Tunisija

Tunisija

saulux3 2008-07-29

Lai arī par cik nelaimīgu tiek uzskatīta piektdienas un 13. datuma sakritība, tomēr tieši šī diena ir paredzēta mūsu spontānā ceļojama sākumam - droši braucam lidostas virzienā, lai dotos tālāk uz šo mums pagaidām nezināmo zemi, Tunisiju. Par to, kas mūs tur sagaida un ko mēs tur redzēsim, tiešām nav nekādas nojausmas, jo iesākumā par atvaļinājuma pavadīšanas vietu tika domāta pavisam cita zeme pie Vidusjūras. Taču dažādu apstākļu sakritības dēļ plāni mainījās par labu šai Ziemeļāfrikas valstij.

Iesākumā par pašu valsti, tās uzbūvi, cilvēkiem, to dzīvi un kādus mēs viņus redzējām.

Neatkarību no Francijas Tunisija ieguva tikai 1956. gada 20. martā un kļuva par prezidentālu republiku, par tās pirmo prezidentu tikai ievēlēts Habibs Burgiba (Habib Ben Ali Bourguiba), kurš arī bija Tunisijas aktīvākais brīvības cīnītājs. Tā kā Habibs Burgiba bija sociālistiskās partijas vadītājs, laikam arī pati valsts iekārta ir sanākusi sociālistiska, taču ar kapitālisma idejām un vērtībām. Sanāk tāds kā sajaukums, kur visi cenšas nopelnīt, bet to, cik kas maksā, nosaka valdība.

Kā lielākos šī prezidenta nopelnus var izcelt:

Sieviešu tiesību atzīšanu. Tunisijā vairs nav nepieciešams sievietēm staigāt parandžās, ir aizliegta daudzsievība un sievietes var arī pieprasīt šķiršanos. Par šo jaunievedumu gan īpaši pozitīvi neizsakas Tunisijas vīrieši, jo lielākā daļa no viņiem līdz galam tā arī nav samierinājušies ar šo likumu.
Bezmaksas un obligāta izglītība visiem, obligātas ir pirmās deviņas klases, bet mācības par budžeta līdzekļiem ir arī augstskolās.
Tika ieviesta ģimenes plānošanas politika.
Modernās medicīnas ieviešana.
Habibs Burgiba valdīja trīsdesmit gadus, neskatoties uz to, ka pēc konstitūcijas prezidents Tunisijā var valdīt tikai divus termiņus pa pieciem gadiem, taču vairākas reizes tikai mainīta konstitūcija, kamēr viņu ievēlēja par prezidentu uz mūžu. 1987. gada 7. novembrī viņu veselības stāvokļa dēļ no amata atbrīvoja viņa premjerministrs Zine El Abidine Ben Ali, kurš nu jau arī ir vairākas reizes mainījis konstitūciju, lai varētu valdīt ilgāku laiku, nekā iesākumā bija paredzēts. Tunisieši 1987. gada 7. novembri uzskata par tādu kā revolūcijas dienu un līdz ar to katrā pilsētā ir 7. novembra iela vai laukums.

Tunisijā valda zināms prezidenta kults, ne tikai katrā viesnīcā un veikalā ir viņa portreti, bet lieli plakāti ar smaidīgu prezidentu ir arī visu pilsētu ielās, kur viņš ir attēlots vai nu, laipni runājot ar bērniem, vai, dziļdomīgi turot roku pie sirds, vai arī, izstiepis roku pret saulaino nākotni (kaut ko atgādina, vai ne?).

Taču, neskatoties uz šo visu, tunisieši dzīvo puslīdz pārtikušu un laimīgu cilvēku dzīvi. Protams, kā jau visur, ir vairāk un mazāk laimīgi, vairāk un mazāk vienlīdzīgi, bet kopumā kā visā civilizētajā pasaulē, jo Tunisija cenšas iziet no trešo valstu kategorijas un dara to pat ļoti straujiem soļiem. Ļoti liels uzsvars tiek likts uz izglītību, kā jau tika minēts, tā šeit ir bezmaksas un visos līmeņos, izglītībai tiek nodalīti pat 30% no valsts budžeta, kas tiešām nav maz; tiek celti ceļi tūrisma attīstībai, visi strādājošie par salīdzinoši nelielu samaksu iegūst veselības apdrošināšanu, ārsta pakalpojumi viņiem ir bezmaksas, kas bez šīs apdrošināšanas daudziem tunisiešiem būtu pārāk dārga procedūra, jo ārsta vizīte šeit maksā, sākot no 15 latiem mūsu naudā, un ārsti ir vieni no labāk pelnošajiem darbiniekiem šajā zemē.

Tunisijā ir divas valsts valodas – arābu un franču, taču arābu valoda, kurā runā tunisieši, ir sajaukums no arābu, franču un itāļu valodām. Viņi teikumos ļoti viegli starp diviem vai trīs arābu vārdiem ieliek vienu franču vai itāļu vārdu, tāpēc nevar īsti teikt, ka tunisieši runā arābu valodā. Kā jokoja gids - arābs ar tunisieti bez tulka nemaz nevar sarunāties. Otra valsts valoda šeit ir franču valoda, kuru bērniem skolā māca jau no pirmās klases, un, staigājot pa pilsētas ielām rajonos, kuri nav tūristu bieži apmeklēti, bet gan ir tā saucamie pilsētas guļamrajoni jūras krastā, biežāk ir dzirdama tieši franču valoda.

Šis ir tikai stāsta sākums. Vairāk par to, ko tieši redzējām Tunisijā, kas patika un kas ne, noteikti uzrakstīšu turpinājumos. Būs daži vārdi par slaveno Kartāgu, kuru sākumā nopostīja un pēc tam uzcēla no jauna romieši, par agrāko laiku Tunisijas un visas Romas impērijas lepnumu - mozaīkām, kuras tagad ir savāktas Bardo muzejā (mozaīkas šeit ir 90 tūkstoši kvadrātmetru platībā), protams, par Sahāru - un kā nu bez austrumu tirgus apskata.

Kam piemērots:

Komentāri (0)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies

Translate

Šodien

2019. gada 19. septembrī Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Interesanti fakti

Calama (pilsēta Atacama tuksnesī, Čīlē) nekad nav lijis

Pasākumi

Šerila Krova atklāti par politiku un personīgo dzīvi

Pārdzīvojusi smagu šķiršanos un nopietnas veselības problēmas, amerikāņu dziedātāja un dziesmu autore Šerila Krova sāk jaunu dzīvi Nešvilā un 4.februārī nāk klajā ar jaunu albumu “Detours”....