Marmara reģions

Marmara reģions ( Stambula un Marmara)

Stambula

Stambula ietver sevī 2 kontinentus – gan Āziju, gan Eiropu. Caur pilsētas sirdi – Bosfora šaurumu – plūst Melnās jūras, Marmara jūras un Zelta raga ūdeņi.

Stambula bijusi 3 lielu impēriju galvaspilsēta – romiešu, bizantiešu un otomanu. Šodien tā lepojas ar savu mantojumu un sargā to, vienlaikus lūkojoties arī modernās pasaules virzienā. Stambulas nebeidzamā dažādība fascinē tās viesus – muzeji, baznīcas, pilis, lielas mošejas, tirgi un dažādas dabas skaistuma ainavas šeit ir bezgalīgā skaitā.

Sēžot Bosfora rietumu krastā un vērojot kā saulrieta sarkanīgā gaisma atspīd pretējā krasta māju logos, var nonākt pie atziņas, kāpēc cilvēki gadsimtiem tālā pagātnē izvēlējušies tieši šo vietu. Daudzas reizes šeit nākas pārliecināties, ka Stambula patiesi ir viena no izcilākajām pilsētām pasaulē. Uz zemes strēles, kur saplūst Bosfors, Zelta rags un Marmara jūra, atrodas Topkapi pils, kas ir ēku labirints, kas bija nozīmīgs punkts Otomanu impērijas laikā starp 15. un 19. gadsimtu. Šajā bagātīgajā vietā dzīvoja sultāni ar saviem galmiem. Brīnišķīgi koku dārzi piepilda ārpusi jeb pirmo pagalmu. Otrajā pagalmā, pa labi, ciprešu un platānu apēnotas stāv pils virtuves, kas tagad kalpo kā galerijas, eksponējot karaliskās kristāla un sudraba kolekcijas, kā arī ķīniešu porcelānu. Pa kreisi atrodas Harēms – vientulīgs kvartāls sultāna sievām, konkubīnēm un bērniem. Šodien trešais pagalms ietver sevī Publikas zāli, Ahmet III bibliotēku, karalisko kostīmu, slavenu dārglietu un viduslaiku manuskriptu miniatūru izstādi. Pašas milzīgās svētnīcas vidū atrodas Svētās Mantijas paviljons, kurā atrodas Pravieša Muhameda relikvijas, ko Otomani atveda uz Stambulu, pievienojoties Islāma kalifātam ( atvērts katru dienu, izņemot otrdienas).

Dolmabache pils fasāde stiepjas 600 metrus gar Bosfora Eiropas krastu. Šī pils būvēta 19. gadsimta vidū, to paveica sultāns Abdulmecit I. Plašā Uzņemšanas zāle ar savām 56 kolonām un savu 4.5 tonnas smago kristāla lustru, kam ir 750 gaismekļi, nebeidz pārsteigt. Reiz Putnu paviljonā turēja dažādus putnus no visas pasaules, lai tie priecētu pilī valdošos. Ataturk, Turcijas Republikas dibinātājs, nomira šajā pilī 1938. gada 10. novembrī. ( Pils atvērta katru dienu, izņemot Pirmdienas un Ceturtdienas).

19. gadsimtā Sultāns Abdulaziz uzbūvēja Beylerbeyi pili – veselu fantāziju no balta marmora, kas atrodas ziedošos magnoliju dārzos, Bosfora Āzijas krastā. To izmantoja kā sultāna vasaras rezidenci un tajā viņš uzņēma augstas ārzemju amatpersonas. Francijas imperatore Eugenie arī bija starp šiem viesiem. ( Pils atvērta katru dienu, izņemot pirmdienas un ceturtdienas).

Kopā ar Valsts paviljoniem Yildiz pils komplekss iekļauj sevī vēl vairākus paviljonus un mošeju. To pabeidza Abdulhamit I 19. gadsimta beigās. Sale, lielākā un krāšņākā no ēkām, atspoguļo to luksusu, kādā dzīvoja un izklaidējās sultāns. Tā atrodas ziedu pārpilnā parkā, kur aug arī koki un ziedoši krūmi no visas pasaules. Pils piedāvā ļoti skaistu skatu uz Bosfora šaurumu. Tā kā patlaban šajā kompleksā norit restaurācijas darbi, apmeklētājiem pieejams tikai parks kopā ar Sale. ( Katru dienu, izņemot otrdienu).

Goksu pils, pazīstama arī kā Kucuksu, savu vārdu aizguvusi no straumes, kas ieplūst Bosforā netālu no mazās pils. To uzbūvēja Abdulmecit I 19. gadsimta vidū un izmantoja to kā vasaras rezidenci. ( Atvērta katru dienu, izņemot pirmdienas un ceturtdienas).

Celts 18. gadsimtā un vēlāk vairāku sultānu pārveidots, Aynali Kavaka Vasaras paviljons ieguva nosaukumu Spoguļu papele, kad tajā uzstādīja slavenos spoguļus, ko venēcieši uzdāvināja 1718. gadā. Šī Zelta raga pils ir viens no skaistākajiem tradicionālās turku arhitektūras paraugiem. ( Atvērta katru dienu, izņemot pirmdienas un ceturtdienas).
19. gadsimta Ihlamur paviljons tā nosaukts tādēļ, ka tā dārzos aug daudz liepu. Tagad tas atrodas Stambulas sirdī. Merasim paviljons tika izmantots oficiālām ceremonijām, kamēr Maiyet paviljonu sultāns izmantoja savām vajadzībām, reizēm izmitinot tajā arī sava harēma iemītniekus. ( Atvērti katru dienu, izņemot pirmdienas un ceturtdienas).

Maslak paviljoni atrodas ēnainā, zaļojošā kalnā. Sultāns Abdulaziz tos bija iecerējis kā savus medību namus,. Tie ir pieminēšanas vērti dēļ tajos redzamā 19. gadsimta otomanu dekoratīvā stila. Malta paviljons šodien ir parasts restorāns, kamēr Maslak paviljons un Limonlu vārti darbojas kā kafejnīcas. ( Atvērti katru dienu).

Floyra Ataturk Jūras paviljons kalpoja par vasaras rezidenci Turcijas prezidentiem, sākot ar Ataturk. Tas celts 1935. gadā un tā T – veida formas ēka paceļas pār Marmara jūru. Ēka kalpo kā lielisks 20. gadsimta sākuma mēbeļu veidošanas paraugu krājums. ( Atvērts katru dienu, izņemot pirmdienas un ceturtdienas).

Stambulas vēsturiskās vietas un monumenti

Senais Hipodroms, kurā norisinājās ratu sacīkstes un kūsāja bizantiešu sabiedrības dzīve, atradās vietā, kurai pretim tagad atrodas Zilā mošeja. Apkārtne ir nosaukta nosējas vārdā – Sultanahmet  . No monumentiem, kas to reiz rotāja, saglabājušies tikai 3 : Theodosius obelisks, bronzas Serpentine kolona un Konstantīna kolona. Šo monumentu dienvidrietumu pusē var ieraudzīt Hipordoma sienas paliekas. Šodien šis laukums ir Stambulas vēsturiskais, kultūras un arī tūristu apmeklējumu centrs. Jāievēro apkārt esošās koka mājas, it īpaši 18. gadsimta mājas Sogukcesme ielā. Skaisti atjaunotas, tās atguvušas jaunu elpu kā nelieli hoteļi, vienā no tām atrodas neliela bibliotēka, kurā pieejamas dažādas grāmatas par Stambulu.

Ahmet III strūklaka, kas celta 1729. gadā atrodas pie Topkapi pils ieejas. Tās jumtiņš atspoguļo ūdens strūklu mirdzumu, piesaistot izslāpušo uzmanību un sniedzot tiem veldzi. Šī izcili rotātā, atsevišķi stāvošā strūklaka ir izcils vēlā Otomanu stila paraugs. Beyazit torni ( 85 metrus augsts) kā ugunsgrēku novērošanas torni uzbūvēja Mahmut II 1828. gadā. Šodien tas ietilps Stambulas universitātes ansamblī.

Bozdogan – Valens akvedukts, kas celts mūsu ēras 368. gadā, ar ūdeni apgādāja bizantiešu un otomanu pilis. Šodien daļa no palikuša 900 metrus garā divu arku tilta kalpo kā daļa no lielceļa, kas iet caur pilsētas senāko daļu.
Stambulas pilsētas sienas, kas reiz kalpoja kā neieņemama cietokšņa daļas, stiepjas 7 kilometrus no Marmara jūras līdz Zelta ragam. Nesen atjaunotas, tās datējamas ar 5. gadsimtu, kad valdīja imperators Theodoius XI. UNESCO ir iekļāvis šīs sienas un to apkārtni pasaules kultūras mantojuma sarakstā.

Galata tornis, būvēts 1348. gadā, paceļas 62 metru augstumā pār Zelta ragu. No tā augšas paveras lielisks skats uz Zelta ragu un Bosfora šaurumu. Vakaros šeit var atpūsties iecienītā restorānā, naktsklubā un bārā.

Rumeli Hisari jeb Eiropas cietoksni uzcēla Mehmet Iekarotājs 1452. gadā par godu Stambulas iekarošanai. To uzcēla četru mēnešu laikā. Tas viens no lieliskākajiem militārās arhitektūras paraugiem pasaulē. Pilī ir atvērts brīvdabas muzeja amfiteātris, un tajā noris vairāku Stambulas Mūzikas festivāla pasākumi. ( Atvērts katru dienu, izņemot trešdienas).

Kiz Kulesi , pazīstams arī kā Leander tornis, ir viens no Stambulas romantiskākajiem simboliem. Tas atrodas uz šauras salas Stambulas līča ieejā. To uzcēla 12. gadsimtā, tomēr vēlāk tas tika nopostīts. Pašreizējā ēka celta 18. gadsimtā.

Stambulas apmeklējums nav pilnīgs bez tradicionālās un neaizmirstamās ekskursijas ar laivu pa Bosfora šaurumu, kas atdala Eiropu no Āzijas. Tā krasti piedāvā pagātnes un tagadnes sajaukumu, izcilu spožumu un skaistumu. Moderni hoteļi atrodas pie yali ( piekrastes koka villas), marmora pilis atrodas plecu pie pleca ar skarbiem akmens cietokšņiem un eleganti kompleksi atrodas kaimiņos maziem zvejnieku ciematiņiem. Labākais veids, kā kārtīgi apskatīt Bosforu, ir izbraukt ar vienu no pasažieru laivām, kas regulāri kursē gar krastiem. Var iekāpt Eminu kuģī un izkāpt gan Eiropas, gan Āzijas piekrastē. Ekskursija, kura nav dārga, aizņem apmēram 6 stundas. Ja ir vēlme doties privātā izbraucienā, ir aģentūras, kas piedāvā gan dienas, gan nakts izbraucienus.

Ceļojuma laikā sanāk braukt garām lieliskajai Dolmabache pilij, tālāk gar zaļajiem parkiem un karaliskajiem Yildiz pils paviljoniem. Piekrastē pie parkiem atrodas Ciragan pils, kuras spožumu atjaunoja sultāns Abdulaziz 1874. gadā, un kas tagad darbojas kā hotelis. 300 metrus gar Bosfora krastu, šīs pils marmora fasādē atspīd spožie Bosfora ūdeņi. Nākamajā pieturvietā, Ortakoy, mākslinieki sapulcējas katru svētdienu, lai izrādītu savus darbus galerijā. Dažādu cilvēku pūlis šeit rada rosīgu skatu. Noteikti šeit jānobauda maltīte vienā no ielas ēstuvēm. Ortakoy atrodas baznīca, mošeja un sinagoga, kas šeit kopā pastāv jau simtiem gadu, simbolizējot turku iecietību pret dažādiem uzskatiem. Pārstāvot Stambulas tradicionālo arhitektūras stilu, šeit atrodas viens no lielākajiem piekartiltiem pasaulē – Bosfora tilts, kas savieno Eiropu ar Āziju.

Brīnišķīgā Beylerbeyi pils atrodas tieši aiz tilta Āzijas pusē. Aiz pils paceļas Camlica kalns, Stambulas augstākais punkts. Šeit var apbrīnot pilsētas skaisto panorāmu, tāpat kā brīnišķīgos dārzus. Pretējā krastā atrodas otomanu Arnavutkoy villas, kas krasi kontrastē ar blakus esošās Bebke luksusa apartamentiem. Dažus kilometrus tālāk atrodas Rumeli Hisari un Anadolu Hisari cietokšņi, kas gadsimtiem ilgi sargājuši pilsētu.

Goksu pils, kas pazīstama arī kā Kucuksu pils, rotā Āzijas krastu pie Anadolu Hisari. Otrais abu kontinentu savienojums, Fatih Sultan Mehmet tilts stiepjas pāri ūdenim strap abiem cietokšņiem.

No Duatepe kalna, kas atrodas Eiropas pusē, ir iespēja apbrīnot izcilo tilta un Bosfora panorāmu. Zem Duatepe atrodas skaistais Emirgan parks, kas pārsteidz ar savu tulpju krāšņumu pavasaros. Āzijas krastā atrodas Kanlica
– zvejnieku ciematiņš, kas šodien ir Stambulas priekšpilsēta. Tā krastos pulcējas daudz cilvēku, lai restorānos un kafejnīcās nogaršotu slaveno jogurtu. Netālu no Kanlica un Cubuklu atrodas Beykoz Korusu ( Ibrahim Pap koki) – slavena patvēruma vieta. Šeit atrodas restorāni un kafejnīcas, no kurām var baudīt nepārspējamus dabas skatus. Eiropas pusē šeit atrodas Tarabaya līcis, kurā rītos vienmēr peld daudz jahtu. Piekrastes ceļš ir pilns ar krogiem un zivju restorāniem – tas stiepjas no Tarbaya līdz pat burvīgajām Sariyer un Buyukdere priekšpilsētām. Sariyer atrodas viens no lielākajiem zivju tirgiem Stambulā, turklāt tas ir slavens arī ar saviem dažādajiem piena pudiņiem un borek (smalkmaizītēm). Sariyer beigās šaurā ūdens plūsma paplašinās un ieplūst melnajā jūrā.

Halic ( Zelta rags)

Šī raga formas grīva sadala Eiropas Stambulu. Vienā no labākajām ostām pasaulē bizantiešu un otomanu kuģi šeit piestāja komerciālos nolūkos. Šodien šeit atrodas jauki parki un lieliskas pastaigu vietas gar krastiem, kuru ūdeņos rietošas saules stari rada zeltainu atspīdumu. Fener un Balat visas ieliņas ir vēsturisku koka māju, baznīcu un sinagogu pilnas – tās datējamas ar bizantiešu un otomanu periodiem. Ortodoksālais Patriarhāts atrodas šeit – Fener. Mazliet tālāk atrodas Eyup , kas pilnībā atspoguļo Otomanu arhitektūru. Kapsētas šeit apēno tumšas cipreses, kas atrodas piekalnēs. Daudzi svētceļnieki dodas uz Eyup kapu cerībā uz grēku piedošanu. Pierre Loti kafejnīca, kas atrodas uzkalna galā, ir lieliska vieta mierīgai apkārtnes skatu baudīšanai.

Braukšana ar jahtām

Braukšana ar jahtām Stambulā ir ļoti populāra. Šī ir vienīgā vieta pasaulē, kur izbaudīt mistiskas ainavas skaistumu, vienlaikus kuģojot caur romiešu, bizantiešu un otomanu laika vēsturiskajām vietām, aplūkojot pilis, cietokšņus un mošejas.

No Ziemeļu jūras caur Eiropu kuģotāji var doties caur Eiropas kanālu sistēmu, Reinu un Donavu uz Melno jūru un tad Stambula Bosforu un tās ostām. Tas ir drošs ūdensceļš.

Kuģojot pa Bosforu, var izbraukt zem milzīgajiem tiltiem, kas vieno 2 kontinentus, kā arī apmeklēt Prinču salas un to skaistos līčus, kur iespējams pietauvoties un izbaudīt jūras ainavas. Atakoy piestātne, kurai piešķirts zilais karogs, atrodas Eiropas pusē, bet Kalamis piestātne – Āzijas pusē. Abas piedāvā pilnu servisu 24 stundas diennaktī. Starptautiskas piekrastes jahtu sacīkstes tiek organizētas Stambulā katru vasaru.

Dodoties prom no Stambulas caur Marmara jūru, var nonākt Canakkale un slavenajos Dardanelles, vietā, kurā notika 2. Pasaules kara kauja, kurā par varoni kļuva Mustafa Kemal. Tālāk ceļš ved uz Egejas jūru, kas piedāvā lielisku kruīzu. Visbeidzot ceļojumu var beigt zeltainajās Vidusjūras pludmalēs.

Golfs

Stambula piedāvā lieliskas iespējas golfa cienītājiem :
Klassis un Lauku golfa klubs, kas atrodas 65 kilometrus no Stambulas Silivri, ir viens no lielākajiem apkārtnes golfa klubiem, kurā ir gan 18, gan 9 bedrīšu laukums.
Kemer golfa un Lauku klubs, 18 kilometrus no Stambulas Belgrad mežā netālu no Kemerburgaz pilsētas, piedāvā nodarboties ar golfu labā 9 bedrīšu laukumā.
Stambulas golfa klubs Ayazaga rajonā Stambulā arī piedāvā 9 bedrīšu golfa laukumu.

MARMARA REĢIONS

Ātrs lielceļš savieno Stambulu ar Izmit , Kocaeli provinces galvaspilsētu. Nicomedia, kas romiešu laikos bija nozīmīga pilsēta, tagad it attīstīts rūpniecības centrs. Atjaunotā Saati Efendi Konak savrupmāja, kas ir tipisks 18. gadsimta otomanu savrupmāja, tagad kalpo kā Etnogrāfiskais muzejs. Noteikti jānogaršo vietējie saldumi – Pismaniye, kas sastāv no sīkiem, sakausētiem cukura gabaliņiem.

Herek, kas atrodas Izmir rietumos, ir galvenais paklāju centrs. Tie pasaulē ir izslavēti dēļ to skaistuma un kvalitātes, turklāt Stambulas tirgos tos pārdod par labākajām cenām. Melnās jūras krastā Kerpe , Kefken un Kovangzi pludmales un ērtas viesu mājas piesaista tūristus.

Izmir austrumos atrodas Adapazari , Sakarya provinces galvaspilsētas – svarīgs zemkopības un rūpniecības reģions. Sakarya ( Sangarius) upe apūdeņo šo auglīgo zemi, kas bagāta ar augļu kokiem un dārzeņu laukiem. Adapazari pilsēta pati, kā arī tās Ataturk un Etnogrāfiskais muzejs eksponē Turcijas dibinātāja laika relikvijas, kā arī vietējās senlietas. Beskopru tilts, ko uzbūvēja bizantiešu imperators Justiniāns 535. gadā, stiepjas 429 metrus pār upi, tam ir 8 arkas, kas savieno abus krastus.

Dažus kilometrus tālāk atrodas Sapanca ezers, pie kura atrodas klusi restorāni, viesnīcas un vasaras mājas, Stambulas iedzīvotāji dodas atpūsties šeit visu gadu. Arifiye mežs Sapanca ezera augstienē piedāvā pārgājienu un pikniku vietas, kā arī skaistu skatu uz zemāk esošo ezeru.

Akgol ezers atrodas iekšzemē pie Melnās jūras pie Karasu atpūtas centra. Abas vietas piedāvā skaistus dabas skatus. Tarakli var pastaigāties caur pilsētu, kas sargā savas senās celtnes.

Bilecik province atrodas dienvidaustrumos no Iznik plašajā un auglīgajā Sakarya upes ielejā. Pilsētas senajā kvartālā atrodas Seyh Edebali mauzolejs. Šis cilvēks spēlēja nozīmīgu lomu Otomanu impērijas dibināšanā. Katru septembri viņam par godu šeit noris piemiņas ceremonija un kultūras festivāls. Orhan Gazi mošeja atrodas netālu no viņa kapa.

Apmeklēšanas vērta ir arī Sogut pilsēta, kuras vārds ir cēlies un tās apkārtnē augošajiem vītoliem.
17 kilometrus uz rietumiem no Yalova atrodas atpūtas apgabals Cinarcik, kurš ietver sevī pludmales ar izcilām viesnīcām. Senāk pazīstama kā Nicaea, Iznik atrodas Iznik ezera austrumu galā, Izmit dienvidos. Pilsētu 316. gadā pirms Kristus dibināja Antigonas, viens no Aleksandra Lielā ģenerāļiem. Vēlāk to pārņēma cits ģenerālis Lysimachus, kas to nosauca par Nicaea , par godu savai sievai. Vēlāk pilsēta nonāca Bithynian karaļvalsts pakļautībā, no kuriem to 128. gadā pirms mūsu ēras atkaroja romieši. Tā bija nozīmīga Romas un vēlāk arī Bizantijas pilsēta, vēlāk to ieguva Seljuks 1078. gadā, pēc tam – 1331. gadā otomani. Romiešu amfiteātri uzbūvēja Trajan (249 – 251). Iznik ezera krastā atrodas romiešu senāts, kurā notika pirmā Nicea sapulce 325. gadā. Pilsētas centrā atrodas Svētās Sofijas baznīca, kas tika izmantota citām sapulcēm. Viena no svarīgākajām sapulcēm šeit notika sakarā ar ikonu lomu lūgšanas rituālos. Baptistērijai ir liels kupols. Otomani pārvērta šo baznīcu par Orhan mošeju. Vēl šeit atrodas 6. gadsimta Komesis baznīca, kas celta par godu Jaunavas debesbraukšanai. Iznik kopā ar Jeruzalemi, Ephesus un Vatikānu ieņem nozīmīgu lomu kristiešu pasaulē. Tā joprojām ir maza pilsēta, kas daudz nav paplašinājusies ārpus tās 4227 metrus garajām romiešu celtajām sienām, kas lepojas ar 114 torņiem.
4 vārti, kas nodrošina ieeju pilsētā, joprojām eksistē. 16. un 17. gadsimtā Iznik bija keramikas izstrādājumu ražošanas centrs, ar ko rotāja mošejas un pilis visā Turcijā. Muzejs eksponē šeit atrastās arheoloģiskās liecības. Kopā ar citām nozīmīgām islāma celtnēm, noteikti jāapmeklē ar turku flīzēm klātā Yesil mošeja, kā arī Nilufer Hatun Imarethanesi. Pēc šo skatu izbaudīšanas, ezera krastā esošie restorāni piedāvā gardus ēdienus un mierīgu atmosfēru. 5 kilometrus no Iznik Elbeyli ciemā atrodas 5. gadsimta katakombas un 15.5 metrus augsts obelisks, ko būvējis Cassius Philiscus.

Yenisehir, 40 kilometrus un ziemeļaustrumiem no Bursa , ir pilna ar skaistām un interesantām turku mājām. 18. gadsimta savrupmāja Semaki šodien ir atjaunota un gaida apmeklētājus kā muzejs.

Bursa

Bursa pilsēta, uz dienvidaustrumiem no Marmara jūras, atrodas Uludag kalna ( Mysia Olimpa kalns, 2443 metrus augsts) pakājē. Pilsēta savu vārdu aizguvusi no tās dibinātāja, Bithynia karaļa Prusias. Tās senais nosaukums bija Prussa ad Hypium. Tā nonāca romiešu pakļautībā, tad tajā valdīja bizantieši līdz pat 1326. gadam, kad tā kļuva par pirmo Otomanu impērijas galvaspilsētu.

Pazīstama kā „zaļā Bursa”, pilsēta ir dārzu un parku pilna, un tā stiepjas pa plašo līdzenumu. Tā atrodas nozīmīga augļu audzēšanas reģiona centrā. Bursa bija un ir slavena ar saviem persikiem, zīdu, dvieļu ražošanu un siltajiem avotiem. Noteikti jānogaršo vietējais ēdiens – Iskender Kebab : maize, tomātu mērce, ceptas gaļas šķēles, kausēts sviests un jogurts. Cukuroti kastaņi ir vēl viena šī reģiona iezīme.

Bursa apskate sākas ar austrumu daļu, kur atrodas Yesil Tube ( Zaļais mauzolejs). Tas atrodas dārzā un tā interjeram raksturīgas skaistas flīzes. Mauzolejā atrodas flīzēm dekorēts sultāna Mehmet I piemineklis. Pāri ielai atrodas Yesil mošeja, kas celta 1424. gadā, kas atspoguļo jauno otomanu askētisko stilu. Netālu esošā medrese noslēdz kompleksu un tajā izvietots Etnogrāfiskais muzejs. Pirms izpētīt šo vietu, var izbaudīt tēju vienā no tradicionālajiem tējas namiņiem. Dodoties kalnā, uz austrumiem, var nonākt pie 1391. gadā celtā Yildrim Beyazit mošeja.

Tālāk ceļu var turpināt uz Cumhuriyet ( zināms kā Heykel) laukumu un pastaigāties pa Ataturk avēniju uz Kom parku, kur āra kafejnīcas ieskuj ziedi un strūklakas. Parka galā atrodas liela ēka – Kom Han ( 1490), kurā atrodas zīda kokonu tirgus. No šejienes tālāk jādodas uz tirgus rajonu, kam raksturīgas šaurās ieliņas, caravanserais un bedesten.

Kom parka otrā pusē atrodas viena no vecākajām Bursa reliģiskajām celtnēm – Orhan Gazi mošeja, celta 1413. gadā. Netālu atrodas liela Ulu mošeja, kas veidota Seljuk stilā. Ar lieliskiem valriekstu koka griezumiem rotātā mimber – runātāja paaugstinājums, un iespaidīgais kaligrāfiskais panelis izdaiļo šo mošeju. Sadirvan (liela strūklaka) atrodas mošejā, kas ir neraksturīgi šīm celtnēm, rodot patvērumu zem tās 12 domiem.
Ejot uz rietumiem no Ulu mošejas, var nonākt Hisar – senā, skaistā Bursa kvartālā. Parkā, kas stiepjas ielejā, atrodas Osman mauzoleji. Šis vīrs dibināja Otomanu impēriju. Tajos ietilpst arī viņa dēla Orhan Gazi mauzolejs, kurš komandēja armiju, kas iekaroja Bursa. Tophane kafejnīcas piedāvā dažādus atspirdzinājumus. Netālā Ressamlar Sokak ( Gleznotāju iela) ir vieta, kur gleznotāju darbojas brīvā dabā.

Muradiye kvartālā esošajos Yildiz parka tējas dārzos paveras skats uz izcilo Muradiye kompleksu. Ansamblis, ko ietver mierīgs parks, ietver sevī sultāna Murat XI mošeju (1426), kas būvēta Yesil mošejas stilā, kā arī Murat XI, Sehzade Cem un Sehzade Mustafa kapenes. Tās ir skaisti izdekorētas, arī ar flīzēm. Netālu ir Otomanu muzejs, kas atrodas atjaunotā 17. gadsimta mājoklī. Tas sniedz interesantu ieskatu pārtikušo otomanu dzīvē un vēsturē.
Citas interesantas vietas Bursa pilsētā – Kultūras parks kopā ar Arheoloģisko muzeju un Ataturk muzeju ceļā uz Cekirge. Cekirge rietumu piepilsēta jau kopš romiešu laikiem ir slavena ar saviem karstajiem avotiem. Daudziem moderniem hoteļiem šeit ierīkotas pirtis, ir iespēja izmantot arī hamam – īstās turku pirtis. Yeni Kaplica ( Jaunais avots) tika uzcelta 1552. gadā, bizantiešu oriģinālo pirtu vietā. Tā ir senākā pirts. Karamustafa pirtis ir slavenas ar labākajiem karstajiem minerālu ūdeņiem apkārtnē. Cerkige interesantākās celtnes ir mošeja, Murat I mauzolejs, kā arī reliģiskā dzejnieka Suleyman Celebi kaps. Karagoz piemineklis celts par piemiņu varonim, kura humoru saturošās izrādes ieguvušas nemirstīgu vietu turku ēnu leļļu teātrī.

36 kilometrus no Bursa atrodas lielākais Turcijas ziemas sporta centrs – Uludag. Šeit pieejamas dažādas aktivitātes, labas viesnīcas un izklaide. Nogāzes viegli var sasniegt ar auto vai izmantojot trošu dzelzceļu. No decembra līdz maijam šeit ir labākais laiks slēpošanai, turklāt blakus esošo Uludag nacionālo parku dabas un svaiga gaisa mīļotāji var apmeklēt cauru gadu.

Mudanya ir piejūras kūrorts 25 kilometrus no Bursa, kas lepojas ar saviem zivju restorāniem un naktsklubiem, ko apmeklē arī Bursa iedzīvotāji. Miera muzejs arī ir apmeklējuma vērts. 12 kilometrus attālā Zeytinbagi ( Tirilye ) demonstrē tipiskas turku pilsētas arhitektūru un plānojumu.

Gemlik līcis, 29 kilometrus no Bursa, lepojas ar plašām, smilšainām pludmalēm, no kurām iecienītākās ir Armutlu un Kumla. Balikesir province veido Marmara un Egejas reģionu robežas. Balikesir galvaspilsētā vēsturiskie pieminekļi lieliski harmonizē ar dabu. 14. gadsimta vidū celtā Yildirim mošeja, ko cēlis Beyazit I, ir pilsētas senākā mošeja. Zagnos Pasa mošeja (1461) nosaukta tās cēlāja Lielā vezīra Mehmet Iekarotāja vārdā – reiz tā bija liela kompleksa daļa. Šodien saglabājusies tikai mošeja un pirts. Saat Kulesi ( Pulksteņa tornis) 1827. gadā uzbūvēja Mehmet Pasa un tas ir Galata torņa mazāks atveidojums. Karesi Bey mauzolejs (1336) ietver sevī Karesi Bey un viņa 5 dēlu pieminekļus. Nesen pabeigtajā Balikesir muzejā ( Kuva – I – Milliye) izstādīti vietējā reģiona arheoloģiskie atradumi.

Skaistā Degirmen Bogazi atrodas 10 kilometrus no Balikesir uz Bursa pusi, tā atrodas starp 2 kalniem. Nedēļas nogalēs un brīvdienās ģimenes dodas uz šo vietu atpūsties un izklaidēties tās restorānos. Karakol ciemā fotogrāfi var iemūžināt 3 skaistas vējdzirnavas. Senā Penderamus, tagad Bandirma, šodien ir svarīga tirdzniecības un rūpniecības osta, otra nozīmīgākā Marmara jūrā aiz Stambulas .Pilsētas restorānos un kafejnīcās var pavadīt patīkamu pēcpusdienu. Belkis ( Kyzikos ) atrodas 10 kilometrus uz rietumiem no Bandirma. Šī senā pilsēta, kas atrodas Kapidag pussalā, lepojas ar Hadrian templi, amfiteātri un akveduktu. Kuscenneti Nacionālais parks netālu no Manyas ezera ir vieta, kur mājo 239 dažādas putnu sugas. Katru gadu apmēram 3 000 000 putnu lido caur šo rezervātu. Aprīlis un maijs šeit ir labākie mēneši, lai izbaudītu savvaļas dzīvi. 13 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Bandirma atrodas Karacabey, kuras zirgu fermās audzē izcilus šo dzīvnieku eksemplārus.

Reiz zināma kā senā Erteka, Erdek atrodas 14 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Bandirma. Viena no senākajām kūrortpilsētām pie Marmara jūras piedāvā izcilas pludmales un viesnīcas.
Marmara sala, senāk zināma kā Prokonessos, svarīga vieta romiešu periodā, kas saglabāja savu ietekmi arī Bizantijas un Otomanu impērijas laikos pateicoties tās marmora raktuvēm, kas nodrošināja materiālu ekstravagantajām impēriju celtniecības programmām.

Netālu esošais Saraylar ciems atrodas kaimiņos Marmora pludmalei, kas savu vārdu ieguvusi no marmora, kas atrodas tās piekrastē zem ūdens. Pilsētā atrodas brīvdabas muzejs, kas eksponē romiešu un bizantiešu laika relikvijas. Marmora raktuvēs var redzēt pilnīgu marmora ieguves procesu.

Turkeli ( Avsa ) ir vēl viena atpūtas sala, kas lepojas ir brīnišķīgām pludmalēm un skaidru ūdeni, kā arī ar slavenajiem vīna dārziem un vīna pagrabiem. Manastir rajonā atrodas Bizantijas Meryem Ana klosteris.
55 kilometrus uz dienvidrietumiem no Bandirma atrodas Gonen – Turcijas svarīgākais silto ūdeņu kūrorts. Šeit siltos avotus izmantoja jau romieši, kas atspoguļots arī šeit palūkojamā 5. gadsimta mozaīkā. Ūdeņi šeit nāk no 500 metru dziļuma un sasniedz apmēram 82 grādu pēc Celsija karstumu. 30 kilometrus uz ziemeļrietumiem atrodas Denizkent – lieliska vieta brīvdienām ar skaistām pludmalēm.

Sindirgi atrodas Alacam kalnu pakājē skaistu mežu un pļavu ielokā. Šis apgabals ir slavens ar turku paklāju aušanas tradīcijām. Yagcibedir tepiķi ir vieni no atzītākajiem valstī, turklāt to tradīcijas ir ļoti senas. Edremit līča piekrastē, tāpat kā Balkesir provincē, atrodas vienas no skaistākajām piekrastēm valstī, kur skaidrs ūdens skalojas pret smilšainām pludmalēm, kuras ieskauj sudrabaini zaļu olīvkoku birzis. Ayvalik , Burhaniye, Oren, Edremit, Akcay un Altinoluk ir kūrortpilsētas, kas piesaista viesus pavadīt jaukas brīvdienas, piedāvājot skaistas ainavas un vēsturiskas vietas.

Canakkle pilsēta atrodas šaurā, 1200 metrus platā ieejā pie Cannakle straumes ( Dardanelles), kas savieno Marmara jūru ar Egejas jūru. Pasažieru un transporta vilcienu kursē katru dienu starp Canakkale Āzijas pusē un Eceabat un Kilitbahir Eiropas pusē. Jahtas piestāj labi apgādātajā Canakkale piestātnē, ļaujot kuģotājiem labi pavadīt laiku tieši šajā pilsētā. Hoteļi, restorāni un kafejnīcas gar skaistajām pastaigu vietām piedāvā izbaudīt ostā valdošo rosmi, kā arī nolūkoties un Kilitbahir cietoksni un Canakkale Arheoloģisko muzeju.

1451. gadā sultāns Mehmet I, kurš vēlāk iekaroja Stambulu, Canakkle straumes Kilitbahir Eiropas pusē uzbūvēja cietoksni, kā arī vēl vienu otrā pusē - Cimenlik, lai kontrolētu kuģu plūsmu, kas devās caur šo straumi. Šodien Cimenlik cietoksnis ir militārais muzejs, veltīts 1. Pasaules kara Canakkle kaujai.

Gelibolu  pussalas Vēsturiskais Nacionālais parks tika izveidots par godu tiem 500 000 karavīriem, kas atdeva savas dzīvības Gelibolu, kas pazīstama arī kā Gallipoli. Mustafa Kemal, Turcijas armijas komandieris, 1915. gadā veica veiksmīgu manevru, izvedot sabiedroto karaspēku no šī apgabala. Parks ietver sevī memoriālus, monumentus, kapsētas, ko papildina Ariburnu klinšu dabiskais skaistums un Tuz Golu ( Sāls ezers). Zaļo kalnu, smilšaino pludmaļu un zilo ūdeņu skaistums bagātina šo kareivju atdusas vietu, kas varonīgi cīnījās un gāja bojā šajā kaujā. Nav iespējams pretoties turku nācijas patriotiskajam garam šajā vietā.

Lielākā no Turku salām ir Gokceada , kurai raksturīgi neskarti līči. Tās kalnus klāj priedes un olīvkoki, šeit plūst svētie avoti un atrodas arī klosteri. Regulāri kursējoši vilcieni savieno Canakkale un Kabatep. Augustā salinieki un tūristi satiekas krāsainos vietējos gada tirgos.

Sasniedzot Bozcaada salu, venēciešu pils piesaista uzmanību. Tālāk skatiens pievēršas baltajām mājām, kā arī restorāniem un kafejnīcām, kas papildina lieliskas pastaigu vietas. Vīns šajā salā ir lielisks, līdz ar to neatņemama ainavas sastāvdaļa šeit ir vīna dārzi un arī vīna pagrabi, kas šeit ir kuplā skaitā.

Troja (Truva)

Vairāk kā 4000 gadus Troja eksistēja kā senās civilizācijas centrs. Daudzus gadus uzskatīja, ka Troja ir tikai mīts, bagātas iztēles auglis, ko izdomājis Homērs, kas radījis arī Hektora, Helēnas, Ahileja, Paris, Agamemnon un Priam slavenos tēlus. Situācija mainījās 1822. gadā, kad Charles Mclaren atklāja pilsētas drupas. Joprojām daudzi šaubās par to, vai tiešām Trojas karš kādreiz notika. Vai Trojas Helēna kādreiz dzīvoja? Vai Trojas slavenais koka zirgs ir tikai izdomas auglis?

Reiz pazīstama kā Ilium jeb Jaunā Ilium, Troja ( Truva) atrodas Hisarlik Canakkale, Turcijas rietumos pie Dradanelles – straumes, kas atdala Eiropu no Āzijas un savieno Egejas un Marmara jūras. Vietā, kas mainīja pasaules vēsturi 1. Pasaules kara laikā Gelibolu kaujā, šodien var aplūkot arī Trojas drupas.
Trojas leģenda aizsākās jau grieķu un latiņi literatūrā. Homērs to pirmo reizi minēja „Iliādā” un „Odisejā”. Vēlāk tā kļuva par populāru motīvu grieķu drāmā, un stāsts par šo pilsētu tika nodots no paaudzes paaudzei. Bronzas laikmetā Troja bija varena, jo tā atradās stratēģiski izdevīgā vietā starp Eiropu un Āziju. 3. un 2. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras tā bija nozīmīgs kultūras centrs. Pēc leģendārā Trojas kara, pilsēta tika aizmirsta līdz pat 700. gadam pirms Kristus, kad grieķu ieceļotāji atkal sāka apgūt šo reģionu. Troju atkal apguva un nosauca par Ilion. Aleksandrs Lielais valdīja šajā apgabalā apmēram 4. gadsimtā pirms Kristus. Kad pilsētu 85. gadā pirms Kristus iekaroja romieši, ģenerālis Sulla to daļēji atjaunoja. Kad romieši okupēja Konstantinopoli ( Stambulu), Troja zaudēja savu nozīmi.

Daudzas reizes Troja tika iznīcināta un atkal atjaunota. Arheologi šeit ir atklājuši 9 kultūras slāņus un, iespējams, daži pat vēl nav atklāti. Pūles atklāt vēl vairāk Trojas noslēpumu aizkavēja postījumi, ko veica vācu arheologs Heinrich Schlieman, kas darbojās pilsētā no 1870. līdz 1890. gadam. Viņš izlaupīja Trojas dārgumus un viņa darbības postošā ietekme uz tās drupām vienmēr paliks Turcijas arheoloģijas vēsturnieku atmiņā.

Trojas karš un Trojas pilsēta ( Truva)

Stāsts par Troju ir viens no slavenākajiem, ko Homērs atspoguļojis savos eposos „ Iliāda” un „Odiseja”. Tas sākas ar Laemedon, Ilus dēlu, kurš dibināja pilsētu un deva tai vienu no tās nosaukumiem. Viņš arī bija Trojas pirmais karalis. Laemedon centās apkrāpt dievus ar to dāvanām, tādejādi aizvainojot Hēraklu, kurš kuģoja uz Troju, tai uzbruka un ieguva to. Laemedon un viņa dēlus nogalināja, izņemot jaunāko – Podarces, kuru atbrīvoja. Viņš pieņēma jaunu vārdu – Priam, kā jaunais Trojas karalis. Pēc viņa pavēles pilsēta tika atjaunota un 3 paaudzes pēc viņa tajā veiksmīgi valdīja, un viņa pēcteči – 50 dēli un 12 meitas – spēlēja lielas lomas stāstā, tas kļuva par vienu no slavenākajiem visā pasaulē. Priam vecākais dēls bija lielais karotājs Hektors, kamēr cits dēls Paris kļuva par galveno elementu Trojas vēsturē.

Paris ietekme uz Troju sākās, kad Eris, nesaticības dieviete, nometa zelta ābolu godīgākajam Peleus un Thetis kāzās. Zevs, dievu valdnieks, nevarēja izlemt, kuram tad īsti šis ābols pienākas – viņa sievai Hera, gudrības dievietei Atēnai vai mīlas dievietei Afroditei. Dievietes devās uz Trojas Ida kalnu, kur dzīvoja skaistais Paris, kam nu bija jāizlemj, kurai no 3 dievietēm pienākas ābols. Cenšoties iegūt Paris labvēlību, Hera viņam piedāvāja pārvaldīt visu Āziju, Atēna piedāvāja viņam uzvaru kaujās un gudrāko prātu starp visiem vīriem. Afrodite viņam piedāvāja skaistāko sievieti pasaulē - Spartas Helēnu. Par laimi gudrais Paris spēja rast izeju šajā situācijā. Viņš šo ābolu, kas pienācās „visgodīgākajam cilvēkam”, atdeva tieši Helēnai.

Helēna apprecējās ar Meneloas, kurš bija Agamemnon – varenākā grieķu pussalas karaļa brālis. Pats Agamemnon apprecējās ar Clyemnestra, Sparta meitu un Helēnas māsu. Meneloas kļuva par Lakonia karali, apvienojot brāļus kā ietekmīgu spēku dienvidu Grieķijā.

Paris devās pie Sparta, lai pasniegtu ābolu Helēnai. Menelaos par godu viņam rīkoja dzīres, pirms devās apmeklēt Knossos karali. Pēc viņa aizbraukšanas Paris un Helēna nolēma bēgt un patverties Trojā. Kad Menelaos uzzināja par notikušo, viņš aicināja brāli Agamemnon palīdzēt atriebties. Karalis sūtīja sūtņus uz Troju, pieprasot Helēnas atdošanu, tomēr tika saņemta noraidoša atbilde. Tādēļ Menelaos sapulcēja armiju, ieskaitot karotājus Ahileju, Odiseju un Ajax un iesaistīja Troju karā, kas ilga 10 gadu.

10. gadā tika uzbūvēts leģendārais Trojas zirgs, lai iekļūtu pilsētā. Labi apbruņoti vīri, ieskaitot Odiseju un Menelaos, noslēpās tajā, kamēr grieķu armija izlikās pametam Trojas krastus. Trojieši domāja, ka koka zirgs ir pamests kā grieķu sakāves simbols un ievilka to pilsētā.

Naktī pilsētā notika lielas svinības, cilvēki dzīroja un līksmoja. Pēc pusnakts grieķi izkāpa no zirga, nogalināja jau pavisam mierīgos sargus un atvēra vārtus pārējai armijai, kas bija atgriezusies pozīcijās nakts melnumā. Grieķi iegāja pilsētā un slepkavoja visus vīriešus. Trojas karalis Priam tika nogalināts savā pilī, kamēr Paris nogalināja Philoktetes. Tomēr atlikušie trojieši joprojām atteicās atdot Helēnu, Menelaos nolēma viņu nogalināt. Tomēr viņš nespēja pretoties viņas skaistumam un nevarēja to izdarīt. Pēc pilsētas nopostīšanas grieķi Troju pameta.

Assos ( Behramakle) akropole atrodas 238 metrus virs jūras līmeņa. Atēnas templis šeit tika uzbūvēts 16. gadsimtā pirms Kristus. Šis doriešu templis tiek atjaunots tā agrākajā spožumā, lai tas atkal sargātu Biga pussalu un Edremit līci. Noteikti jāuzkavējas šeit, lai redzētu mēness starus glāstām drupas, vai arī jāceļas agri no rīta, lai aplūkotu šo akropoli rīta krēslā. No tās virsotnes paveras lielisks skats uz Edremit līci, turklāt tad kļūst skaidrs, kāpēc akropolei izvēlēta šī vieta. Uz kalna terasēm, kas stiepjas lejup uz jūru, izvietotas agoras, ģimnāzijas un amfiteātris. Akropoles ziemeļu stūrī atrodas mošeja, tilts un cietoksnis – tas viss būvēts 14. gadsimtā, to paveica otomanu sultāns Murat I. Zemāk atrodas maza un idilliska osta. Assos ir guvusi labu reputāciju kā turku mākslas sabiedrības centrs ar rosīgu bohēmisku atmosfēru.

Gulpinar ciems, 25 kilometrus uz rietumiem no Behramkale, ir senā Chyrse pilsēta, kur atrodas 2. gadsimta pirms Kristus Apollon Smintheus templis. Babakale, kalnu ciemats, kura mājas atrodas uz klintīm, kas iestiepjas jūrā, atrodas 15 kilometrus uz rietumiem no Gulpinar uz nemanāma ceļa, kas seko robainajai krastmalai.
Biga pilsēta ieguvusi vārdu no pussalas, kur tā atrodas. Tā ir parku pilsēta, un šeit var aplūkot lieliskas, tradicionālā stilā būvētas mājas. Tuvākas pludmales ir Karabiga , Sahmelek un Kerner, kur atrodas samērā lētas viesnīcas. Karabiga senatnē bija pazīstama kā dieva Priapos pilsēta. Tajā ir auglīgas zemes, tā ir slavena ar savu keramiku un sēra avotiem, kas, kā uzskata, palīdz pret aknu, zarnu trakta un urīnpūšļa slimībām. Netālu no Kulculer un Kirazli atrodas 2 karstie avoti.

Kaz Dagi ( Ida kalns, 1774 metri) atrodas Canakkale dienvidu galā skaistajā Kaz Dagi Nacionālajā parkā, kas lepojas ar brīnišķīgajām ainavām, zaļajiem apgabaliem un vairākiem karstajiem avotiem. Galvenie kempingi atrodas pie parka ziemeļu ieejas, Bayramic un Evciler. Bayramic, 60 kilometrus no Cabakkle, atrodas skaista 18. gadsimta Hadimogullari savrupmāja ( Otomanu māja) ar tās Etnogrāfisko muzeju.

Pretējā, Marmara jūras ziemeļu krastā atrodas nozīmīgā Tekirdag tirdzniecības osta. No abām pusēm šo pilsētu un tās lieliskās pastaigu vietas ietver pludmales. Vietējo apkārtni daiļo saulespuķu lauku un vīnogulāju dārzi. Svarīgākais arhitektūras monuments šeit ir Rustem Pas mošeja, ko projektējis Sinan un 1554. gadā uzbūvēja Lielais vezīrs Suleyman Maģiskais. Arheoloģijas un Etnogrāfijas muzejs izstāda lielu relikviju kolekciju no šī apgabala. Rakoczy muzejs atrodas mājā, kur Ungārijas princis Rakoczy Ferench XI ( 1676 – 1735) nodzīvoja savas dzīves pēdējos gadus pēc tam, kad bija cīnījies par savas tautas brīvību. Namik Kemal memoriāls (1840 – 1888) godina turku nacionālā dzejnieka dzimšanas vietu. 60 kilometrus uz rietumiem no Tekirdag atrodas brīvdienu centrs Srakoy. Murefte reģionā ir slavena dēļ saviem vīniem.

Ziemeļos no Tekirdag uz Turcijas un Grieķijas robežas atrodas Edirne ( Adrianople), kas dažus gadus bija Otomanu impērijas galvaspilsēta un 18. gadsimtā tā bija viena no 7 lielākajām Eiropas pilsētām. Plašā līdzenumā ar papeļu kokiem netālu no Tunca un Meric upju satekas, šī vēsturiskā pilsēta ielūdz viesus, kas dodas uz Stambulu un citām vietām austrumos. Edirne iedzīvotāji cēlušies no maķedoniešiem. Romiešu imperators Hadrian pārbūvēja pilsētu un nosauca to par Hadrianople – savā vārdā. Kad Romas impērija sadalījās, bizantieši ieguva Edirne 1361. gadā. Sultāns Murat I pievienoja to savai impērijai. Pilsētas lomas nozīme gandrīz 100 gadus kā Otomanu impērijas galvaspilsētai vislabāk atspoguļojas tās daudzajos vēsturiski un arheoloģiski nozīmīgajos pieminekļos. Edirne ar savām mošejām, reliģiozajiem kompleksiem, tiltiem, tirgus laukumiem un pilīm ir īsts dzīvais muzejs.
Selimiye mošeja atrodas pilsētas centrā kalna galā. Sinan dizains attēlo klasisko otomanu stilu. Tā celta pēc sultāna Selim I pavēles ( 1569 – 1575). Tā demonstrē visas tā laika cilvēka tehniskās iespējas, kā arī izcilās Otomanu arhitekta prasmes.

Eski mošeja ir vecākā otomanu celtne Edirne pilsētā, kas būvēta starp 1402. un 1414. To paveica Mehmet I. Tās portāla baltais marmors kontrastē ar ēkas raupjo akmeni un ķieģeļu mūriem. Interjeru izdaiļo Korāna fragmenti kaligrāfijas rakstā.

Uc Serefeli mošeja ( 1438 – 1447), ko cēlis Murat I, pārstāv izcilo mošeju arhitektūras periodu, kad darbojās arhitekts Sinan un simbolizē jaunu domas lidojumu, kā arī jaunākos sasniegumus inženierijā. Ziemeļrietumu minarets ietver 3 galerijas, kas dod mošejai tās nosaukumu. Tas bija visaugstākais minarets, līdz Selimiye mošeja Stambulā to pārspēja.

15. gadsimta beigās Beyazit I nolīga arhitektu Hayrettin, lai tas uzbūvētu viņam kompleksu Edirne pilsētā, kas iekļautu mošeju, hospitāli ( darussifa), medrese, virtuvi un noliktavu telpas. Mošeja ir plaša un tai ir liels doms. Pārējā kompleksā ietilps apmēram 100 domu. No citām ēkām svarīgākā ir darussifa, kas vēl šodien stāv kā simbols unikālam cilvēka radītam arhitektūras dizainam.

Kaleici rajons Edirne pilsētā maz mainījies kopš viduslaikos. Šaurās ielas ar baltām mājām. Daudz mazu restorānu un kafejnīcu simbolizē rajona atdzimšanu.

Sinan ir cēlis arī vairākas slavenas pirtis šajā pilsētā : Sokollu, Tahtakale, Mezit Bey, Beylerbeyi un Gazi Mihal. Viņa darbs ir redzams arī Ahmet Pasa Caravanserai un Rustem Pasa Caravanserai ( 1561). Pēdējā no tām ir atjaunota un pārvērsta par hoteli. Vecā bedesten, būvēta 15. gadsimta sākumā, joprojām darbojas kā Edirne galvenais tirgus. Braucot pa šo rajonu, var pamanīt daudzos Otoman stila tiltus, kas šķērso Tunca un Meric upes.
Edirne ir saglabājusi daudz no tās krāsainajām tradīcijām un paražām. Katru vasaru, kad Tunca upe sadalās, smaragdzaļa pļava, Sarayici , kalpo par vietu Kirkpinar Zibens Reslinga Sacīkstes. Spīdīgi, veikli ķermeņi cīnās viens ar otru, lai noteiktu labāko.

Ejot caur pilsētu un ielūkojoties gaļas veikaliņos, noteikti ieraudzīsiet feta siera kalnus, kas ir vietējā delikatese. Hardaliye, vēl viena pilsētas delikatese, ir vīnogu dzēriens ar sinepēm un marcipānu. Aromātiskās ziepes, māla podi un salmu grozi ir lieliski Edirne suvenīri. Tāpat grūti pretoties vietējo sieviešu brīnišķīgajiem izšuvumiem.
Arheoloģijas un Etnogrāfijas muzejs atspoguļo reģiona vēsturi no aizvēstures līdz Bizantijas laikam, kā arī izstāda Otomanu perioda apģērbus. Turku islāma mākslas muzejs eksponē Otomanu arhitektūras detaļas, kaligrāfijas rakstus, manuskriptus, Korānus, ieročus, stiklu, kā arī šeit ir apskatāma impērijas laika telts, ko lietoja militāru operāciju laikā.

Ceļā uz Saroz līci Egejas jūrā, noteikti jāapstājas, lai aplūkotu interesantu tiltu, ko cēlis Murat I 1444. gadā, kas šķērso Ergene upi. Tā 174 arkas, no kurām augstākā ir 12.28 metrus augsta, kopumā veido tiltu, kura garums ir 1354 metri. Maigais klimats un skaistā apkārtne Saroz līci padarījusi populāru atpūtnieku vidē. Līča ziemeļu malā atrodas jaukās Ibrice un Erikli pludmales, kurās hoteļi un viesu mājas piedāvā pilnu servisu par pieņemamām cenām.

Enez ( Ainos) bija svarīga osta senatnē, tomēr šodien atrodas 3.5 kilometrus dziļi iekšzemē. Tās pirmsākumi datējami ar 12. gadsimtu pirms Kristus. Enez kļuva par nozīmīgu vietu Hellēnisma, Romas, Bizantijas un Otomanu periodos. To uzcēla Kyme tauta un tā bija rietumu Anatolijas kolonija. Šodien tā ir kā brīvdabas muzejs. Enez pils vēstures laikā atjaunota vairākas reizes un to ir vērts redzēt. Šeit atrodas arī 6. gadsimta baznīca, daži akmenī cirsti kapi un pludmale ar skaidru ūdeni. Cilvēki šeit ir viesmīlīgi, padarot Enez par interesantu pieturvietu.
Yildiz ( Istranca) kalni sadala Kirklaleli provinci. Leknas kalnu ainavas kopā ar zirgu pajūgiem rada mierīgu noskaņu. Senākā mošeja šeit ir Hizirbey mošeja ( 1383). Tās komplekss ietver arī tirgus laukumu.
Netālu atrodas pirts, kas arī būvēta pēc Hizir Bey pavēles. 14. gadsimta Kirklar memoriāls ar savām 18 kolonām stāv Kirklar kalnā par godu 40 kareivjiem, kas šeit zaudējuši dzīvības.

Melnās jūras krasts Kirklareli ir vēl viena vieta, kur izbaudīt pludmales un zivju restorānu piedāvājumu. Igneada, 98 kilometrus uz austrumiem no Kirklareli, atrodas starp smilšainām pludmalēm un Yildiz kalniem, Kiykoy( Midye) ir kūrortpilsēta ar labām viesnīcām un skaistiem mājokļiem, kas celti viduslaikos. Pilsēta un tās sienas datējamas ar Bizantijas periodu. Šeit atrodas arī Svētā Nikolaja klosteris.

Sokollu mošeja Luleburgaz pilsētā, uz ceļa Edirne – Stambula, ir izsmalcināts Sinan darbs ( 1570). Kaimiņu pilsēta Babaeski arī lepojas ar Sinan veidotu ēku – Cedi Ali Pasa mošeju. Vize ( Byzia) bija svarīgs Bizantijas centrs, kurā atrodas Kucuk Ayasofya baznīca kopā ar pili – abas celtas Bizantijas periodā.
Ja dodaties uz ziemeļiem uz Bulgāriju, piestājiet zaļajā Derekoy pilsētā un izbaudiet tās atmosfēru.


Translate

Šodien

2018. gada 16. decembrī Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Izsaki viedokli

Vai Tu vēlies, lai sadaļa "Iegūsti ideālu figūru" tiktu atstāta arī pēc konkursa beigām?

Interesanti fakti

Pie Somijas krastiem ir aptuveni 81000 salu, 20000 no tām veido Somijas arhipelāgu

Pasākumi

Olu dāvināšana

Lieldienās raksturīgas dažnedažādākās darbības ar olām. Tās ēd, dāvina, ar tām mainās, spēlē spēles. Olu krāsošana ir salīdzinoši nesena paraža. Tā ieviesusies tikai jaunākos...