Vispārēja informācija par Belize

Beliza atrodas Ziemeļu puslodē, Centrālamerikā. Ziemeļos šī valsts robežojas ar Meksiku, dienvidos un rietumos ar Gvatemalu, bet austrumos tās krastmalu 279 kilometru garumā apskalo brīnišķīgā Karību jūra. Ģeogrāfiskajā ziņā valsts koordinātas ir starp 15* 52’ 9” un 18* 29’ 55” ziemeļu platums un 87* 28” un 89* 13’ 67” rietumu garums. Valsts platība ir 8866 kvadrātjūdzes, ieskaitot 266 kvadrātkilometrus salu platību.

Ģeogrāfija

Smilšu sēkļi, piekrastes atoli un barjerrifs ir galvenās Belizas dabas atrakcijas. Barjerrifs ir 185 jūdzes garš, garākais visā rietumu puslodē. Smilšu sēkļi ir salas, kas atrodas starp kontinentu un barjerrifu, paša barjerrifa teritorijā, kā arī tā apkārtnē. Lai arī parasti šos mangrovju sēkļus cilvēki neapdzīvo, toties šīs vietas ir lieliski biotopi putniem un dažādām jūras radībām. Daudzi putni, zivis, gliemji un jūras organismi savu dzīvi uzsākt tieši šajās vietās. Daudzos sēkļos, kas pārveidojušies par salām, palmu ēnā ir izveidoti daudzi lieliski atpūtas kūrorti, kas piesaista gan ūdens sporta cienītājus, gan jūras dabas apbrīnotājus. Sēkļi un atoli piedāvā lieliskas iespējas nirējiem, makšķerniekiem, burātājiem, kuģotājiem, kaitborda cienītājiem un airētājiem. Turklāt atolos un sēkļos mājvietu sev rod ligzdojoši putni un bruņurupuči.

Belizas kontinentālās daļas ziemeļu puse ir līdzenums, kas reiz bijis jūras gultne. Zemi šeit klāj plāna augsnes kārta, kas sekmē tikai nelielas veģetācijas un bieza lapu koku tropiskā meža attīstību un augšanu. Piekrastes rajons nav ne zeme, ne jūra, bet gan mitra un purvaina pārejas josla, kuras veģetācija sastāv no mangrovēm un dažādiem zālaugiem, bet vietās, kur ūdens robežojas ar zemi – no cipresēm un sikomorēm.

Belizas centrālā daļa sastāv no smilšainas augsnes, kas kalpo par pamatu lielām savannām. Apmēram 30 jūdzes uz dienvidrietumiem no Belizas pilsētas, reljefs kļūst ievērojami kalnaināks, līdz pat 1200 metriem virs jūras līmeņa, veidojot Maya kalnu un Priežu kalnu grēdas daļu. Augstienēm raksturīgas ir biežas lietus gāzes, kā rezultātā tieši šeit izteku rod daudzas upes un straumes, kas veido Macal un Mopan upes, kurām satekot, rodas lielā Belizas upe.

Belizas dienvidu daļa ir upēm un strautiem bagāta. Upes un strauti veido alas kalnu nogāzēs, kā arī jau gadsimtiem ilgi ļauj attīstīties Belizas lauksaimniecībai un audzēt tādas kultūras, kā citronus un banānus. Pateicoties lielajam gada nokrišņu daudzumam, Belizas dienvidos sastopami tropisko lietus mežu plašumi, kuru raksturīgākie koki ir palmas, liānas un dažādi tropiskie lapu koki, kā arī papardes.

Klimats

Belizai raksturīgs subtropu klimats ar spirdzinošu vēju no Karību jūras. Vidējā gada gaisa temperatūra ir 79 grādi pēc Fārenheita. Laiks dažādās valsts vietās ir atšķirīgs, līdz ar to gan ģeoloģija, gan augu un dzīvnieku dzīve valstī ir dažāda. Vasarā temperatūra nekur nepārsniedz 96 grādus pēc Fārenheita, ziemā tā ir zemāka, toties naktis nav aukstas. Kas attiecas uz lietus sezonu, tad tā ilgst no jūnija līdz augustam, savukārt sausā – no februāra līdz maijam. Tomēr pēdējā laikā laiks pasaulē ir kļuvis neprognozējamāks, līdz ar to strikti novilkt robežu starp sauso un mitro sezonu vairs nav iespējams. Oktobra beigās laiks kļūst vēsāks, savukārt no novembra līdz februārim laiks ir loti patīkams, ar atsvaidzinošām lietus gāzēm. Vidējais gaisa mitrums gadā ir 85 procenti.

Translate

Šodien

2019. gada 08. decembrī Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Interesanti fakti

Ķīna bija pirmā valsts, kas ieviesa papīra naudu (812.gadā)

Pasākumi

Lienei Šomasei jauns singls un dubultais CD un DVD albums!

Viena no šī brīža “karstākajām” latviešu dziedātājām Liene Šomase 16.jūnijā izdod savu pirmo solo albumu, kuram dots nosaukums “Vārdos nepateiktais”....