Grieķija

Afona - paradīzes stūrītis, kurā nekad nav bijusi sieviete...

saulux3 2008-07-29

Uz zemes ir vieta, kur pusnakts iestājas pulksten astoņos vakarā, bet attālums tiek mērīts pēc frāžu skaita, kuras tiek izrunātas ceļā. Šeit jūra ir silta un tīra, kā pirmajā dienā pēc grēku plūdiem, bet tajā neviens nepeldas, lai gan katru gadu šurp brauc tūkstošiem amerikāņu un vāciešu, serbu un krievu. Afonas pussalā var nokļūt tikai pa jūru, sauszemes robežu apsargā iedeguši puiši džipos, uz kuru jumtiem piestiprināti ložmetēji.

Bet ostā visus atbraucējus rūpīgi apskata robežsargi: vai tikai pūlī neslēpjas kāda pārģērbusies dāma? „Sievietēm ieeja aizliegta” – tas ir pirmais noteikums, kas nodrukāts uz milzīgas izkārtnes.

Daži bezmaksas kempingi ārpus pussalas robežām – šaurā sauszemes joslā 70 kilometru rādiusā – ierīkoti speciāli tiem ceļotājiem, kas paņēmuši līdzi sievas vai meitas. Gaidot vīriešus, dāmas peldas un sauļojas, bet viņi tajā laikā ar mugursomām rāpjas 2000 metru augstumā un klanās ikonu priekšā pašā Svētā kalna virsotnē. Vienā robežas pusē sievietes staigā, tērpušās tikai bikini, bet otrā pusē vīrieši pat nedrīkst vilkt īsus šortus. Aizliegts smēķēt un ēst gaļu, spēlēt kārtis un klausīties vieglu mūziku.

Sievietes šeit nav redzētas jau pusotru tūkstoti gadu. 1470. gadā šeit ar greznu kuģi ieradās serbu cariene Maro, sultāna Murata sieva, kas vietējiem iedzīvotājiem atveda bagātīgas dāvanas, bet arī viņai neizdevās uz šīs zemes spert vairāk kā desmit soļus. Kā vēsta leģenda, viņu sagaidīja eņģelis un palūdza atgriezties uz kuģa.

Tomēr izmisušas skaistā dzimuma pārstāves ne reizi vien ir mēģinājušas nokļūt aizliegtajā pussalā. Pirms desmit gadiem kāda dāma, tērpusies vīriešu drēbēs, tomēr apmānīja robežsargus. Runā, ka šī jaunkundze bija feministe un ieradusies šeit, protesta jūtu vadīta. Dažas minūtes pastaigājusies pa pludmali, viņa nolēma izbaudīt uzvaru pār senajiem likumiem un, publiski izģērbusies, devās jūrā peldēties. Iznākt no viļņiem viņai nebija lemts: dumpīgo lēdiju aprija haizivis. Šie plēsēji, it kā brīdinot, sagaida kuģus ar tūristiem jau pie pašas ostas...

Visa pussala ir viens liels vīriešu klosteris. Juridiski tā atrodas Grieķijas teritorijā, bet reālā vara pieder Svētajai padomei – šīs valsts valstī izpildorgānam. Mūku republikas pilsoņi – grieķi, krievi, ukraiņi, serbi, gruzīni, bulgāri – nevienam nemaksā nodokļus. Vienkārši tāpēc, ka par šīs vietas garīgo valdnieci pilnīgi oficiāli atzīta pati Dievmāte. Viņa pati personīgi rūpējas par katru šejienieti – tā saka mūki. Un norāda uz mazu, vieglu mākonīti pašā kalna virsotnē. Ja mākonītis atrodas kalna virsotnē, tātad Dievmāte ir uz pussalas. Žēl, ka nevienam fotogrāfam nav izdevies iemūžināt šo mākonīti fotogrāfijās. Nejaušība? Diez vai – smīn mūki.

Brīnumi šeit ir pierasta parādība. Mazs kapara krustiņš pasargā no ļaunuma un bēdām. Vienkāršs avīzes izgriezums ar Dievmātes tēlu pēkšņi sāk asarot. Naktī mežā apmaldījušās ceļinieka īsa lūgšana nekavējoties tuvumā iededz gaismu būdiņā, kurā vienmēr piedāvās malku vīnogu degvīna un naktsmājas, bet krievu tūristi tikai sākumā brīnās, no kurienes Afonas tēvs Pahomijs tik labi zina visus jaunumus. Atrodoties tūkstošiem jūdžu tālumā no Krievijas, viņš pārzina visjaunākos Maskavas, Pēterburgas, Voroņežas notikumus, lai gan pats dzīvo pavisam viens vecā, paša restaurētā baznīciņā augstu kalnos. Tēva Pahomija mājā ne tikai nav ne radio, ne televizora – tur vispār nekad nav bijusi elektrība. Šejienes iedzīvotāji, dodoties tālā ceļā, līdzi ņem tikai dažus gabaliņus maizes. Atbraucēji no surogātu, konservantu un piedevu pasaules nespēj uzreiz pierast pie tā, ka maize šeit ir īpaša – „piesātināta”. Dažādās vietās to cep citādāk: rumāņu apmetnē Johanna Predteči tā smaržo pēc ķiršiem, bet krievu Sv. Panteleimona klosterī - pēc āboliem. Viens šādas maizes kumoss remdē ceļinieka izsalkumu pēc sešu stundu ilga kāpiena 2033 metru augstumā.

Starp citu, kāpiens galvenajā Afonas virsotnē – tur, kur atrodas nelielā svētnīca, - ir tieši krievu svētceļnieku programmas neatņemama sastāvdaļa. Acīmredzot tieši tāda ir krievu nacionālā iezīme – zobus sakodušiem, rāpties pašā virsotnē. Interesantākais ir tas, ka krievu šeit nemaz nav tik daudz, kā, piemēram, vāciešu: bruņojušies ar fotoaparātiem, tūristi no Hamburgas un Brēmenes dienas laikā pamanās pabūt pusducī klosteru. Bet līdz pašai virsotnei tiek ļoti reti. Uz turieni, tuvāk mazajam mākonītim, tiecas mūsu kaimiņi. Mazās baznīciņas sienas ir noklātas ar krievu ikonām. Viesu grāmata pierakstīta ar Kirilicas burtiem.

Šeit tiek stāstīta leģenda par „jauno krievu” – jaunu baņķieri ar visai slavenu uzvārdu. Svētajā krastā viņš izkāpa, ģērbies puķainos šortos līdz ceļiem un beisbola cepurītē, kopā ar apsargu un mobilo telefonu. Runā, ka viņam bijis vajadzīgs brīnums...

„Brīnumi” sākušies uzreiz. Nezin kāpēc pilnīgi izslēdzies mobilais telefons, salūzusi videokamera. Pēc tam atklājās, ka pa pussalu nāksies ceļot kājām: šeit nav ne taksometru, ne autobusu – vienkārši tāpēc, ka šeit nav ceļu. Kad baņķieris, četrdesmit grādu liela karstuma nomocīts, tomēr tika līdz tuvākajam klosterim, viņu gaidīja jauns pārsteigums: klosterī bija gavēņa diena. Par laimi, glāze brīnišķīga vīna ar vieglu sveķu smaržu atkal piešķīra viņam mundrumu. Vajadzēja steigties, steigties meklēt brīnumu.

Mūki uzreiz nesaprata, par kādu brīnumu ir runa. Saprata tikai tad, kad miljonārs atzinās - viņš meklējot klosteri, kurā klostera priekšnieka krēslā sēž Dievmāte. Tas ir slavenais serbu klosteris Hilandara. Šejienes mūki neievēl uzraugu, jo par klostera priekšnieci tiek uzskatīta pati Jaunava Marija. Viņas tēls – sena ikona – atrodas klostera priekšnieka vietā. Vēl serbu klosteris slavens ar vīnogulāju, kas izaudzis tieši uz Svētā Stefana – karalis, kurš kļuva par mūku – kapa. Šis vīnogulājs izauga cauri akmens sienai. Tagad tas ir norobežots ar dzelzs sētu, lai neviena vīnodziņa nepazustu: pat viena oga spēj izārstēt neauglīgu sievieti.

Protams, Maskavas magnāts apmaldījās. Viņš nebija pieradis mērīt attālumu ar lūgšanām. Stāsta, ka nomocītais miljonārs ar apsargu klīduši pa Afonas kalnu vairākas nedēļas. Viņi izmetuši nevajadzīgo telefonu. Pazaudējuši videokameru. Pēc tam zaudējuši laika izjūtu un brīnījušies, kādēļ katram no viņiem pusdienās pilnīgi pietiek ar vienu gabaliņu maizes.

Pilnīgi noteikti zināms tikai tas, ka miljonārs atgriezies dzimtenē nosauļojies, notievējis un neskuvies. Bet pavisam nesen Maskavas avīzēs rakstīja, ka šī galvaspilsētas biznesmeņa ģimenē gaidāms pieaugums. Tātad ne velti jaunais krievu svētceļotājs maldījās pa kalnu klosteru republiku, meklējot Hilandaras klosteri...

*Afona ir pareizticīgo klosteru pussala, kurā jau vairāk kā desmit gadsimtus netiek ielaistas sievietes.

*Uz pussalas nav dzīvnieku, tikai tie, kurus izmanto zemes darbos. Ne putnu klaigas, ne zvēru rūkšana nenovērš svētceļnieku uzmanību no lūgšanām.

*Kad mūks nomirst, viņu apglabā bez zārka, ietinot mantijā. Uz kapa liek krustu. Pēc trim gadiem ķermeni atkal izrok. Ja ķermenis ir sadalījies, tātad mūkam piedoti visi grēki, un viņš uzņemts debesīs. Ja ķermenis vēl nav pilnībā sadalījies, tas nozīmē, ka mūks devies uz citu pasauli ar nepiedotiem grēkiem. Tādā gadījumā ķermeni aprok uz vēl vienu gadu, kura laikā pastiprināti lūdz par mirušā dvēseles atpestīšanu. Pēc šī termiņa ķermenis, protams, ir sadalījies. Tad galvaskausu, uz kura pieres iegrebts vārds, reizēm arī īss dzīvesstāsts, novieto kapenēs uz speciāliem plauktiņiem. Pārējos kaulus saliek šīs pašas telpas stūrī. Šobrīd krievu klostera kapenēs ir 2040 galvaskausi.

*Visā Afonas teritorijā ir aizliegta video filmēšana - videokameras nemaz nedrīkst ievest. Ja kameru pamanīs policija, tad to vienkārši atņems. Bet izbraucot no pussalas, pārmeklēšanas nav, tās ir tikai iebraucot. Fotografēt drīkst tikai ielās.

*Afonā telefonu automāti ir visos klosteros.

*Afonā ir aizliegts peldēties un sauļoties. Bet daži tūristi un strādnieki to dara vientuļās vietās. Tas var beigties ar izraidīšanu no pussalas.

Kam piemērots:

Komentāri (0)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies

Translate

Šodien

2019. gada 19. septembrī Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Interesanti fakti

Uz ekvatora viss sver par 1% mazāk

Pasākumi

Vārda Jānis maģiskā nozīme

24. jūnijā Jāņi svin vārda dienu. Jānis - Vislatviskākais vārds, kuram ir vislielākā tipu dažādība.
Pirmais tips. Vīrišķīgais Jānis. Iejūtīgs kolēģis, pa¬sakains bērnu tēvs,...