Vasara – īstais laivošanas laiks!

Vasara – īstais laivošanas laiks!

Pasīvi atpūsties mēs mākam un to esam darījuši visas ziemas garumā. Nevar noliegt, ka noteiktā koncentrācijā kino divatā, ūdens pīpe šaurā draugu lokā vai iemīļotais dzēriens iecienītajā klubiņā ir lieliska nodarbe, lai tiktu vaļā no domām par ikdienas darbu.

Šodien ir tik daudz un dažādi izklaides, atpūtas veidi, ko mums piedāvā atpūtas industrija. Moderni un aizraujoši ir šos atpūtas veidus pamainīt, apgūt kaut ko jaunu.
Vasarā īpaši iecienīta izklaide ir laivošana – vasaras nedēļas nogales pavadīšana aizrautīgā braucienā ar laivu.

Pirms dodies ceļā, šis tas par šo lielisko nodarbi tev tomēr ir jāzina.


Kādu laivu izvēlēties?

Iegādāties vai nomāt laivu ir katra paša ziņā. Vairumā gadījumu laivu noma ir ekonomiski pamatota, jo par naudu, kas būtu ieguldīta pirkumā, atpūtnieks var ceļot piecas, sešas, septiņas un varbūt pat vairāk sezonu, nebēdājot par laivas glabāšanu, kopšanu, transportēšanu.

1314.jpg - 38.6 KBPiepūšamās laivas ir demokrātiskākais laivas tips. Cilvēki tās izvēlas galvenokārt vienkāršības un mobilitātes dēļ. Tomēr izvēle par labu piepūšamām laivām visbiežāk sakņojas tradīcijās un bailēs no jebkā cita. Arī cena ir arguments. Piepūšanās laivas ir arī stabilākas.

Untitled 18.jpg - 54.18 KBAtpūtnieku kajaki ir atpūtnieku un mācību laivas vienā. Tomēr tas nenozīmē, ka braucējam nav nepieciešamās iemaņas. To gan nevar teikt par atpūtnieku laivām – ar tām nav problēmu braukt, bet kaut ko iemācīties ir grūti, jo plakanās laivas ir stabilas, tomēr visai neatkarīgas no airētāja.

Untitled 20.jpg - 11.97 KBSit on top kajaki salīdzinoši jauna kajaku grupa, kas atvasināta no sērfošanas dēļiem. Priekšrocība – to nevar pieliet ar ūdeni, jo laivas grīda ir caura. Tai piemīt arī citas labas īpašības, kas piekrastes viļņos lieti noder – laivā nevar iestrēgt, jo apgāžoties cilvēks no tās vienkārši nokrīt un var viegli uzrāpties atpakaļ. Šī nav laiva klasiskā izpratnē, tā ir laiva izpriecām. Slikti ir tas, ka daudzmaz jūtamos viļņos palikt sausas nav ne mazāko izredžu. Mūsu klimatā tas rada problēmas.

Kur un kā nomāt?

Untitled 8.jpg - 45.59 KBJa tavā rīcībā laivošanas inventāra nav un šķirties no vairākiem simtiem latu negrasies, atliek atrast firmu, kas piedāvā laivu un inventāra nomu, iesaka maršrutu un pat nogādā inventāru līdz tā sākumam. Tev tikai jāierodas noteiktajā laikā un vietā, un brauciens var sākties.

Kā plānot braucienu?

Untitled 11.jpg - 65.13 KBAgrā pavasarī ieteicami vienas dienas maršruti – no rīta izbrauc un vakarā esi atpakaļ siltumā, savukārt vairāku dienu braucienus labāk atstāt siltam laikam. Izvēloties maršrutu, jāņem vēra, ka ar piepūšamo laivu dienā diez vai nobrauksi vairāk par 20 kilometru upes tecējuma. Tas ir apmēram 4 – 5 stundas airēšanas. Ieteicams ievākt informāciju par izvēlēto upi, sagādāt labu karti un iepazīties ar apvidu.

Ja tev ir saglabājusies kāda vēsturiska piepūšamā laiva, to pirms brauciena der pārbaudīt. Tāpat noderēs lielāki airi, nevis pūšļa komplektā ietilpstošie airīši, kas nav piemēroti sportiskai braukšanai pa strauju ūdeni.

Braucot grupā, jāņem vērā arī citas būtiskas lietas. Labas braukšanas stratēģijas pamatā ir iepriekšēja plānu apspriešana ar laivu biedriem, kā arī komunikācija braukšanas laikā; jānorunā kādus roku un airu signālus lietosiet, jo sadzirdēt, ko bļauj dažus desmitus metru lejpus krāces braucošie, ir grūti.
Upes grūtību pakāpei jāatbilst grupas vidējam līmenim, un grupa ir tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais posms.

Pirmajā laivā ieteicams braukt kādam pieredzējušam laivotājam – ieraugot krāci, viņam jādod signāls pārējiem piestāt krastā un jāiet krāce izlūkot. Jau pa gabalu jācenšas izvairīties no kritušiem kokiem, krūmiem, virsūdens akmeņiem un asu līkumu ārmalām – tieši šādās vietās notiek visvairāk avāriju. Agrā pavasarī jāuzmanās arī no ledus.

Inventārs


Laivu brauciena inventārs ir iedalāms individuālajā un kolektīvajā. Ko ņemt līdzi, tas ir atkarīgs no plānotā maršruta sarežģītības.

Untitled 13.jpg - 46.16 KBVestei ir jābūt pietiekoši stingrai, lai, ceļoties uz augšu tā nenomauktos pār galvu. Ja vestes konstrukcija neatbilst šai prasībai, tā jāaprīko ar saitēm, ko izlaiž starp kājām, tādējādi nepieļaujot šādu varbūtību. Jo lielāka ir iespēja, ka cilvēks var iekrist ūdenī ar galvu uz leju, jo lielāka ir nepieciešamība pēc ķiveres. Tās stiprinājumam jābūt stingram, taču ātri un viegli attaisāmam. Hidrotērpa galvenais uzdevums ir pasargāt no aukstuma. No slapjuma izvairīties diez vai būs iespējams – pat tad, ja sevi hermētiski iepakosi, vienalga sasvīdīsi. Labs izgudrojums ir neoprēns, jo zem un uz tā nekas cits nav jāvelk. Neoprēna zābakus labāk izvēlēties ar normālu protektoru, jo slapja gumija slīd. Savukārt gumijas zābaki laivotājiem ir kā akmens kaklā, jo tie ir lielāki, jo lielāku bīstamību rada valkātājam.

Neceri izkāpt no ūdens sauss! Paņem līdzi pietiekami daudz piemērota apģērba un apavu. Ja paredzēta nakšņošana, vajadzīga arī telts un guļammaiss. Ieteicamākās ir doma tipa teltis ar tentu. Labā teltī jābūt priekšnamam, kur sakraut mantas, un tāda augstuma griestiem, lai var piecelties sēdus. Trīsvietīga telts sver ap 4 kg. Guļammaiss ar dūnu pildījumu ir ļoti silts, bet, ja tas samirkst, tad izžāvēt to var tikai mājās. Savukārt putupoliuretāna vai līdzīga materiāla paklājiņš gulētāju pasargās no aukstuma un daļēji arī no slapjuma. Arī paklājiņi ir pieejami dažādi. Sudrabots paklājiņš sniedz papildus siltumu, piepūšamais variants – komfortu.

Ērtāk ir nest vienu lielu mugursomu nekā stiept 10 maisiņus. Ūdenstūrisma vajadzībām nepieciešama liela – 80 – 120 l – mugursoma. Arī mugursomas ir pieejamas visdažādākās, parasti to tilpums ir ap 70 l. Ja vēlies saglabāt bagāžu sausu, tā jāiepako ūdensdrošos mantu maisos – labāk caurspīdīgos, jo tad var redzēt, kas tajos iekšā.

Untitled 15.jpg - 28.48 KBKatram brauciena dalībniekam ir jābūt arī nazim. Tāpat kā sērkociņi tas var noderēt dažādās negaidītās situācijās.

Savukārt naudu, auto atslēgas un sērkociņus ūdensdroši jāiepako un jātur pie sevis, nevis somā, kas var aizpeldēt pa upi. Jāņem arī laivu remontkomplekts. Piepūšamai laivai: piemērota līme, ielāpu materiāls. Smailītei operatīvus remontus veikt ir vieglāk – ar santehnikas līmlenti cietušo vietu aizlīmē, pirms tam to nosusinot.

Untitled 17.jpg - 69.78 KBAtsevišķs stāsts ir par pārtiku. Pārtikas plānošana jāuztic pieredzējušam cilvēkam. Ja paredzi, kas viss līdzi ņemamais būs krietnu gabalu jāstiepj, atsakies no tādām lietām kā kartupeļi, arbūzi, alus kastes u.tml. Sausās pārtikas dienas norma ir 1 kg uz cilvēku. Pārtikas nešana/vešana ir jāsadala uz galviņām, lai nesanāk, tā, ka soma ar visu pārtiku aizpeld jūriņā. Pārtika rūpīgi jāiesaiņo, lai tai neiekļūtu mitrums.

Paļaujoties uz vietējos veikalos nopērkamo ir nedaudz riskanti, bet cerēt uz lielo lomu, visdrīzāk, nozīmē aizbaidīt zivis. Slapjā laikā, kā arī vietās, kur ugunskurus dedzināt aizliegts, neaizstājams ir prīmuss. Ērtāki ir gāzes prīmusi, taču tie ir dārgi, savukārt šķidras degvielas prīmusi bieži vien izplata smaku, un tiem nav kārtīga iepakojuma.

Maršruti

Latvijas upes piedāvā dažādas grūtības pakāpes laivošanu un atšķirīgu ainavisko pavadījumu. Izvēloties maršrutu, jāņem vērā ūdens līmenis attiecīgajā laika periodā, upes straujums un maršruta garums, kas jāsamēro ar braucēja pieredzi un fizisko sagatavotību. Ja nav pārliecības par maršruta izvēl, labāk konsultēties ar speciālistiem laivu nomās.

Engure – Rinda – Irbe

Untitled 19.jpg - 80.29 KBKurzemes skaistākais ezers – Usma – ir piektais lielākais Latvijā. Tajā ietek 10 upes un upītes, bet iztek tikai viena – Engure. Engures upes garums ir 27 km, kritums – 8,4 m. Ap Ugāli palielinās krītošu koku skaits, tomēr braukšanu tas īpaši netraucē, taču pievērts uzmanību gan vajag. Pirms Puzes ezera upe savienojas ar purvainām pļavām, un šeit nevajadzētu plānot nometnes vietu.

Untitled 21.jpg - 29.87 KBPuzes ezers ir otrs dziļākais Kurzemes ezers, tas ir šaurs un garš. Bez Engures tajā ietek vēl Svēte, bet iztek Rinda. Ezera krasos atrodas Ventspils mēra īpašumi.
Rinda izceļas ar savu mierīgo plūdumu. Upes pirmie 9 km būtībā ir mazu ezeriņu virkne. Pēc tiem seko straujš un līkumains posms, bet 9 km pirms Rindas ciema upe savulaik bagarēta. Šajā vietā tā ir plata un straumes nav, vietām nav arī ūdens. Ar kanoe to ir iespējams izbraukt, bet ar piepūšamajām laivām būs visai pagrūti. Aiz Rindas ciema upe patīkami pārvēršas un atgādina Enguri pie Ugāles. Pēc Rindas satekas ar Stendi sākas Irbe. No Irbenes līdz par jūrai upe līkumo gar smilšu kāpām un labā nozīmē atšķiras no visām pārējām Latvijas upēm. Pēdējos 5 km upe ir plata un gandrīz pilnīgi bez straumes. Pie ietekas jūrā Irbe veido 2 km garu smilšu strēli. Ieteka katru gadu maina savu vietu un izskatu.

Abava
Untitled 23.jpg - 38.35 KBAbava visā garumā ir lēna un mierīga upe. Nelielas krācītes un straujteces ir tuvāk pie Ventas. Standarta braucamais gabals ir no Kandavas līdz Ventai, kaut gan braukt var daudz augstāk – jau no Tukuma apkārtnes. Sākot no Kandavas, upe ir diezgan līkumaina, un pilsēta skatienam izzūd visai lēni. Arī tālāk Abavā dominē vietas, kur praktiski nav straumes, un pūšļotājiem ir ko airēt, lai vispār tiktu uz priekšu.

Untitled 25.jpg - 57.34 KBAbavas rumba ir pamanāma jau pa gabalu. Tā ir ap metru augsts dolomīta kāple pāri visai upei. Galvenā straume plūst pa kreiso krastu.
Līdz Rendai klintis no ūdens praktiski neredz - tās visas ir aiz krūmiem. Arī pati upe Rendas tuvumā ir lēna un vienmuļa, tāpēc 2 dienu maršrutus labāk beigt pie Veģiem vai pat agrāk – pie rumbas. Aiz Rendas Abava tek pa mežiem un mazapdzīvotu apvidu, tādēļ ir īpaši piemērota dabas un klusuma cienītājiem.
Ekskluzīva apskates vieta maršrutā ir Čužu purvs. Senlejas kreisā krasta pakājē, apmēram kilometru no Kandavas plešas purvs ar čužu audzi, sērūdeņu avotu Velna acs un saldūdens kaļķa atradnēm. Čužas ir rets pēcledus laikmeta augs, kas jūnijā un jūlijā zied koši dzelteniem ziediem.
Čužu purvs ir vienīgā vieta Latvijā, kur šie augi aug savvaļā. Biotops ir aizsargājams.

Venta

Untitled 27.jpg - 75.88 KBMakšķernieku iecienīta upe. Ja neskaita dažas straujteces, upes plūdums ir mierīgs un rāms. Vienmuļa ir arī apkārtnes ainava, maz labu nometnes vietu. Izņēmums ir upes posms no Nīgrandes līdz Skrundai. Vienas dienas braucienam var ieteikt posmu – Kuldīga – Nabas ezeri. Šis maršruts ietver straujāko Ventas posmu. Lejpus Zlēkām pa šo upi parasti neviens nebrauc.

Untitled 29.jpg - 62.04 KBVentas rumba pie Kuldīgas ir ievērojamākais apskates objekts. Tas ir platākais ūdenskritums Eiropā. Rumba ir jāapnes, bet lejpus tās ir posms ar labu kritumu. Ventas nobraucienu parasti saista ar citu reģiona upju maršrutiem. Tā ir turpinājums Abavas, Riežupes, Cieceres un Vadakstes nobraucieniem.

Imula

Untitled 31.jpg - 59.06 KBUpe ir salīdzinoši liela, un, ja ir vēlēšanās, to var braukt diezgan augstu (ap 20 km) no ietekas. Parasti gan nobraucienu sāk pie Pūcēm vai zemāk. Upes platums 5 – 15 m; kritums augštecē 2 – 3 m/km, netālu no Abavas ap 4 – 5 m/km. Galvenie šķēršļi – piespiedes pie krastiem un kritušiem kokiem, tomēr neizbraucamu sagāzumu praktiski nav.

Tehniski sarežģītākais posms ir pie ietekas, kur kritums ir ap 5 m/km un upe tek starp daudzām saliņām. Kopējais nobrauciena laiks no Pūcēm vidējā ūdenī ir ap 3 stundām. Braukšanu var beigt turpat pāri Abavai, bet tad ir jākāpj stāvā kraujā uz šoseju un mašīnas arī tur īsti nav kur novietot, tāpēc labāk ir braukt vēl 1 km pa Abavu uz leju, kur pie pašas upes pienāk mazs laiku celiņš un ir zems krasts.

Salaca
Untitled 33.jpg - 82.2 KBSalaca ir ūdeņiem bagāta upe un izmantojama mūsdienu tūrismam visu sezonu – tās garums ir 96 km, kritums posmā no Burtnieku ezera līdz jūrai – 40 m. Upes plūdums ir nevienmērīgs; augšteces posmā un līdz Mērniekiem – rāms, vietām bez straumes, lejtecē upe ir straujāka, parādās akmeņainas krācītes. Nopietnākais šķērslis maršrutā ir bijušais Mērnieku dzirnavu dambis. Ceļojumu pa Salacu ieteicams sākt no Burtniekiem. Ja laika mazāk, braucienu sāk Vecatē vai Mazsalacā. Ceļojuma ilgums no Burtniekiem – 6 – 8 dienas, no Mazsalacas – 3 – 5 dienas atkarībā no laivas veida. Ceļojumu pa Salacu iespējams papildināt ar nobraucienu pa lielākajām Burtnieku ezerā ietekošajām upēm – Rūju, Sedu vai Briedi.

Gauja
No agra pavasara līdz vēlam rudenim Gaujas straume nes desmitiem visdažādāko piepūšamo laivu un plostu, smailīšu, kanoe un katamarānu, retāk – parasto laivu. Visbiežāk visa laivotāju gūzma saplūst tajā Gaujas ielejas daļā, kuru pazīst kā Gaujas senleju. Šis 80 km posms starp Valmieru un Inčukalnu ir nepilna sestā daļa no visa 460 km garā Gaujas tecējuma. Gaujas senlejas pievilcība ir neatkārtojamā dabas daudzveidībā.

Gauja ir liela, plata un pārsvarā mierīga upe. Untitled 35.jpg - 76.53 KBVērā ņemamas straujteces sastopamas vienīgi lejpus Amatas ietekas Līgatnes tuvumā, un lielāko ievērību izpelnījušās Ķūķu krāces. Visi maršruti pa Gauju lejpus Valmieras un līdz Murjāņiem ved pa Gaujas Nacionālo parku. Jāņem vērā, ka nometnes un ugunskuri tur ir atļauti tikai īpašās vietās. Ja atliek laiks, var aplūkot Līgatnes dabas parka zvēriņus. Tālāk līdz Siguldai no upes skatāmo jaukumu (iežu) būs mazāk, tomēr šeit ir Katrīnas iezis, Gūdu klintis un, protams, Turaidas pils, kura, tuvojoties Siguldai, ir redzama katrā Gaujas līkumā.

Daudz interesanta ir Gaujas pieteku sānu gravās. C01t2006.jpg - 10.11 KBApskates vērta ir Braslas upes ieleja un Vējupītes apmetnes vietas, var aizstaigāt līdz Kraukļa aizai un uzkāpt Gleznotāju kalnā, no kura paveras skaista Gaujas senlejas ainava.

Amata
Untitled 37.jpg - 42.98 KBAmatas standarta braucamais gabals ir no Rīgas – Valkas dzelzceļa tilta līdz Cēsu – Līgatnes ceļa tiltam, kaut arī upe ir braucama jau daudz augstāk, vismaz no Skujenes (tad gan tas ir 2 dienu maršruts). Visērtāk ir sākt nobraucienu pie Vidzemes šosejas tilta. Tūlīt pēc dzelzceļa tilta sākas straujtece, kuras ātrums palielinās līdz Kalnasmīžu krituma trim pakāpēm. Apmēram 1 – 2 km pēc Kalnasmīžu kritumiem ir Billes HES derivācijas aizsprosts, kas krietnu daļu ūdens novada uz HES. Pāri galvenajai gultnei ir uzbūvēts ap metru augsts laukakmeņa valnis; lielā ūdenī varētu izveidoties paprāva muca. Pēc šosejas tilta līdz Kārļiem kritums ir diezgan liels, gultne pilna ar dolomītiem. Šis posms noslēdzas ar Kārļu aizsargsprostu, kas ir jāapnes.

300 m pēc aizsprosta ir Kārļu tilts, zem kura ir liels, daudzgadīgs sanesums; upe grauž jaunu gultni un tek caur krūmiem. No Kārļiem līdz Zvārtas iezim sportiskais azarts mazinās, kaut arī krāces ir gandrīz katrā līkumā un straumes ātrums ir liels.

Untitled 39.jpg - 64.88 KBSākot ar Zvārtas krāci, sākas Amatas labākais posms. Zvārtas krāce ir ap 200 m garš gabals, kas beidzas pie Zvārtas ieža. Apmēram kilometru aiz Zvārtas ir vizuāli iespaidīgās Lūstuža krāces. Lūstūzim ir 3 pakāpes, un tās ir bīstamākās Amatas krāces. Pēc Lūstūža saglabājas liels kritums. Pēc tā kreisajā pagriezienā upes labajā krastā jau pa lielu gabalu pamanāma pļava, te braucieni parasti arī beidzas. Ainaviski skaistākās vietas ir ap Kārļiem un no Zvārtas ieža līdz lejai.

Ogre

Untitled 41.jpg - 50.84 KBOgre ir braucama jau visai augstu – apmēram no Līderes. Standarta brauciens sākas Ērgļos. Apmēram 6 – 7 km pēc Ērgļiem Ogre ir lēna, tad sākās Brāžu krāces – labākais upes augšteces posms. Vidējais kritums krācēs ir ap 3 – 3,5 m/km, krāču garums – apmēram 10 km. Brāžu krāču beigu daļā ir bijušo Emmas dzirnavu, tagad Vecogres HES aizsprosts. Vienas dienas maršrutu no Ērgļiem parasti beidz pie Kalnadalbu brasla – no šejienes ir visīsākais ceļš atpakaļ uz Ērgļiem. Tālāk Ogre kļūst lēnāka, kaut gan pēc Vecogres HES krāces turpinās vēl dažus kilometrus – līdz Līčupes ietekai. Seklākās straujteces ir vēl arī tālāk, līdz Aderkašiem, tad no Meņģenes sākas pavisam rāms gabals, pa kuru var sarīkot atpūtas braucienu arī vasarā, zemā līmenī.

Lielā Jugla

Untitled 43.jpg - 77.06 KBUpi var iedalīt vairākos posmos: virs Ropažiem, Ropaži, no Ropažiem līdz Bajāriem, no Bajāriem līdz Zaķumuižai. Virs Ropažiem upe ir lēna, 5 – 15 m plata, braucama arī zemā līmenī. Braukšanu var sākt no Sidgundas vai augstāk. No Ropažiem līdz Bajāriem krāču ir maz. Sportiskās intereses šeit nav, un mazūdens periodos posms ir sekls. Nedaudz virs Bajāriem sākas krāces. Tās ir lokālas, t.i., neviena nav garāka par 50 m. Upes kritums – ap 3,5 m/km. Šis krāčainais posms turpinās līdz Zaķumuižai, taču beigt braucienu ir izdevīgāk nedaudz zem tilta, kilometru aiz Zaķumuižas centra, jo Zaķumuižā krasti ir stipri apauguši ar krūmiem un izkāpšana ir apgrūtināta. Posms ir braucams tikai palos. Tālāk upē krāču nav. Braukt var arī zemā līmenī. Kopējais upes nobrauciena laiks ir stipri atkarīgs no ūdens līmeņa un straumes ātruma, no Sidgundas līdz Ropažiem tam vajadzīga aptuveni 1 diena: no Ropažiem līdz Juglas ezeram – 2 dienas. Parasti gan neviens nebrauc tālāk par Zaķumuižu.

Mēmele
Untitled 45.jpg - 52.96 KBMēmele ir viena no retajām braucamajām Zemgales – Augšzemes – Sēlijas upēm. Pateicoties robežupes statusam, tā ir paglābusies no kaimiņos esošās Dienvidsusējas likteņa un nav mazo HES izsmelta. Mēmelē ir tīrs ūdens, un tāda krituma nav nevienai vasaras periodā braucamai Latvijas upei. Augšteces posmā upes kritums ir vienmērīgs un tajā nav izteikti krāčainu posmu, savukārt lejpus Susējas ietekas mierīgi posmi mijas ar lokālām burbuļojošām krācītēm, tādējādi izdabājot jebkurai gaumei.
Robežupes statuss rada arī vienu otru problēmu. Nometnes drīkst iekārtot tikai upes labajā krastā, savukārt tur labu vietu ir maz. Tā vien gribas izkāpt Lietuvas pusē, kurā egļu sili un mīlīgi koptas vietas kontrastē ar Latvijas puses krūmiem. Braucot pa maršrutu, līdzi jāņem pases.

Komentāri (4)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!
juy
hg fretrewq
19.02.2016. plkst. 19:58
juy
hg fretrewq
19.02.2016. plkst. 19:58
jaunumi
Novecojuši komentāri,tagad jau viss ir aizgājis uz augšu. Motorlaivas-apceļo upes ar motoreni,Vecrīgu pa kanāliem,Daugavu,Lielupi,,,tik kabini motoreni,ievelc,izvelc,brauc,kur gribi,sports pie viena,daba , daba! Pat atkrīt vēlme vēlreiz braukt uz Spāniju,Portugāli,skatīt tikvien kā akmeņus,akmeņainās pilis,cietokšņus,,,,,pāris palmas,,,nav zaļa,,,
01.02.2016. plkst. 18:30
samerlends
Laivošana tiešām ir ideāla nodarbe ne tikai pieaugušajienm, bet arī visai ģimenei. Par laivošanu ar bērniem, interesants raksts ir šeit: http://2krasti.com/laivosana-ar-berniem/
15.07.2012. plkst. 21:17

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies

Translate

Šodien

2018. gada 27. maijā Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Izsaki viedokli

Vai Tu vēlies, lai sadaļa "Iegūsti ideālu figūru" tiktu atstāta arī pēc konkursa beigām?

Interesanti fakti

Kanādā ir vairāk ezeru kā visā pārējā pasaulē kopā

Pasākumi

Iznācis grupas “Black Eyed Peas” jaunais albums

No šodienas Latvijā pieejams amerikāņu grupas “Black Eyed Peas” desmitais albums “The E.N.D.” jeb “Enerģija nekad nemirst”....