Apskates vietas Vecpiebalgā

Apskates vietas Vecpiebalgā

Piebalga – tā ir Mērnieku laiku dzimtene. Piebaldzēnu lepnums un māka lepoties ar saviem sasniegumiem bijusi pazīstama ne tikai Vidzemē, un turklāt tā ir pamatota. Par Piebalgu sauc senu kultūrvēsturisku novadu, kurā ietilpst galvenokārt tagadējā Cēsu rajona pagasti – Vecpiebalgas, Inešu, Jaunpiebalgas un Zosēnu pagasts un daļa Kaives pagasta.

Iepriekšējos gadsimtos Piebalgā, neskatoties uz lielajām lauksaimniecības zemju platībām, augsnes auglība bija zema, graudaugu ražas – nelielas, tādēļ jau 18. gs. beigām šeit sāka attīstīties amatniecība un tirdzniecība. Tas sekmēja jaunu zināšanu apgūšanu, un zviedru laikos dibinātās skolas, kā arī no 18. – 19. gs. hernhūtiešu kustība panāca to, ka jau 19. gs. 30. gados šeit vairs nebija analfabētu. Piebalga atradās stratēģiski svarīgā vietā – Cēsu apriņķa vidusdaļā un nozīmīgu ceļu tuvumā, kā rezultātā Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas muižas bija vienas no lielākajām un ekonomiski nozīmīgākajām Vidzemes muižām.

No Piebalgas nākušas daudzas Latvijas kultūrai un vēsturei nozīmīgas personības – rakstnieki, mūziķi, zinātnieki un sabiedriski darbinieki, kuri Latvijas vārdu nesuši tālu ārpus Piebalgas un Vidzemes robežām. Daudzu dzimtajās mājās iekārtoti muzeji un piemiņas vietas, ar ko Piebalga ir īpašo bagāta. Piebalgas apceļošanu visbiežāk sākt ar tās vēsturisko centru – Vecpiebalgu, Grišku kalnu, Vecpiebalgas pilsdrupām un luterāņu baznīcu.


Brežģa kalnsUntitled 2.jpg - 102.93 KB

1 km garais un 450 m platais lielpaugurs atrodas starp Taureni un Vecpiebalgu, tā absolūtais augstums ir 244, 4 m v.j.l., relatīvais – ap 40 m. Saglabājušās ziņas, ka kalns ir sena soda vieta. Nereti Latvijā palikuši veco ceļu posmi, kas kādu brīdi iet līdztekus mūsdienu ceļiem. Šos ceļus – pagātnes lieciniekus – vēlams izbraukt vai iziet kājām. Tas noteikti būs interesanti. Arī Brežģa kalnam pāri iet vecais ceļš. No kalna paveras skaists skats pār Vidzemes pakalniem.

AlaukstsUntitled 4.jpg - 45.23 KB

Gleznainākais Cēsu rajona ezers ir viens no augstāk izvietotajiem ezeriem Latvijā. Tā platība ir 7,8 km2, lielākais dziļums – ap 7 m. Pie ezera paceļas pauguri, no kuriem paveras skaisti skati uz ielīču izrobtā ezera spoguli un tā salām. Kāda teika stāsta, ka Alauksts saķildojies ar Inesi un viens otram cirtuši pļaukas, kuru vietā radušās salas. Ezeru iecienījuši ne tikai ceļotāji, bet arī makšķernieki. Pirms meliorācijas un ezera ūdeņu novirzīšanas darbiem caur Taunu un Inesi par ezera noteci kalpoja šodien jau gandrīz aizaugusī Gaujiņa, kas tika uzskatīta par Gaujas sākumu. Alauksta apkārtnē notiek ikgadējais slēpojums „Apkārt Alaukstam” – izaicinājums un neaizmirstamu sajūtu garants katram, kurš reiz veicis šo distanci. Alauksta krastā atrodas estrāde, kur savulaik notika tautā tik iemīļotās Imantdienas.

Grišku kalnsUntitled 6.jpg - 64.51 KB

Vecpiebalgas sākotne būtu meklējama ap 10 m augstajā pilskalnā – Grišku kalnā, sauktā arī par Piebalgas, Balgas un Veļķu pilskalnu. Grišku kalns 13. gs. bijis ievērojama apmetnes vieta ar mākslīgi nostāvinātām nogāzēm un dziļu aizsarggrāvi. Šodien par pagātnes notikumiem liecina ap metru biezs kultūrslānis.

Vecpiebalgas pilsdrupasUntitled 8.jpg - 63.74 KB

No 1340. līdz 1365. g. celtajai Rīgas arhibīskapa pilij, sākotnēji- cietoksnim, bija taisnstūrveida forma. Pili apjoza aizsarggrāvji, tās Z pusē atradās priekštilta nocietinājumi, bet A daļā – galvenā ieeja un tornis. Pils postīta 1577. g., līdz sagrauta 18. gs.

Vecpiebalgas luterāņu baznīca

Tālrunis: 29449558

Untitled 10.jpg - 83.43 KBPirmo dievnamu te uzcēla 1345.g., nākamo 1839. – 1845.g. M. Sāruma vadībā. Vecpiebalgas luterāņu baznīcu sagrāva 1944.g. rudenī 2. pasaules kara laikā, to atjaunoja 1995. – 1997. g. pēc arhitektes A. Skujiņas projekta. Tajā ir J. Jēgera altārglezna „Kristus staigā pa Piebalgas zemi”.

„Saulrieti”
Tālrunis: 64161338, 26494406

Untitled 12.jpg - 69.83 KBLatviešu pasaku meistara un „Kaķīšu dzirnavu” autora Kārļa Skalbes (1879 – 1945) memoriālais muzejs 1926.g. celtajā dzejnieku vasaras namā Incēnu kalna virsotnē darbojas kopš 1987.g. Mājas arhitektūrā jaušama gan senlatviešu etnogrāfisko elementu, gan skandināvu tradīciju ietekme.
Dzimtajā novadā, dzimto ,,Incēnu” tuvumā Kārlis Skalbe rada atelpu no trauksmainās Rīgas dzīves, smēlās iedvesmu literārajai darbībai un veldzēja dvēseli kopš bērnības pazīstamo un iemīlēto ezeru, mežu un pakalnu harmonijā. Arī šodien zinātkārs ceļotājs ir mīļi gaidīts viesis latviešu pasaku ķēniņa pilī ( kā māju neparastās arhitektūras un saimnieka oriģinālās daiļrades dēļ dēvējuši draugi ).
Ēka veidota kā svētnīca ar pavardu altāra vietā. Incēnu kalna R malā 1992.g. pārbedītas urnas ar Zviedrijā mirušo K. Skalbes un viņa dzīvesbiedres L. Skalbes pelniem.

„Vēveri”
Tālrunis: 29364806

Untitled 14.jpg - 103.4 KBAlauksta apkārtnē meklējams 19. gs. Piebalgas lauku ainavai raksturīgs autentiskas zemnieku – amatnieku māju grupas apbūves komplekss – Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle.
Šo māju vārds dokumentos pirmoreiz minēts 1601. gadā. Bet 19. gadsimta nogalē "Vēveros" bija jau 8 sētas, kuras ir pamats 1970. gados veidotajam muzejam. Muzeja mērķis – saglabāt tautas celtniecības paraugus šejienei raksturīgajā ainavā.

Muzeja ekspozīcijā apskatāmi audēju darbarīki, pašaustas segas, arī linu auduma paraugi. Stellēs uzvilktajā audumā savu dzīparu var ieaust arī apmeklētāji. Vāgūzī izvietoti piebaldzēnu rati, zirglietas, arkli, ecēšas. "Lielvēveru" pagalmā aplūkojami Piebalgā audzētie ārstniecības augi un puķes.

Līdz pusotru kilometru attālajam Slieķu ezeram caur naktsvijoļu pļavām ved īpaši veidota taka.

Jaunpiebalgas „Jāņaskola”
Tālrunis: 64100351

Untitled 16.jpg - 85.88 KBKomponista Emīla Dārziņa (1875 – 1910) un dzejnieka Jāņa Sudrabkalna (1894 – 1975) muzejs vēsturiskajā skolas ēkā atvērts 1968. g. muzeja ekspozīcijā apskatāma E. Dārziņa kristību cepurīte un jostiņa, mētelis, cepure un citas komponista mātes saudzīgi saglabātas piemiņas lietas, arī klavieres, uz kurām savā laikā spēlējis Dārziņš. Līdztekus pastāvīgajām ekspozīcijām muzejā tiek rīkotas arī izstādes par Piebalgas novadu un izciliem piebaldzēniem.

InesisUntitled 18.jpg - 74.84 KB

5,2 m2 plašais, līčiem un salām bagātais Inesis ir izcili ainavisks ezers, ko veido apkārtnes paugurainais reljefs. Ezera lielākais dziļums ir 4,9 m, vietām tajā ir izteikti sēkļi, kur dziļums tikai 1 – 1,5 m. Sproģu pussalā, kas atrodas ezera ZA pusē, un ezera salās izveidots dabas liegums.

„Kalna Kaibēni”
Tālrunis: 64168216

Untitled 20.jpg - 95.07 KB1929. gadā nodibinātais brāļu Reiņa un Matīsa Kaudzīšu piemiņas muzejs vienlaikus ir vecākais memoriālais muzejs Latvijā un 19. gs. 60.-70. gadu skolu vēstures piemineklis. "Kalna Kaibēnos” Kaudzītes uzrakstīja romānu "Mērnieku laiki” un gandrīz visas pārējās no savām apmēram pussimts grāmatām, izloloja daudzu sabiedrisko pasākumu ieceres un pirmajos 14 sava garā skolotāju darba mūža gados mācīja 1229 skolēnus. No 1868. līdz 1882. gadam ,,Kalna Kaibēnos” atradās pagastskola Matīss Kaudzīte bija tās skolotājs, Reinis – skolotāja palīgs. Stundās Kaudzītes centās iemācīt skolēniem patstāvīgi vērot, spriest un darīt, censties izprast praktiskās dzīves lietu un parādību jēgu, uztvert skaistumu un priecāties par to. Brāļu Kaudzīšu vadībā ,,Kalna Kaibēnu” skola iemantoja labu slavu. Audzēkņu skaits strauji auga un radās nepieciešamība uzcelt jaunu, tieši izglītības mērķiem paredzētu skolas ēku. 1882. gadā skola no ,,Kalna Kaibēniem” tika pārcelta uz netālo jaunās Ogrēnskolas ēku. Brāļi Kaudzītes nopirka ,,Kalna Kaibēnus” un skolotāja darbu turpināja Ogrēnskolā. Rakstnieku dzīves laika mājas iekārtojums, ceļojumu piemiņas lietas, sadzīves priekšmeti, kas saglabājušies līdz mūsu dienām, stāsta par rakstnieku dzīvi, pedagoģisko, sabiedrisko un literāro darbību. “Kalna Kaibēnu” dārzā apmeklētāju gaida sastapšanās ar romāna “Mērnieku laiki” tēliem, leģendārais ,,atmiņu stūrītis” un iespēja ieraudzīt Piebalgas pakalnus no skatu torņa.

Antona Austriņa piemiņas muzejs "Kaikaši"

Tālrunis: 64161449, 29498790

Untitled 22.jpg - 113.11 KBNetālu no kādreizējās draudzes skolas, Viduskapiem un grāmatizdevēja Jāņa Ozola dzimtajiem Kūrēniem atrodas sens zemkopju, ratiņdreimaņu, vēveru un lopu kupču ciemats Kaikaši. Dažviet te vēl skaidri samanāmi 19./20. gs. mijai raksturīgie Piebalgas vaibsti, kurus stāstos, dzejoļos, bērnības atmiņu tēlojumu grāmatā ,,Puiškans” un romānā ,,Garā jūdze” aizmirstībai atrāvis Antons Austriņš. ,,Lejas Kaikašos” Antons Austriņš pavada pirmos sešpadsmit mūža gadus ( 1884 -1900) un 1905. gada pavasarī un vasarā veseļojas pēc 13. janvāra apšaudē gūtajiem ievainojumiem. Pēc 1905. gada ”Kaikaši” no A. Austriņa mājām kļūst par māju, kur par viņu allaž rūpējas, lūdz un gaida ciemos. 1932. gadā rakstnieks uz tēva mājām pirmoreiz atved arī savu meitiņu Mudīti – vēlāko trimdas latviešu literāti, mākslas galeriju un bibliotēku darbinieci. M. Austriņai “ Kaikaši” uz mūžu kļūst par visnozīmīgāko vietu Latvijā. 1991. gadā viņa no Amerikas atgriežas dzimtenē, lai “ kļūtu par tēvu zemi” un uzdāvina ,,Kaikašiem” savu saules atveidu kolekciju, kura veido saistošu A. Austriņa muzeja pamatekspozīcijas daļu.

Vecpiebalgas muiža, Piebalgas novada muzejs
Tālrunis: 64163223

Untitled 24.jpg - 92.98 KBMuiža kā vienots komplekss veidots 18. – 19. gs. Stāvajā Orisāres upītes krastā muižas pils klasicisma stilā celta 1786.g. grāfu Šeremetjevu laikā. Muižas pils nodedzināta 1905. g. nemieros, atjaunota 1909. g. Ap pili ir regulāra plānojuma ainavu parks ar vairākiem desmitiem vietējo un svešzemju sugu stādījumu. Vecpiebalgas muiža kalpojusi par prototipu Slātavas muižai brāļu Kaudzīšu romānā „Mērnieku laiki”. Muižas vīna pagrabā 1992. g. izveidots Piebalgas novada muzejs, kur ierīkota ekspozīcija par Piebalgas novada vēsturi, ievērojamajiem novada cilvēkiem, apskatāmi seni darbarīki, 2 pasaules kara relivijas u.c.
Muižas pilī darbojas Inešu pagasta padome.

Cirstu muiža

Untitled 26.jpg - 109.21 KBNo sarkaniem ķieģeļiem neogotiskā stilā būvētā muižas pils Ogres upes krastā celta 1886.g. barona Magnusa Standmana vadībā. Pils fasādēs dominē gotikas elementi, virs pils galvenās ieejas redzams Strandmanu dzimtas ģērboņa cilnis. Cirstu muižas ansamblī ietilpst arī baronu Strandmanu kapliča, kas padomju laikā diemžēl izpostīta, kā arī sešstūru neogotisks tornis un parks. Netālu atrodas viduslaiku nocietinājums – Cirstu (Zviedru) skansts. Mūsdienās pilī veikti restaurācijas darbi, tajā iekārtots viesu nams, un Cirstu muižas pils tiek izmantota svinību un konferenču rīkošanai.

Komentāri (3)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!
Anete
:-P:O:-\\
31.12.2015. plkst. 11:55
viktorija
Tur gan ir ļogi skuki
30.06.2014. plkst. 20:40
ilmina
Diemžēl, bet informācijas tālrunis Vecpiebalgas baznīcai nav precīzs, jo cilvēks, kurš atsaucas tur jau 5 gadus estrādā.
12.07.2011. plkst. 14:38

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies

Translate

Šodien

2019. gada 10. decembrī Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Interesanti fakti

Ķīnas lielākā pilsēta ir Šanhaja

Pasākumi

Konkurss "Atpazīsti slavenību un laimē CD" noslēdzies

Sveiks, lasītāj!
Šovakar Latvijas Nacionālajā teātrī notiks koncertsērijas “Mana dziesma Latvijai” pirmizrāde. Muzikālo noskaņu dažādība virmos uz skatuves vietā, kur pirms 90...