Bulgārijas galvenā informācija

BULGĀRIJA

Teritorija:                   110993,6 km2

Iedzīvotāju skaits     7,9 miljoni

Galvaspilsēta           Sofija

Oficiālā valoda         Bulgāru

Reliģija                      Pareizticība

Politiskā sistēma     Parlamentāra republika

Nacionālā valūta     Leva

Mērvienību sistēma            Metriskā sistēma

Laika zona                GMT +2 stundas

ATRAŠANĀS VIETA

Bulgārija ir izvietojusies Eiropas dienvidaustrumos un aizņem Balkānu pussalas ziemeļaustrumu daļu. Ziemeļos pa Danube upi tā robežojas ar Rumāniju, rietumos – ar Serbiju un Melnkalni un bijušo Dienvidslāvijas republiku Maķedoniju. Dienvidos tās kaimiņi ir Grieķija un Turcija. Austrumos to apskalo Melnā jūra, kas to savieno ar Krieviju, Ukrainu un Gruziju. Robežlīnija ar Melno jūru ir 278 km gara. Valsts kopējā teritorija ir 111000 kvadrātkilometri.

RELJEFS

Bulgārijas reljefs atrodas robežās no 0 līdz 2925 m. Vispazīstamākās kalnu grēdas ir Rila (augstākais punkts Mussala  2925 m), Pirin (Vihren  2914 m), Stara Planina (Botev  smaile 2376 m), Rhodopes (Golyam  Perelik – 2191 m), kā arī Vitosha  kalns (Cherni Vrah  2291 m).

ŪDEŅI

Upes galvenokārt iztek no kalniem un ietek Melnajā vai Egejas jūrās. Bulgārijā ir 526 upes, kas garākas par 2,3 km. Vienīgā kuģojamā upe ir Danube , kas plūst gar Bulgārijas ziemeļu robežu. Šeit ir labi priekšnoteikumi piedzīvojumu tūrismam: mežonīgie ūdeņi – raftings un kanoe, niršana, paraglaidings un hangglaidings Vatcha, Iskar , Chepelarska, Struma un Mesta upju ielejās.

Garākās Bulgārijas teritorijas upes: Iskar (368.0 km), Toundga (349.5 km), Maritsa  (321.6 km), Osum (341.0 km), Struma (290.0 km), Yantra  (285.5 km), Kamchiya (244.5 km), Arda (241.3 km), Louda Kamchiya (200.9 km) un Roussenski Lom (196.9 km).

Bulgārijā ir ap 330 dabīgiem ezeriem, lielākie no tiem ir Melnās jūras ezeri (Alepou, Arkoutino, Pomorie, Beloslav, Bourgas, Varna un Shabla ezeri), visvairāk (virs 260) ir augstkalnu ezeri Rila un Pirin kalnu grēdās.

KLIMATS

Pārsvarā Bulgārijā dominē mērens un pārejošs kontinentāls klimats (2000 – 2400 saules stundas gadā). Ir četri gadalaiki ar sausām un karstām vasarām. Vidējā temperatūra (aprīlis – septembris) +23 grādi, aukstām sniegainām ziemām ar vidējo temperatūru 0 grādi. Gada vidējā temperatūra 10,5 grādi. Rhodope kalnu ielejas dienvidrietumu daļā ir Vidusjūras klimats ar karstām vasarām un maigām, mitrām ziemām. Klimatiskās zonas ziemeļu robeža ir Balkānu kalni.

Vidējā janvāra temperatūra Sofijā ir no -4 līdz +2 grādiem. Jūlija temperatūra ir robežās no +16 līdz +30 grādiem. Maigais Vidusjūras klimats un auglīgā zeme ir ļoti piemērota rožu audzēšanai, no kuram iegūst rožu eļļu – vērtīgu izejmateriālu parfimērijas, medicīnas preču, ēdiena un vīna, kā arī tabakas industrijai.

FLORA UN FAUNA

Bulgārijai ir daudzi reģioni, kas saglabāti neskarti ar ievērojamu bioloģisku dažādību. 12360 dažādu sugu ir atrodamas ekoloģiskās sistēmas sastāvā, no kurām 3700 ir augstākie augi. Bulgārijas endēmijas augu , kuri neaug nekur citur pasaulē, skaits ir vairāk nekā 250: Rila prīmula, Balkānu vijolīte, Bulgārijas kazene, Rhodopijas tulpe utt. Meži ir pārpilni ar savvaļas augļiem, mežrozītēm, mellenēm, kazenēm, zemenēm, avenēm, sēnēm. Ir arī liela ārstniecisko augu un zāļu dažādība.

Bulgārijas fauna sastāda aptuveni 13000 sugu, kas ir 14% no Eiropā kopējā reģistrēto dzīvnieku skaita. Reti zīdītājdzīvnieki ir atrodami šai valstī. Pelikāni, staltbrieži, brieži, stirnas, meža cūkas, paipalas, fazāni un citi dzīvnieki apdzīvo rezervātus un medību laukus.

Ir izveidots 3 nacionālo parku tīkls – Rila, Pirin un Centrālo Balkānu ar kopējo platību 221252,2 ha, 9 dabas parki (virs 180000 ha), rezervāti, kā arī 2234 aizsargājamas teritorijas un dabas pieminekļi. Divi no tiem (Pirin nacionālais parks un Sreburna biosfēras rezervāts) ir iekļauti UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Kopā ar 16 citiem biosfēras rezervātiem tie piedāvā lieliskas iespējas foto medībām, zinātniskam, kā arī vienkārši atpūtas tūrismam.

MINERĀLIE ŪDEŅI

Bulgārijā ir ap 500 minerālo ūdeņu uzkrāšanas vietas ar vairāk nekā 1600 ūdens avotiem. Tie ir galvenokārt izvietojušies kalnu pakājēs. Nacionālās nozīmes spa kūrorti ir Bankya, Velingrad, Sandanski, Stara Zagora minerālu vannas, Narechen, Sliven un Haskovo, kā arī Kyustendil, Varshets, Pavel Banya, Hissarya, Merichleri, Momin Prohod un Kostenets. Klimatiskie jūrmalas kūrorti, kas piedāvā dažādus atjaunināšanās pakalpojumus ir Albena, Balchik, Bourgas, Varna (Zlatni Pyassatzi – zelta smiltis), Kiten, Pomorie, Primorsko, Nessebur (Slantchev Byrag – saulainā pludmale) un Sozopol. Krāšņi ezeri slēpjas Rila un PIrin kalnu ielokā.

DAŽI FAKTI

Rila krusts ir koka krusts ar 140 mikroskopiskām ainām no Bībeles, ar atainotām vairāk nekā 1500 figūriņām, lielākā no kurām ir rīsa lielumā. To ar adatu liepas kokā greba mūks Rafaels 12 gadus, kamēr viņš palika akls.

Jogurts

Lactocbacillus Bulgaricus ir baktērija, kas Bulgārijas jogurtam piedod tā oriģinālo garšu un konsistenci, kas sastopama tikai Bulgārijas dabā.

Bulgārijas skābais piens (kiselo mliako) ir oriģināls nacionālais produkts. Ārpus Bulgārijas tas ir pazīstams kā jogurts. Tiek uzskatīts, ka Bulgārijas skābais piens bija saistīts ar aitu audzēšanu senos laikos. Gani no lielā piena daudzuma pagatavoja dažādus produktu veidus. Vislabākie jogurta meistari nāca no Razgrad rajona.

Rožu eļļa – slavenā Bulgārijas rožu eļļa tiek ražota Kazanlak reģionā, un tā ir franču un citu slavenu smaržu sastāvdaļa.

1970.gadā kosmosa kuģis „Voyager” devās ceļā, lai sazinātos ar citām planētām un uz tā bija lāzera disks ar desmit dziesmām, kā informāciju par Zemi. Viena no dziesmām bija Bulgārijas Rhodope reģiona melodija „Izlel e Deliu Haidutun”, ko izpildīja Valia Balkanska.

Džons Vincents Atanassoffs – pirmā elektroniskā datora izgudrotājs pēc izcelsmes bija bulgārs. Atanassof – Berry Dators bija ar dažiem skaitļošanas uzlabojumiem, tai skaitā aritmētikas bināro sistēmu, reģeneratīvo atmiņu, skaitļošanas funkciju atmiņas nošķiršanu.

Vislielākā Bulgārijas un Balkānu zemiene ir Augšējā Thrace, kas ir apmēram 180 km gara un 50 km plata. Kopējā tās platība ir 6032 kvadrātkilometri.

Vislielākais līcis ir Bulgārijas līcis Melnās jūras krastā. Tas sniedzas 31 km iekšzemē. Platākajā punktā tas ir 41 km, dziļākajā 25 m.

Vislielākais piekrastes ezers ir Varna  ezers, kas aptver 18 km2 platību. Tas ir arī visdziļākais – 19 m.

Vislielākais kalnu ezers ir Smradlivoto Rila kalnos. Tas aizņem 21,2 ha.

Visaugstākais kalns ir Rila. Augstākais punkts Moussala ir 2925 m virs jūras līmeņa. Tas arī ir augstākais punkts Balkānos. Pirmo reizi par uzkāpšanu tajā rakstos ir minēts par Karali Filipu II – Aleksandra Lielā tēvu.

Augstākais kalnu ezers ir Popovoto Pirin kalnā. Tas atrodas 2715 m virs jūras līmeņa.

Augstākais ūdenskritums ir Raiskoto Praskalo (paradīzes smidzinātājs) – 124 m. Tas atrodas netālu no Botev smailes Balkānu kalnos. Kopā Bulgārijā ir gandrīz 300 ūdenskritumu, 70 no tiem valsts aizsargāti.

Vienīgais Bulgārijas izdzisušais vulkāns ir Kozhukh (281 m virs jūras līmeņa), netālu no dienvidrietumu pilsētas Petrich.

Visvairāk minerālavotu atrodas Velingrad  pilsētā – vairāk nekā 70.

Visgarākā ala ir netālu no Bosnek ciema, Vitosha kalnā aptuveni 15 km no Sofijas. Sešas pazemes upes ir izrakuši ejas labirintus. Bulgārijā ir atrodamas ap 4000 alām.

Zemākā temperatūra, kas reģistrēta 1947.gada ziemā Tran pilsētā, rietumos no Sofijas – mīnus 38,3 grādi.

Augstākā reģistrētā temperatūra – 1916.gadā Sadovo, netālu no Plovdiv – 45,2 grādi.

Visilgākā migla bija novērota 1948.gada decembrī Sofijā – 29 dienas un naktis. Tajā pašā laikā miglas Plovdivā un Lomā ilga 28 dienas.

Viskarstākais minerālavots ir Saparevna Banya netālu no Dupnitsa pilsētā. Tā temperatūra ir 103,8 grādi.

Vecākais koks ir ozols, kas aug Granit ciemā netālu no Stara Zagora . Tā vecums ir ap 1650 gadiem. Šī ozola kronis ir 1017 m2 liels. Tā stumbra apkārtmērs ir 7,45 m, augstums 23,40 m.

„Baikusheva Mura” (baltegle) Pirin kalnā ir tikpat veca kā Bulgārijas valsts – 1300 gadi.

Bizoņi no Bulgārijas zemes pazuda jau viduslaikos. 1961.gadā rezervātā netālu no Razgrad pilsētas tika izmitināti 2 bizoņu pāri un pēc tam palaisti Voden mežā. Mūsdienās dažādos Bulgārijas rezervātos ir vairāki desmiti bizoņi.

Visretākā dzīvnieku suga ir Melnās jūras ronis, kuri palikuši tikai kādi 5 – 6. Tie dzīvo alās ap Melnās jūras piekrasti.

Vistālāko migrāciju veic zuši, kas dzīvo Bulgārijas upēs, bet nārsto tālajā Saragosas jūrā, Floridas austrumos, ASV.

Visgarākā upe, kas tek tikai Bulgārijas teritorijā, ir Iskar – 368 km.

Pēdējais lūsis Bulgārijā tika nošauts 1941.gadā Rila kalnos.

Pēdējo Bulgārijas zemes lauvu nogalināja Persijas karaļa Xerxes kampaņas laikā.

Translate

Šodien

2019. gada 21. novembrī Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Interesanti fakti

Indija ir otrā apdzīvotākā valsts pasaulē, ar iedzīvotāju skaitu vairāk kā 1 miljards. Trešā apdzīvotākā valsts pasaulē – ASV – iedzīvotāju skaits ir vairāk kā 30% mazāks

Pasākumi

Aizvadīts otrais jauno Latvijas izpildītāju koncerts sadarbībā ar Onyx Records

Šī gada 25. aprīlī, bārā/restorānā „CATS” notika mūzikas portāla Onyx Records izpildītāju koncerts. Tā mērķis bija popularizēt jaunos Latvijas izpildītājus, kā arī pieteikt...