas dienvidu daļā, kur gan biežā sausuma dēļ ir nepieciešama apūdeņošana.
Robežvalstis. Andora robežojas ar Spāniju un Franciju.

Administratīvais iedalījums: Andora sastāv no septiņiem apgabaliem jeb pagastiem. Andoras pagasti: Canillo, Encamp, Ordino, La Massana, Andorra La Vella, Sant Julia de Loria un Escaldes - Engordany.

Etniskais sastāvs: Andorieši ir minoritāte paši savā valstī - spāņi, portugāļi, franči, briti un itāļi kopā veido 67% no iedzīvotāju skaita. Saskaņā ar ANO datiem, Andorā ir viens no ilgākajiem mūža rādītājiem. Pamatiedzīvotājus jeb andoriešus dēvē par kataloņiem, lai arī tas nav īsti precīzi, jo andorieši ir tauta pati par sevi.

Nacionālā valsts valoda ir kataloņu, lai līdzīgas tiesības ir franču un spāņu valodām. Andora ir viena no retajām valstīm, kas saprotamu iemeslu dēļ nav parakstījusi Eiropas Nacionālo minoritāšu konvenciju. Galvenā valsts reliģija – katolicisms.
Translate

Šodien

2019. gada 12. novembrī Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Interesanti fakti

Mūsdienu Ganas valsts nav tā pati, kas senā Gana. Mūslaiku Gana iepriekš bija pazīstama kā Zelta krasts Gvinejas līcī Rietumāfrikā. Senā Gana aizņēma teritoriju, kur tagad atrodas Mali un Mauritānija, starp Senegālas un Nigēras upēm. Vārds „gana” bija tituls, kas nozīmēja „kara vadonis”, un teritorija ieguva savu nosaukumu no afrikāņiem no ziemeļiem, kas bija gatavi tirgoties ar „gana”. Senā Gana pastāvēja līdz aptuveni 1240.gadam

Pasākumi

Dziedātājai Milēnei Fārmerei jauns albums “Point de Suture”

Leģendārā franču dziedātāja Milēne Fārmere (Mylene Farmer) izdevusi savu septīto studijas albumu “Point de Suture” (“Šuve”), kas Latvijā pieejams no 12.septembra....