Apskates vietas Aizkrauklē

Apskates vietas Aizkrauklē

Kaut arī Aizkraukle ir viena no jaunākajām Latvijas pilsētām, tās vārds ir sens, tas minēts jau Indriķa hronikā [ar laiku pēc 1204.g; 1205.g krustneši nodedzināja Aizkraukles lībiešu pili un piespieda vietējos iedzīvotājus pieņemt kristietību. 1224.g. Livonijas ordenis Daugavas krastā uzcēla mūra pili, kas bija apdzīvota līdz pat 17.gs. vidum, kad Poļu – zviedru kara laikā to sagrāva.

Nozīmīgs pavērsiens novada vēsturē sākās 20. gs. 50. gadu beigās, kad pieņēma lēmumu par Baltijā lielākās hidroelektrostacijas būvi Daugavas Samēnu līcī. Sākotnēji spēkstaciju bija plānots celt 35 km augstāk pie Pļaviņām, taču, veicot ģeoloģisko izpēti, apstiprināja Aizkraukles variantu, paturot iepriekšējo nosaukumu. Līdz ar spēkstacijas izveidi applūdināja vienu no skaistākajiem Daugavas senlejas posmiem ar neskaitāmiem dabas un kultūras pieminekļiem. 1960.g. rudenī topošās HES celtnieki izveidoja telšu ciematu, kas bija jaunās Aizkraukles sākums. 1961.g. strādnieku ciematam tika dots lielinieka Pētera Stučkas vārds, bet 1963.g. – piešķirts pilsētciemata statuss. Sākoties atmodai, aktuāls kļuva jautājums par pilsētas pārdēvēšanu. Pēc ilgām diskusijām 1990.g. pilsēta un rajons ieguva Aizkraukles vārdu. Pēdējo gadu laikā pilsētas sejā parādās jauni vaibsti – individuālā apbūve pilsētas A daļā – Purvciemā, jaunā mūzikas skolas ēka, katoļu un luterāņu baznīcu jaunceltnes. Pilsētas ainavu atdzīvina arī bērzu birztalas ūdenskrātuves krastā un „Kalna Ziedu” muzejs – sēta ar senām gatvēm.

Šodien Aizkraukle ir vieta, kur vēsturiskais mantojums mijas ar jaunu kultūru, lauki mijas ar pilsētu. Tu esi nonācis trīs Latvijas vēsturisko novadu – Zemgales, Augšzemes un Vidzemes – krustpunktā.


Pļaviņu HES
Tālrunis: 65159332
Untitled 2.jpg - 70.64 KB1961.g. uzsāka Baltijā lielākās HES celtniecību, ko pabeidza 1966.g. Pļaviņu HES uzstādīja 10 hidroagregātus, to projektētā jauda bija 825 MW. Pļaviņu HES uzskata par unikālu, jo pirmoreiz hidroceltniecības praksē HES celta uz mālsmilts un smilšmālu gruntīm ar maksimālo spiedienaugstumu – 40m. Interesants ir fakts, ka HES ēka ir apvienota ar ūdens pārgāzi, zem kuras atrodas Enerģētiķu iela – garākais tunelis Latvijā. Pēc rekonstrukcijas 20.gs. 90. gados un 2001.g. Pļaviņu HES jauda ir sasniegusi 870 MW. Apmeklētājiem ir iespēja iepazīties ar HES mašīnzāli, HES darbības principiem un teritoriju.
Īpaši populāras ir skolēnu ekskursijas.

Aizkraukles vēstures un mākslas muzejs „Kalna Ziedi”
Adrese: Muzeja iela
Darba laiks apmeklētājiem ik dienas no plkst. 11 līdz 17. Slēgts – pirmdienās, otrdienās.
Tālrunis 65123351
Untitled 4.jpg - 87.21 KB1951.g. dibinātais muzejs kopš 1989.g. atrodas Kalna Ziedu viensēta. Šobrīd muzeja krātuvē ir vairāk nekā 77 tūkstoši eksponātu. Pastāvīgā muzeja ekspozīcija „Viss paliek mūžībā” atspoguļo Aizkraukles novada vēsturi. Muzeja darbinieki organizē interesantas tematiskas izstādes no muzeja krātuves fondiem.
Ja vēlaties doties nelielā ekskursijā pa muzeja apkārtni, tad aizstaigājiet līdz Kalna Ziedu pilskalnam, kas atrodas apmēram 200 m uz ZA no muzeja, savukārt Upurozola stumbra atliekas atradīsiet HES ūdenskrātuves krastā uz D no Kalna Ziediem.

Kalnaziedu pilskalns

Untitled 6.jpg - 68.74 KBKalnaziedu pilskalns atrodas Pļaviņu HES ūdenskrātuves labajā krastā Aizkraukles pilsētas austrumu pusē pie Kalna ziedu mājām, kur tagad atrodas Aizkraukles muzejs. Kalnaziedu pilskalns ierīkots zemes mēlē, kuru no trijām pusēm apņem dziļas gravas. Pilskalna augstums 17 m. Tagad pilskalna A un DA pakāji apskalo Daugavas ūdenskrātuves ūdeņi. Pilskalna plakums, kam plānā ir noapaļota četrstūra forma, kādreiz arts, tāpēc domājams, ka dabiski nenorobežotā pilskalna Z daļa kādreiz bijusi aizsargāta ar grāvi un valni, kas vēlākos laikos noarts. Arheoloģiskie izrakumi (vadītāji V.Urtāns, A.Stubavs, N.Jefimova, 1963., 1964.,1981.,1982.) parādīja, ka pilskalns apdzīvots no I g.t.p.m.ē. beigām, kad tajā uzturējusies kāda baltu kopiena līdz m.ē.9/10 gs., kad, iespējams, tas ticis izmantots kā patvēruma pilskalns. Iespējams, ka visas liecības par pilskalna apdzīvotājiem iznīcināja pilskalna augsnes ķīmiskais sastāvs.

Kalnaziedu svētozols

Untitled 8.jpg - 70.2 KBAtrodas apmēram 300 m uz dienvidiem no pilskalna. Ozols cietis divos pasaules karos, to spēris zibens, divreiz dedzinājuši cilvēki. Pēdējo dedzināšanu ozols neizturēja un pēdējā zaļojošā atvase nokalta 1994. gadā. Ozola stumbrs pārvērsts piemineklī zem sargājošas jumja zīmes.

Aizkraukles viduslaiku ordeņpils drupas

Untitled 10.jpg - 117.1 KBAizkraukles viduslaiku ordeņpils drupas atrodas Aizkraukles pagastā Daugavas krastā pie Karikstes ietekas. Pils celta ap1210.gadu lielā steigā kā aizsargs pret leišu sirotājiem. 1226.g. to ieņēma Viesturs, bet nespēja tur ilgi noturēties. 1559.g. Aizkraukle tiek ieķīlāta poļiem, 1577.g. to ieņem krievi. Līdz 1633.g. pils vēl bija vesela, bet jau 1680.g. no tās palikušas tikai drupas. Līdz mūsdienām saglabājusies tikai vienas sienas fragmenti un pamati.
Pilsdrupas ir valsts nozīmes vēstures piemineklis.

Meļķitāru Muldas akmens
Adrese: Nedaudz pirms Augstkalnu pieturas no Rīgas – Daugavpils šosejas pa kreisi atzarojas samērā paliels lauku ceļš, kas pie Paparžu mājām šķērso dzelzceļu. ~ 3km aiz dzelzceļa pa kreisi no ceļa, plašā morēnas līdzenumā, agrākā Muldas purva (tagad pļavas) malā redzams Meļķitāru Muldas akmens.
Untitled 12.jpg - 94.63 KBSaukts arī par Upurakmeni un velna akmeni, atrodas Aizkraukles pagastā. Dižakmeņa augstums – 2,8 m, garums – 4,9 m, platums – 3,7 m, apkārtmērs – 14,5 m, tilpums – 25 m3.

Tas ir daļēji noapaļots, konusveida formas rapakivi granīts. Pašā augšā tam ir muldveida iedobums. Muldas izmēri ir 195x50 cm, dziļums ~20cm. Tas ir lielākais šāda veida iekalums Latvijā. Lai piekļūtu pie muldas, granīta bluķim sānos iecirsti vairāki robi pakāpieniem. Senāk te auguši lieli ozoli un ļaudis ik gadus uz šī Muldakmens ziedojuši pirmā kūluma labību, arī vārpas, sviestu, pienu. Muldā bieži mesta nauda. Arheoloģiskajos pētījumos 1973.g. atklāja, ka ap to ir daudz ogļu no seniem ugunskuriem un dedzis māla klājums. Izrakumi un tautas nostāsti liecina, ka Meļķitāru Muldakmens kā kulta vieta izmantots līdz pat 19.gs vidum. Uzskatījuši, ka ūdens, kurš sakrājies muldā, dziedina. Par ārstēšanos ļaudis metuši muldā sīkas monētiņas. Baronese Anna fon Šulca izsolījusi kādas mājas tam, kas šo akmeni atgādās Aizkraukles muižā pie pils, taču nevienam tas nav bijis pa spēkam.

Aizkraukles luteriskā baznīca
Tālrunis: 65197640
Adrese: Baznīca atrodas pie Rīga - Daugavpils šosejas, netālu no Skrīveru robežas.

Untitled 14.jpg - 94.89 KBBaznīca ir republikas nozīmes arhitektūras piemineklis, mūsu novadā tai ir vēsturiska nozīme. 1613.gadā tajā vietā tika būvēta koka baznīca, kas nopostīta. Mūra baznīcu uzbūvēja 1668.gadā, bet pašreizējo izskatu tā ieguvusi 1896.-1899.gadā pēc arhitekta G.Krona projekta atbilstoši tolaik modē esošās neogotikas tendencēm.

Baznīcā saimnieko Aizkraukles luteriskā draudze, kurā vēsturiski ietilpst Aizkraukles pagasta un Skrīveru pagasta luterticīgie. Nostāsti liecina, ka 2.pasaules karā ēkas jumtu sašķieba, kad tajā ietriekusies vācu lidmašīna. Kopš 1988.gada notiek baznīcas atjaunošanas darbi, taču tai ir nepieciešams kapitālais remonts.
Baznīcā atrodas mākslas darbs – A.Annusa altārglezna "Kungs, palīdzi, mēs grimstam!"

Kristus Spēka Aizkraukles evaņģēliski luteriskā baznīca
Adrese: Baznīcas ielā 1

Untitled 16.jpg - 64.64 KBBaznīcas arhitekte – Rudīte Lipore. Projekta risinājumu netradicionālu dara draudzei paredzēto palīgtelpu dominējošais īpatsvars. Dievnams iesvētīts 1998. gadā.

Aizkraukles Svētās Terēzes no Bērna Jēzus Romas katoļu baznīca
Adrese: Lāčplēša 22

Untitled 18.jpg - 63.19 KBAtrodas Aizkraukles pilsētā Daugavas krastā. Arhitekts Juris Letinskis. Celtniecībā izmantots klasisks baznīcas tips, kur galvenā ir lūgšanas funkcija. Pirmo reizi pēc kara jauno baznīcu būvniecībā tiek pielietota katoļu dievnama visspecifiskākā detaļa – 2 torņi, kas iezīmē konfesionālo piederību. Baznīca tiek konsekrēta (iesvētīta) 2000.gada 16.janvārī. Tā ir veltīta Svētās Terēzes no Bērna Jēzus godam. 2003.gada 16.februārī no Francijas Lizje pilsētas atvestas Svētās Terēzes relikvijas.

Stēla "Lāčplēša cīņa"

Untitled 20.jpg - 80.18 KBLatviešu eposā "Lāčplēsis", kas ir latviešu varonis, nozīmīgu lomu spēlē meitene vārdā Spīdala, kura kopā ar savu tēvu Aizkraukli mitinās pilī Daugavas krastā. Godinot eposa varoņus, Aizkraukles pilsētā atrodas stēla "Lāčplēša cīņa". Tās autore tēlniece G.Grundberga.

Piemiņas akmens "Tiem, kas nepārnāca. Staļina – Hitlera genocīda upuriem "

Untitled 22.jpg - 87.25 KBAkmeni 1989. gadā pēc personiskas iniciatīvas no Daugavas ielejas līdz kultūras namam atveda toreizējā kolhoza "Aizkraukle" traktorists Jānis Krumbergs. Kolhoza priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš ar valdes atbalstu pasūtīja vietējam pieminekļu meistaram Voldemāram Stiliņam iekalt akmenī tekstu un noformēt to. Tas viss tika izdarīts ļoti īsā laikā.
Interesanti tas, ka akmens uzstādīts uz kādreizējā padomju armijas karavīru kapiem, kurus apglabāja blakus pagasta sākumskolas ēkai, kur kara laikā bija ierīkota lazarete.
Ap 1956. gadu karavīru mirstīgās atliekas izraka un pārapbedīja Madlienas brāļu kapos.

Kaļķu cepļa drupas un dolomīta atsegumi

Untitled 24.jpg - 82.92 KBKaļķu cepļa vietā savulaik bijuši lieli degakmens krājumi. Laikā, kad ceplis darbojies, diennaktī iegūts apmēram 12 tonnu kaļķu. Cepļa vietā kaļķu iežu ir ļoti daudz. Aprēķināts, ka ceplim te darba pietiktu apmēram 100 gadiem. Te ir arī dolomīta atsegumi, kas saglabā vēlīnā devona laikmeta fosiliju zīmes – tajā var saskatīt zivju, aļģu un gliemežvāku nospiedumus. Dolomīta atsegumi veido amfiteātri ar lielisku akustiku. Šai vietai garām gājis lielais tirdzniecības ceļš.

Aizkraukles vecie kapi

Untitled 26.jpg - 98.15 KBVecie kapi tev sniegs ieskatu vissenāko Aizkraukles dzimtu vēsturē. Te daudz interesantu kapakmeņu, krustu, metāla nožogojumu. Kāds akmenī izcirsts krusts atgādina koka bozes. Krodzinieku, kas vai simts gadu dus zem šī krusta, ar koka rungām nosituši krogus izpostītie zemnieki – tā vēsta leģenda. Simpātiska ir arī veco kapu kapliča, kurā pēdējo reizi zvanīts 2003. gadā. Pēc tam zvans pārcelts uz jauno kapliču, kas atrodas Daugavas senkrasta augšpusē.

Dabas parks "Daugavas ieleja"

Untitled 28.jpg - 92.55 KBIelejas teritorija aizsargājama jau kopš 1962. gada, tas atrodas vienā no senāk apgūtajiem un apdzīvotajiem apvidiem Latvijā. Dabas parks atrodas Aizkraukles, Skrīveru un Sērenes pagastu teritorijās 1091 ha platībā, no tā 1/5 aizņem Daugava.
Ieleja ir vienīgais dabiskais HES celtniecības rezultātā mazpārveidotais Daugavas posms, kurā saglabājušās visas upes izveidotās terases. Šeit novērojama bagātīga augu pasaule un izveidojušies vairāki aizsargājami mežu un pļavu biotopi. Īpaši aizsargājami Eiropā ir platlapju meži Daugavas senlejas labajā krastā.

Karikstes upe

Untitled 30.jpg - 89.42 KBViena no Daugavas ielejas interesantākajām vietām ir Karikstes upe. Tās līkločos celta kādreizējā Aizkraukles mūra pils, kurā mitinājās vācu muižnieki. Pie tās ietekas Daugavā savulaik atradās osta.
Upes garums ir 10 km, tā ir krāčaina, vietām ar dziļu, kanjonveidīgu ieleju. Visātrākā tā ir lejteces posmā. Pavisam netālu no ietekas dārd pussagruvis aizsprosts – divpakāpju ūdenskritums, apmēram 2,5 metrus augsts.
 
 

Komentāri (3)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!
aina
Lidmašīna, aizķerot torni, nolauza krustu un sašķieba torni - tāda bija patiesība
06.12.2011. plkst. 11:25
:))
Nu, tornim arī ir jumts, tā kā tīri teorētiski nav nepareizi :)
16.07.2010. plkst. 14:08
Ainārs Radovics
Visus padomju laikus dzirdēju nostāstu, ka 2. pasaules kara laikā krievu iznīcinātājs aizķēra nevis baznīcas jumtu, bet torni, sašķiebjot krustu.
11.11.2009. plkst. 20:14

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies

Translate

Šodien

2019. gada 10. decembrī Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Interesanti fakti

Aļaskā ir aptuveni 5000 zemestrīces gadā, 20% no tām ir spēcīgākas par 3,5 ballēm pēc Rihtera skalas

Pasākumi

Cēsu Pils kompleksā būs apskatāmas Cēsu kauju atcerei veltītas izstādes

Šogad jūnijā aprit deviņdesmit gadu kopš Cēsu kaujām - vienas no spilgtākajām lappusēm cīņā par Latvijas neatkarību. Atceroties un pieminot vēstures notikumus, Cēsu Vēstures un...