Top 10 – Leģendāri jūrasbraucēji

Top 10 – Leģendāri jūrasbraucēji

Renesanses perioda laikā Eiropas karaļvalstis vērsa uzmanību uz savu impēriju paplašināšanu un neatklātu zemju meklējumiem. Starpkontinentālā tirdzniecība kļuva par Eiropas ekonomikas stūrakmeni, tāpēc jauni ceļi, piemēram, uz Austrumāziju, kļuva neizsakāmi vērtīgi.

Vēlāk mistiskie nostāsti par Zemes četriem stūriem pētniekus mudināja izpētīt visattālākos planētas nostūrus. Šīs vēlmes lika drosmīgiem piedzīvojumu meklētājiem un zinātniekiem, kuriem nebija bail ne no kā, doties bezbailīgos meklējumos, lai padarītu slavenu gan savu, gan savas valsts vārdu.

Par godu šiem vēstures veidotājiem, esam izveidojuši pētnieku Top 10, kas slaveni ar saviem drosmīgajiem ceļojumiem, un, iespējams, tieši šis raksts jūs iedvesmos ceļojumiem, kas ieies pasaules vēsturē!


10 – Amerigo Vespucci

vespuci.jpg - 64.68 KBJūrasbraucējs, no kura vārda aizgūts Amerikas nosaukums - Amerigo Vespuči

Itālijas pilsētā Florencē dzimušais Amerigo Vespucci auga, lai kļūtu par tirgotāju, kartogrāfu un pētnieku, kura veiktie braucieni un pētījumi šodien tiek plaši apspriesti. 1499. - 1500. gadā ceļotājs devās ceļā uz rietumiem no Itālijas, lai meklētu jaunās teritorijas, ko pirms tam bija atklājis Kolumbs. Viņš izkāpa krastā šodienas Gajanā un tad kuģoja uz dienvidiem, kļūstot par pirmo eiropieti, kas pētījis Amazoni.

Cits ceļojums uz Dienvidameriku (šoreiz zem Portugāles karoga) apstiprināja, ka Vespucci patiešām ir atklājis jaunu kontinentu (un tā nebija Āzija, kā to bija domājis Kolumbs). Vēsturniekiem gan ir šaubas sakarā ar diviem slavenākajiem Vespucci ceļojumiem, jo ir atklāts, ka divas viņa vēstules ir viltotas. Tomēr jebkurā gadījumā runa ir par vienu no izcilākajiem atklājējiem pasaules vēsturē.

Slavens ar: Vespucci ir viens no pirmajiem, kas uzskatīja, ka Dienvidamerika ir jauns kontinents. Turklāt vārds Amerika vistiešākajā mērā ir cēlies no viņa paša vārda Amerigo!

9 – Juan Ponce de Leon

juanponce.jpg - 59.62 KBMūžīgās jaunības avota meklētājs - Juan Ponce de Leon

Kristofora Kolumba draugs Juan Ponce de Leon kuģoja kopā ar viņu Kolumba otrajā braucienā uz Ameriku. Ar speciālu Spānijas karaļnama dekrētu Ponce de Leon kļuva par pirmo Puertoriko pārvaldītāju un nodibināja pirmo pilsētu šajā Karību jūras zemē.

Pēc tam, kad Kolumba dēls Diego pieteicās uz Ponce de Leon gubernatora titulu, ceļotājam tika dota iespēja pētīt Karību reģiona ziemeļus un viņš apceļoja Kubu un Bahamu salas.

Viņa stāsts kļūst krietni romantiskāks pēc piestāšanas Bahamu salās, jo vēsture vēsta, ka pēc tam viņš devies ceļā uz ziemeļiem, lai atrastu mūžīgās jaunības avotu. Lai arī mūžīgas jaunības meklējumi ir plaši apspriesti, nav šaubu, ka 1513. gadā, kad Juan Ponce de Leon izkāpa Floridā, viņš kļuva par pirmo eiropieti, kas izkāpis nākamo ASV teritorijā.

Slavens ar: Patiesība vai nē, Juan Ponce de Leon ir kļuvis slavens ar saviem Mūžīgās jaunības avota meklējumiem, kā arī apstiprināto Floridas atklāšanu.

8 – Vasco Nunez de Balboa

vasco.jpg - 49.41 KBPirmais Vecā kontinenta pārstāvis, kas redzējis Kluso okeānu - Vasco Nunez de Balboa

Vēl viens 15. gadsimta konkistadors - spānis Vasco Nunez de Balboa izbrauca no Spānijas 1501. gadā un pirmais apmeklēja mūsdienu Kolumbiju un Panamu. Kad vietējās ciltis viņu padzina, Balboa atgriezās Spānijā un sāka strādāt pilsētas pašpārvaldē.

Tiesa, dumpīgais raksturs piespieda viņu pamest ciemu un atgriezties Dienvidamerikā. 1513. gada 1. septembrī ceļotājs šķērsoja San Blas zemes šaurumu un viņa acu skatam pavērās milzīgs ūdens plašums.

Viņš uzreiz pieteica Spānijas īpašumtiesības uz šo okeānu un nosauca to par Mar del Sur - Dienvidu jūru.

Slavens ar: Balboa ir pirmais eiropietis, kas redzējis Kluso okeānu. Tāpat viņš kolonizēja Panamas pilsētu - vecāko joprojām eksistējošo eiropiešu apmetni Amerikā.

7 – Roald Amundsen

Amundsen.jpg - 70.26 KBDienvidpola atklājējs Roalds Amundsens

Norvēģu piedzīvojumu meklētājs, kura vēlmēm izpētīt Zemi nebija robežu. Pirmo reizi viņš izpelnījās ievērību 1903. gadā, kļūstot par pirmo, kas šķērsojis Ziemeļrietumu pāreju starp Atlantijas un Kluso okeānu. (šodien to dēvē par Gjoa Haven un tā atrodas Kanādā).

Plānojot otro ekspedīciju, norvēģis izvirzīja mērķi kā pirmajam sasniegt Ziemeļpolu, tomēr, kad divi pētnieki to pasteidzās izdarīt pirmie, viņš nemeta plinti krūmos, bet gan mainīja uzdevumu – pirmajam sasniegt Dienvidpolu. 1910. gadā viņš izkāpa Antarktīdā un 1911. gada janvārī ieradās Ross ledus šelfā ledus kontinenta galā. Vēsturiskajā sacensībā ar britu Robertu Skotu Amundsens uzsāka ceļu uz polu 1911. gada 20. oktobrī un nonāca galā 14. decembrī - tikai 35 dienas pirms sāncenša.

Slavens ar: Amundsens ir pirmais cilvēks, kas sasniedzis īsto Antarktīdas Dienvidpolu.

6 – John Cabot

cabot1.jpg - 86.03 KBGlezna, kurā atainota Džona Kabota došanās jūrasbraucienā

Tāpat kā viņa novadnieks Kristofors Kolumbs, arī John Cabot (jeb Giovanni Caboto) vēlējās sasniegt Āzijas austrumus un iegūt tās dārgumus. Viņš devās uz Angliju un pārliecināja tās karali Henriju VII, ka ceļojums pa Atlantijas okeāna ziemeļiem ir ātrākais ceļš Āzijas sasniegšanai. Protams, Cabot nezināja par Ziemeļamerikas eksistenci, jo tik tālu Kolumbs nebija aizbraucis.

Āzijas meklējumos Cabot 1497. gada 24. jūnijā izkāpa Ņūfaundlendas krastā. Kopā ar savu apkalpi viņš kļuva par pirmo eiropieti, kas kopš vikingiem spēris savu kāju uz Ziemeļamerikas zemes. Veselu mēnesi jūrnieks pētīja salu, pēcāk atgriežoties Bristolē un atvedot angļiem pirmās ziņas par Jauno Pasauli.

Slavens ar: John Cabot ir mūsdienu Kanādas atklājējs.

5 – Robert Edwin Peary

roberwing.jpg - 58.99 KBPirmais Ziemeļpolu sasniegušais polārpētnieks - Roberts Edvins Pīrijs

Leģendārais polārpētnieks, Pensilvānijā dzimušais Peary, veicis vairākas neveiksmīgas ekspedīcijas uz Ziemeļpolu, pirms viņam izdevās piepildīt savu mērķi. To laikā viņš apguva prasmes izdzīvot ekstremāli aukstos apstākļos, izmantojot inuītu iemaņas. Liekot lietā šīs prasmes, 1908. gada 6. jūlijā viņš no Ņujorkas devās savā pēdējā misijā uz ziemeļiem.

Pēc pārziemošanas Ellesmere salā, Peary atstāja savu pavadošo komandu aizmugurē un 1909. gada 1. aprīlī kopā ar vēl vienu amerikāni un četriem inuītiem mēģināja sasniegt Ziemeļpolu. Sešas dienas vēlāk pētnieks beidzot piepildīja dzīves sapni. Kā pirmais cilvēks, kas sasniedzis ziemeļpolu, mājās ASV viņš tika sagaidīts kā nacionālais varonis.

Slavens ar: Peary ir slavens polārpētnieks, kas sasniedza Ziemeļpolu pirms to spēja daudz slavenāki pētnieki.

4 – Marco Polo

marcopolo.jpg - 52.09 KBPirmais eiropietis, kas dokumentējis liecības par austrumiem savās grāmatās - Marko Polo

Kopā ar savu onkuli un tēvu Venēcijas pētnieks Marco Polo kļuva par vienu no pirmajiem rietumniekiem, kas veicis slaveno Zīda ceļu, kas ved uz Ķīnu. 1271. gadā Polo ģimene atkal devās uz Ķīnu (vecākie ģimenes vīri to jau bija veikuši 1266. gadā) un sastapa Mongoļu impērijas Lielo Hanu Kublai Khan.

Marco izkāpa Ķīnā un kļuva par Hana emisāru. Tur viņš nodzīvoja 17 gadus un atgriezās Eiropā ar plašām zināšanām par mongoļu sasniegumiem. Tieši Marco Polo bija pirmais eiropietis, kas dokumentējis liecības par austrumiem savās grāmatās un ātri kļuva par īstu sensāciju savā dzimtenē.

Slavens ar: Polo iepazīstināja Eiropu ar citām kultūrām, pateicoties savam divdesmit gadus ilgajam ceļojumam uz Ķīnu. Protams, viņa vārds iemūžināts slavenas spēles nosaukumā.

3 – Vasco da Gama

dagama.JPG - 36.96 KBIndijas atklājējs - Vasko da Gama

Kad tik daudzi Eiropas ceļotāji bija mēģinājuši atrast ceļu uz Indiju un cietuši neveiksmi, to beidzot paveica portugālis Vasco da Gama, kurš sekoja sava tēva pēdās, kļūstot par pētnieku un ceļotāju.

Viņa tēvs Indijas meklējumos neguva panākumus, toties dēlam veiksme stāvēja klāt. Vasco devās uz dienvidrietumiem - tieši Atlantijas okeāna plašumos, bet pēc tam apbrauca Āfrikas dienvidaustrumiem, vairākas reizes izkāpjot Āfrikas austrumu ostās.

Pēc piestāšanas Mozambikā, da Gama un apkalpe atrada ceļu uz Indiju! Šī iemesla dēļ Portugāle kļuva par jūras pētījumu un arī tirdzniecības līderi pasaulē, jo da Gama nodemonstrēja arī izcilas politiskās un diplomātiskās spējas ar Indijas eliti, lai iegūtu preces, kuras Eiropā turēja ļoti augstā vērtē.

Slavens ar: da Gama spēlēja nozīmīgu lomu Portugāles varenības nostiprināšanā jūrniecībā un starpkontinentālajā tirdzniecībā. Viņš arī pirmais aizkuģoja no Eiropas uz Indiju.

2 – Kristofors Kolumbs

kolumbs.jpg - 16.04 KBSlavenākais ceļotājs, pirmais eiropietis - Amerikas atklājējs, kuram par godu nosaukta gan tikai viena valsts - Kolumbija - nevis vesels kontinents

Mēģinājumā sasniegt Tālos Austrumus, dodoties uz rietumiem no Spānijas, drosmīgais kuģotājs un tirgotājs meklēja jaunu ceļu pāri okeānam 1492. gada 3. augustā.

Vadot trīs kuģu floti zem Spānijas karoga, Kolumbs kopā ar komandu cīnījās ar bailēm un vientulību, līdz sasniedza Karību reģionu tā paša gada oktobrī. Pētnieks sastapa Kubas vietējos iedzīvotājus un bija tik ļoti apmaldījies, ka vietējās kalnu grēdas noturēja par Himalajiem.

Otrajā ceļojumā gadu vēlāk, Kolumbs atgriezās Karību reģionā un atklāja daudzas no Mazajām Antiļu salām, ieskaitot Atigua, Saint Martin un arī Virdžīnu salas.

Pēc tirgošanās un sarunām ar vietējiem, Kolumbs atgriezās Spānijā un tika pasludināts par varoni. Trešajā un ceturtajā ceļojumā jūrnieks atklāja Trinidadu un Tobago, Jamaiku, Puertoriko un daļu Centrālamerikas.

Slavens ar: Kolumbs tiek uzskatīts par pirmo Amerikas atklājēju - eiropieti, lai arī Ziemeļamerikas kontinentā viņš tā arī neizkāpa.

1 – Ferdinands Magelāns

magelans.JPG - 47.58 KBPirmais kapteinis, kas apbrauca apkārt pasaulei - Ferdinands Magelāns

Ferdinands Magelāns ir pētnieks, kura vārdu zina pat tie, kas nekad nav mācījušies vēsturi vai ģeogrāfiju. Tieši viņš vadīja ekspedīciju, kas pirmā apbrauca apkārt pasaulei. Lai arī dzimis Portugālē, 1517. viņš pieņēma Spānijas pilsonību un ar savām kartogrāfijas un ģeogrāfijas zināšanām iemantoja Spānijas karaļa cieņu.

Vēloties atrast ceļu uz "Garšvielu salām” un atrast labu tirdzniecības ceļu, Magelāns ziņoja karalim par savu nodomu atrast Dienvidamerikā pāreju, kas vestu uz Āziju. Kopā ar lielu komandu un pieciem kuģiem Magelāns pameta Sevilju 1519. gada 10. augustā un devās uz dienvidaustrumiem, pēc kāda laika apbraucot Dienvidamerikas dienvidu ragam.

Viņš atrada ūdeņus, kas pārsteidza jūrnieku ar savu rāmumu, tāpēc viņš to nodēvēja par Kluso okeānu. Pēc tam ceļojums turpinājās uz ziemeļrietumiem. Filipīnās Magellan nogalināja vietējie iedzīvotāji. Apkalpe tomēr saņēmās un atgriezās Spānijā 1522. gada 6. septembrī - pēc trim gadiem!

Slavens ar: Ferdinands Magelāns bija pirmais, kas apbrauca Dienvidamerikas dienvidu galu - vietu, kur satiekas Klusais un Atlantijas okeāns (šodien to sauc par Magelāna šaurumu). Magelāns bija pirmais kapteinis, kas apbrauca apkārt pasaulei.

Bagātības alku, savas, jaunu atklājumu un slavas alku motivēti šie atklājēji parūpējas par savu vārdu ierakstīšanu mūsdienu enciklopēdijās un mācību grāmatās. Pat ja kāds no viņiem neatgriezās, veiktie atklājumi un ceļojumi uz mūžu izmainīja cilvēces vēsturi.

Komentāri (57)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!
čibriks
laba informācija
01.05.2017. plkst. 20:29
Sandra
Kuks pietuvojās Dienvidpolam nevis nu jau ka atklājis Ziemeļpolu!
25.09.2016. plkst. 22:14
rencis
cerams ka noderēs
08.05.2016. plkst. 16:40
ahah
beidzot kautko labu atradu a to kautkadi sudi tapās :D
15.02.2015. plkst. 19:15
putins
lololo
08.01.2015. plkst. 20:41

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies

Translate

Šodien

2017. gada 22. oktobrī Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Izsaki viedokli

Vai Tu vēlies, lai sadaļa "Iegūsti ideālu figūru" tiktu atstāta arī pēc konkursa beigām?

Interesanti fakti

Kanāda ir indiešu vārds, kas nozīmē „Lielais ciems”

Pasākumi

Andrejsalā skanēs industriālā mūzika

Piektdien, 29. augustā, Andrejsalas dienvidu krastā pietauvotajā Peldošajā darbnīcā nr. 659 notiks Latvijas industriālās mūzikas festivāls Naktsmaiņa, kas ilgs no pulksten 19.00 līdz pat...