Apskates vietas Koknesē

Apskates vietas Koknesē

Koknese atrodas 100 km no Rīgas, Vidzemes dienviddaļā Daugavas krastā. Pagasta teritoriju šķērso autoceļš Rīga – Daugavpils, kā arī dzelzceļš – Rīga – Daugavpils un Rīga – Rēzekne.

Latvijā ir daudz vietu, kuras bagātas ar vēstures liecībām, taču Koknese to vidū izceļas īpaši. Jau ap 1200. gadu Kokneses vārds tiek minēts rakstos. Pastāvējuši vairāki Kokneses nosaukuma vāciskie, kā arī krieviskais variants, bet visi tie atvasināti no upes „Kokna” nosaukuma, kā arī agrāk tikusi dēvēta upe „Pērse”. Pilsētas tiesības Koknesei piešķirtas 1277. gadā., un kopš 14. gadsimta. Koknese ietilpst Hanzas savienībā.

Pateicoties senajiem Hanzas sakariem, Koknesei un koknesiešiem arī mūsdienās ir iespēja katru gadu piedalīties Jauno laiku Hanzas dienās, kas norisinās dažādu Eiropas valstu pilsētās.

Arī paši koknesieši cenšas saglabāt sendienu slavu un godu. Kokneses pilsdrupās notiek teatralizēti uzvedumi, senas naudas kalšana, salūts no čuguna lielgabaliem, kāzu ceremonijas viduslaiku un senlatviešu stilā. Katru gadu tiek nostiprināti pils mūri, jo Kokneses pilsdrupas ir Valsts nozīmes vēstures un arhitektūras piemineklis, kam finansējumu iedala Kultūras ministrijas Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.

Koknese, ar Daugavas krastu, kas ir krāšņs jebkurā gadalaikā, ir nozīmīga kultūrvēsturiska vieta, kā arī ievērojams tūrisma centrs. Ciemiņus un tūristus īpaši saista plašais Kokneses parks ar reti sastopamajiem kokiem un savvaļas puķēm, ar senajām pilsdrupām, ar daudziem citiem vēstures un kultūras pieminekļiem.


Kokneses pilsdrupas

Untitled 2.jpg - 125.07 KB1209.gadā bīskaps Alberts te lika bijušās senlatviešu koka pils vietā uzcelt mūra pili. Ziemeļu kara laikā, 1701.gadā, sakši atkāpjoties pili uzspridzina, un tā vairs netika atjaunota. Līdz 1966.gadam pilsdrupas atradās augstu kalnā, bet būvējot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi, tās pamatus appludināja Daugavas un Pērses ūdeņi. Kāda romantiska teika vēsta, ka pils valdnieks padzirdējis, ka meita grib precēties ar parastu dārznieku, to ieslēdzis pils augstajā tornī, bet dārznieku, kad tas negribējis atteikties no viņa meitas rokas, nogalināja. To pa torņa logu redzēja meita un nolēca no torņa. Meita vēlāk daudzreiz esot bijusi redzama Pērses krastā uz akmens sērojam un matus sukājam. Ja kāds pienācis tuvāk, tad viņa pazudusi, bet, ja bēdzis, tad dzinusies pakaļ.

Ieejas maksa Kokneses pilsdrupās:
Pieaugušajiem 0,70 Ls
Skolēniem, studentiem, pensionāriem 0,30 Ls
Bezmaksas ieeja pirmsskolas vecuma bērniem, invalīdiem un politiski represētajām personām (uzrādot apliecības)

Maksas pakalpojumi Kokneses pilsdrupās:
•    Naudas kalšana - Ls 1,50/1 gb.
•    Lielgabala zalves - Ls 20,00
•    Kāzu uzvedumi - Ls 55,00

Kokneses muiža

Untitled 4.jpg - 94.44 KBIr saglabājusies kādreizējā muižas pārvaldnieka māja, kurā no 1885. līdz 1887.gadam dzīvoja Rūdolfs Blaumanis, par ko vēsta 1933.gadā uzstādītā piemiņu plāksne; laukakmeņu mūra stallis ar garu sarkano ķieģeļu lieveņa arkādi centrā. Pašreiz šajā ēkā atrodas Vidusdaugavas mežsaimniecība un tūrisma informācijas centrs. Tagadējās Kokneses vidusskolas akmens vārti ir bijušās muižas vārti.

Vecbebru muiža
Tālrunis: 65164282

Untitled 30.jpg - 84.78 KBMuižas pils celta 19. gs. pirmajā pusē baronam Meijendorfam kā vienstāva dzīvojamā ēka ar mansarda stāvu. Muižas pili nodedzināja 1905.g. un vēlāk to atjaunoja pēc arhitekta V. Bokslafa projekta. Līdz mūsdienām ēkas cokolstāvā saglabājušās krusta un cilindra velves. Saglabājušās arī atsevišķas Vecbebru muižas saimniecības ēkas un parks. 20. gs. 20. gados muižas pili piemēroja skolas vajadzībām.

Pastmuižas Velnakmens
Untitled 6.jpg - 118.53 KBDivdaļīgais akmens meklējams pie vecās Daugavas – Rīgas šosejas, kas pazūd Pļaviņu HES ūdeņos. Lielākās akmens daļas garums ir 3,5 m, platums 3,1 m, augstums līdz 1,9 m. Pastamuižas kādreizējais vāciskais nosaukums bija „Klauenstein”, kas nozīmē „Ķetnu akmens”. Saprotams, ka vaininieks šī nosaukuma izcelsmei ir pats velns, kas vēlējies ieriebt Daugavas plostniekiem, tāpēc tuvējā atvarā iemetis akmeni. Tā kā atvars bijis par dziļu, velns akmeni gribējis nest uz Gauju, taču tas izkritis no rokām un sašķēlies, bet piemiņai no šī notikuma palikuši velna nagu nospiedumi. Stāsta gan, ka nagu nospiedumi nav saglabājušies. Nu, ko, jāmēģina saskatīt?

Oliņkalns
Untitled 8.jpg - 68.67 KBAplūkojot fotoattēlos kādreizējos Daugavas krastus, ne brīdi nerodas šaubas par to, ka Daugavas kanjons no Pļaviņām līdz Koknesei ir bijusi ne tikai Baltijas, bet pat Eiropas mēroga vienreizēja dabas vērtība. Līdz ar to Latvija 60. gadu sākumā zaudēja nenovērtējamu ģeoloģisku un kultūras pieminekli. „Oliņkalns (Vidzemes krastā) – dižs pilskalns 5 km no Pļaviņām un 1 km lejpus Lokstenes pilskalna. Daugavas sengultne, kas tagad pārplūst tikai lielo plūdu gados. Iepretim Oliņkalnam ir stipra krāce. Oliņkalns ir vislielākais senču pilskalns (2,3 ha liels, uzbērums 175 m garš),” – tā rakstīja Vanagu Kārlis 20.gs. sākumā izdotajā ceļvedī. Šodien Oliņkalns ir lēzena sala Pļaviņu HES ūdenskrātuvē, tās vienīgais „uzpampums” ir pilskalna valnis, kas biezā augāja dēļ no Daugavas krasta tā īsti nemaz nav pamanāms. Ar laivu visērtāk Oliņkalnam piebraukt ir no Strukmaņu muižas puses. Uzplūdinātajā upē izkaisītas mazas saliņas – bijušā dolomīta karjera paliekas, bet krasta labirintu veido daudzie līči un pussalas. Vēl tagad kāds lielāks bluķis manāms uzpludinātajā ūdenstilpē. Savdabīgi apzināties, ka te, apakšā, bijusi Dūņu leja, Dūņu krogs, mazliet lejāk – Dūņu lejas pārceltuve, kas redzama vecajos fotoattēlos. Tagad tie atrodas ap 20 m zem ūdens līmeņa. Oliņkalna salas Z pusē ir neliels līcītis. Turpat pilskalna valnis, kura nogāzē estrādes paliekas, bet skatītājiem domātajā vietā rāms ezeriņa spogulis, kas savienots ar likteņupes ūdeņiem. Drūmā pamestībā, ieauguši starp koku lapotnēm, iegūluši estrādes pakāpieni.

Stukmaņu muiža
Tālrunis: 65137287

Untitled 10.jpg - 66.28 KBUzkāpsim Daugavas senkrastā, lai vēlreiz paraudzītos uz Oliņkalnu no augšas. Turpat skatāms vēl viens nozīmīgs kultūras piemineklis – Stukmaņu muižas komplekss, kas savu tagadējo izskatu un būvapjomu ieguvis 17. un 18. gs. pārbūvju laikā, kad no sākotnējās cietokšņa tipa celtnes izbūvēta vēlākā muižas pils un saimniecības ēkas. Muižas ansambļa centrālā daļa veidota, izmantojot savdabīgu arhitektonisku risinājumu – taisnstūrveida pagalmu atver pils ēkas, divas viena otrai pretī celtas, kolonnām rotātas klētis, zirgu staļļi un ratnīca ar zvanu torni un vārtu caurbrauktuvi veido iespaidīgāko muižas kompleksa daļu. Zvana skaņas izmantotas ne tikai reliģiskiem nolūkiem, bet arī muižas ļaužu dienas kārtības izziņošanai. Ēkas siluetā vērojamas asociācijas ar 18. gs. Eiropā izplatītās klosteru, rātsnamu un baznīcu jumta torņu būvmākslas paraugiem.

Stukmaņu Pētera akmens

Untitled 12.jpg - 104.65 KBMežmalā pie vecās Rīgas – Daugavpils šosejas meklējams Stukmaņu Pētera akmens, ko sauc arī par Lielo jeb Zviedru akmeni. Tā garums ir 2,6 m, platums 2 m, augstums 1,9 m. Par akmeni saglabājušies dažādi nostāsti. Patiesi un nepatiesi. It kā uz tā pusdienojuši franču karavīri 1812.g. Tēvijas kara laikā, Zviedrijas karalis un Krievijas cars Pēteris. Protams, zem tik nozīmīga akmens aprakti arī dārgumi. Kā bijis patiesībā, to zina tikai pats vecais milzis. Akmens sānos ir iekalta zīme, kas līdzīga vairogam, kā arī bīskapa zizlis un krusts. Pastāv viedoklis, ka vairogveida zīme ir agrīns muižnieku Vrangelu ģerbonis. Saskaņā ar 15. gs. sākuma dokumentu Stukmaņu Pētera akmens ir viens no četriem kādreizējā Lokstenes novada robežakmeņiem. Pie akmens redzami arī mantraču „darbi”.

Kokneses vidusskola

Untitled 28.jpg - 73.19 KB1965. gada rudenī tika atklāta ievērojamā pedagoga Ilmāra Gaiša vārdā nosauktā Kokneses vidusskola. Skolas pagalmā atrodas piemiņas akmens pirmajai latviešu skolai Koknesē, kuru pirms 300 gadiem dibināja Ernsts Gliks.

Piemiņas akmens „Pērses meitene”

Untitled 14.jpg - 66.98 KBJa dosieties tālāk pa parka labo pusi, taka jūs aizvedīs uz Pērses krastu, kur par dziesmās apdziedāto, 1966.gadā appludināto teiksmaino ūdenskritumu vēsta piemiņas akmens „Pērses meitene”.

Riņķa krusti un čuguna lielgabali

Untitled 16.jpg - 71.12 KBPa Pērses malas taku nokāpuši no Jāņa kalna, nonāksiet pie zviedru laiku riņķa krustiem un čuguna lielgabaliem.

Kokneses luterāņu baznīca

Untitled 18.jpg - 104.52 KBBaznīca celta 1687. gadā un 1731. gadā atjaunota. 1887. gadā baznīcas atjaunošanai naudu devuši Kokneses un Stukmaņu muižu īpašnieki, par kuru uzcelts tagadējais tornis. 1883. gadā baznīcā pārbūvētas un paplašinātas ērģeles. Dievnama altārgleznu „Kristus apskaidrošana” (Prof. E. fon Gebhards) 1897. gadā dāvinājusi Kokneses muižas īpašnieka dzīvesbiedrene E. fon Lēvenšterna. Pēc 1. Pasaules kara postījumiem dievkalpojumi atjaunotajā baznīcā atsākti 1920. gadā. Kādu laiku baznīcā bijis iekārtots Aizkraukles vēstures un mākslas muzejs.

Koka skulptūra „Mūžībai”

Untitled 20.jpg - 106.83 KBKokneses parka četriem novecojušiem ozolu stumbriem, kam saskaitāmas aptuveni 400 gadskārtas un  kuri pieredzējuši Kokneses pils būvniecību,  tēlnieks Ģirts Burvis , izveidojot koka skulptūru,  devis otru mūžu. Skulptūra ir 11m augsta, centrālo daļu veido trīs ozolu stumbri, ko satur cilvēki, kas cits zem cita simbolizē zūdošās, esošās un nākamās paaudzes. Apkārt – akmens vaļņa un strūklakas aplis.
Diennakts tumšākajā laikā skulptūra ir izgaismota.
Tikai būdami Koknesē un  izejot cauri šai skulptūrai jūs sajutīsiet apkārtnes auru un parka noslēpumaino vilinājumu!

Kokneses kultūras nams

Untitled 22.jpg - 79.34 KB1921. gadā šī ēka, kura pirms tam bija krogs, pārgāja Kokneses Kultūras biedrības īpašumā. Pirmās Republikas laikā šeit norisinājās visa Kokneses kultūras dzīve – te bija bibliotēka, notika teātra izrādes un dažādi sarīkojumi. 1940. gadā Kokneses Kultūras biedrību likvidēja. 1989. gadā Koknesē notika Kokneses Kultūras biedrības (faktiski arī Kokneses Dziedāšanas biedrības) 120 gadu atceres sarīkojumi, kuru laikā pie ēkas sienas atklāja piemiņas plāksni.

Strūklaka „Fauna galva”

Untitled 24.jpg - 85.07 KBTēlnieka Voldemāra Jākobsona veidotā strūklaka „Fauna galva” 30tajos gados atradās Kokneses parkā, pašā Pērses krastā. Pēc Pļaviņu HES uzcelšanas un Daugavas appludināšanas strūklaku vajadzēja pārvietot un tāpēc ļoti ilgu laiku tā atradusies iemūrēta sienā pie Kokneses vidusskolas.
Par godu Kokneses un Vācijas pilsētas Vittingenas 10 gadu sadraudzības  pasākumiem 2006. gada 1. jūnijā strūklaku atjaunoja. Pašlaik tā atrodas iepretim I. Gaiša Kokneses vidusskolai starp dīķiem.

Kokneses Viduslaiku pils makets

Untitled 26.jpg - 69.79 KBPar godu Kokneses un Vittingenas (Vācija) 10 gadu sadraudzībai, vācieši Koknesei uzdāvināja Kokneses pilskalna un viduslaiku pils maketu. Pēc šī maketa var spriest kāda pils izskatījusies 1701. gadā pirms uzspridzināšanas. Pils makets pirms diviem gadiem tapis Vācijā un gadu bija aplūkojams Vittingenā. Darbu uzņēmās veikt vitingenietis Reinholds Borhers, kurš darba tapšanas laikā vācot nepieciešamos materiālus apbraukājis un izpētījis materiālus Latvijas muzejos un arhīvos Koknesē, Doles salā un Rīgā, kā arī pētījis pieejamo kultūrvēsturisko informāciju Zviedrijas kara muzejā. Maketa izmēri: garums – 160 cm, platums – 130 cm, augstums – 120 cm.

Tagad maketu var apskatīt Kokneses pagasta mājas vestibilā Melioratoru ielā 1. To var izdarīt pirmdienās, trešdienās un piektdienās no 9.00 – 17.00, otrdienās un ceturtdienās no 8.00 – 19.00, kā arī brīvdienās gida pavadībā, iepriekš piesakoties.

Komentāri (7)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!
Ausma
Kokneses pilsdrupas patiešām ir vērts apskatīt!
06.07.2015. plkst. 15:29
AiGars
pils-drupas - nesapatu?! Nožēlojama akmenu čupiņa no kuras ik stundu kau kas nobirst... (redzu viņas katru dienu). Kapēc šajā aprakstā \"Apskataes vietas Koknesē\" iekļauti Stukmaņi un Oliņkalns arī grūti saprast. Toties nav neviena dižkoka vai ūdenskrituma.
29.09.2014. plkst. 16:41
Sintija
Jauki, ka ir apkopotas populārākās tūristu apskates vietas, taču plānojot apskatīt Koknesi, saskāros ar problēmu, ka pie šīm vietām nekur nav pievienotas ne konkrētas adreses, ne koordinātes, ne attēlojums kartē - kur tad tas īsti atrodas..
07.01.2012. plkst. 17:37
Zinta.
Nu vai kāds savu solījumu ir izpildījis?
04.04.2010. plkst. 21:23
Noteikti aizbraukšu vasarā!
22.05.2009. plkst. 16:29

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies

Translate

Šodien

2018. gada 16. decembrī Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Izsaki viedokli

Vai Tu vēlies, lai sadaļa "Iegūsti ideālu figūru" tiktu atstāta arī pēc konkursa beigām?

Interesanti fakti

Lielākā sala pasaulē ir Grenlande (2,131,600 km2). Tā ir gandrīz trīs reizes lielāka par otru lielāko salu pasaulē – Gvineju (790,000 km2)

Pasākumi

Šona draudzenei Emi jauns videoklips

Lai gan Emi mūzikas lauciņā darbojas jau no piecu gadu vecuma, kad ieguva godpilno pirmo vietu bērnu konkursā „Cālis”, plašākai sabiedrībai meitene kļuva pazīstama lielā mērā...