Francijas virtuve

Francijas virtuve

Francijas virtuve ir viena no smalkākajām virtuvēm pasaulē. Jau gadsimtiem ilgi tā tiek uzskatīta par stila noteicēju ne tikai modē, bet arī kulinārijā. Daudzi no pasaulē izcilākajiem šefpavāriem ir vai ir bijuši Francijas pavārmākslas meistari. Franču gatavošanas noslēpumi ir veidojuši gandrīz visu rietumu zemju virtuves. Savu augstāko virsotni franču pavārmāksla sasniegusi tādos restorānos kā "Maxims de Parise". Pateicoties neticami lielajai ēdienu daudzveidībai, sākot ar burvīgiem mīklas izstrādājumiem patisserie, ko parasti pasniedz brokastīs, līdz vakariņu galvenajam ēdienam, to varētu raksturot kā ļoti izsmalcinātu. Francijā iespējams nobaudīt dažādas virtuves - visizsmalcinātāko Haute Cuisine (klasiskā virtuve, ko pasniedz augsta līmeņa restorānos), Cuisine Bourgeoise (mājas tradīcijās gatavots ēdiens), Cuisine des province (lauku tradīcijās gatavots ēdiens) un Nouvelle Cuisine (viegls, veselīgs ēdiens). Francijas lauku virtuvē sastopami tādi klasiski ēdieni kā coq au vins (vista vīna mērcē)
franci_couavins1.jpg - 20.48 KB
un Boeuff Bourgignon (liellopu gaļa ar sīpoliem un mērci - līdzīgi stroganovam).

Izplatītākie dārzeņi franču virtuvē ir kartupeļi, zaļās pupiņas, burkāni, purvi, rāceņi, baklažāni, cukini un dažādas sēnes (austersēnes, baravikas, trifeles). Visbiežāk lietotie augļi šajā zemē ir apelsīni, tomāti, mandarīni, persiki, āboli, bumbieri, plūmes, ķirši, zemenes, avenes, kazenes, upenes un vīnogas. No gaļas franči ir īpaši iecienījuši cāli, tītaru, pīli, zosi (brīvdienu un svētku ēdienos), liellopu gaļu, teļa gaļu, cūkgaļu, jēra, aitas un truša gaļu. Francijā ir plaši pazīstami sekojoši medījumi - pīle cassoulet (pīle, kas pagatavota savos taukos) un Confit de Canard (zoss, kas pagatavota savos taukos, bez tam, gaļa izkūst savos taukos, savienojas ar pašas zoss taukiem un veido arī masu, ko var smērēt uz maizes).
francu_confits-canard.jpg - 9.65 KB
Pie dažiem miesniekiem var iegādāties arī zirga gaļu, taču tās pieprasījums ir gaužām niecīgs. Taču izplatītākie jūras produkti ir sekojoši - menca, konservētas sardīnes un tuncis, lasis (agrāk tika lietots kā luxus produkts, bet šodien ir diezgan bieži sastopams), foreles, divvāku gliemji, siļķes, gliemeži, austeres (svētkos), garneles, kalmāri un citas jūras veltes. No zivju un gaļas produktiem franču gatavo lieliskus smalkus produktus, piemēram, svaigi kūpinātu lauku šķiņķi, vītinātu šķiņķi Jambo de bayonne, visdažādākās salami desas , kā arī pastētes un terīnes (pate terrines).
francu_pate_terrines.jpg - 57.19 KB
Piemēram, jūras velšu un zivju terīnes parasti bauda kā uzkodu un pasniedz ar glāzi šampanieša vai Chablis baltvīnu. Gardas ir arī truša gaļas terīnes ar olīvēm un fazāna gaļas terīnes. Arī aknu pastētes garšos ikvienam, teiksim, pīļu aknu pastēte vai zosu aknu pastēte ar trifelēm - šis ēdiens ir pazīstams visas pasaules gardēžiem kā visizcilākais no visām pastētēm, un to parasti bauda ar glāzi Sauternes vīna. Šiem ēdieniem kā piedevu pasniedz garo franču maizi (bagette). Garda ir arī zivju zupa marseliešu gaumē no vārītiem vēžiem un daudzām, dažādām zivīm. Tā tiek vārīta Vidusjūras piekrastē. Franču virtuve nav iedomājama arī bez sieriem. Kā ir teicis prezidents de Golls, šajā zemē katru dienu var ēst citu sieru (fromagges). Izcili ir kūstošie sieri Brie, Camembert un Roquefort, krēmainais siers Bleu d'Auvergne, kazas siers Cherve, kā arī Griyere un Emmental - sieri ar riektu garšu.

Francijas virtuve lepojas ar saviem salātiem, kas tiek pasniegti kopā ar īpašām mērcēm. Klasiskā franču virtuvē mēdz pasniegt salātus ar valriekstu eļļu un aveņu etiķi. Par cik pēdējā laikā īpaša uzmanība tiek pievērsta veselīgam dzīvesveidam, ēdienkartēs aizvien biežāk parādās daudzveidīgi salāti - salade nicoise (salāti ar tunci un olīvēm),
francu_salade_nicoise.jpg - 108.97 KB
salate jambon (salāti ar šķiņķi) vai salade compose (jauktie salāti). Visbiežāk to aizdaram lieto mērci (vinaigrette), olīveļļu, etiķi un franču sinepes (moutarde).

Franču virtuvē ir vērojamas lielas atšķirības atkarībā no valsts reģioniem. Ziemeļrietumu Francijas raksturīgie produkti ir sviests, krējums un āboli, bet dienvidaustrumos lieto pīles taukus, "foie gras" (pīļu vai zosu aknas), baravikas un putnu guzas. Šeit atrodas arī Liona - Francijas gastronomijas galvaspilsēta, kas lepojas ar Francijas izsmalcinātāko virtuvi. Šeit var baudīt pastētes un terīnes, kā arī tādu klasisku franču ēdienu kā l'escargot - gliemeži ar ķiplokiem un varžu kājiņām.
francu_les.JPG - 26.53 KB
To vienmēr pasniedz ar franču maizi begatte. Dienvidrietumos franči ir iecienījuši olīveļļu, dažādus zaļumus un tomātus, šeit vērojama arī liela Spānijas un Itālijas ietekme. Francijas ziemeļu reģiona iedzīvotāji uzturā mēdz lietot kartupeļu, cūkgaļu, cigoriņus un alu, bet austrumos lieto speķi, desas, alu un skābētus kāpostus. Šeit vērojama Vācijas virtuves ietekme. Līdzās šiem pieciem galvenajiem reģioniem, arī mazākos Francijas rajonos vērojamas daudzas specifiskas ēšanas tradīcijas. Pateicoties mūsdienu dzīves straujajam ritmam un biežai cilvēku dzīves vietas maiņai, šīs tradīcijas kļūst aizvien mazāk izteiktas, bet vēl aizvien tās ir viegli pamanāmas. Tāpēc viens vienīgs ceļojums cauri Francijai var lieliski demonstrēt, kā līdz ar nobraukto ceļu mainās apkārtnē dzīvojošo ļaužu virtuves tradīcijas. Par cik 21. gadsimtā aizvien vairāk Francijas iedzīvotāju dod priekšroku dabiskiem produktiem, ko audzējuši vietējie zemnieki, daudzās Francijas virtuves var svinēt aizvien pieaugošu popularitāti.

Restorānos, kas piedāvā nobaudīt franču ēdienus ārpus šīs zemes robežām, bieži vien var nobaudīt smalkus, tradicionālos franču ēdienus, kuriem ir nesamērīgi augsta cena. Šo ēdienu pamatā ir pārveidota Ziemeļfrancijas virtuve, lai padarītu šos ēdienus vieglāk pieņemamus citu tautu iedzīvotājiem. Būtībā tas nav nekas slikts, bet paši franči šādus ēdienus ikdienā negatavo.  Viens no nerakstītiem likumiem Francijas ēšanas tradīcijās ir sekojošs - gados vecāki cilvēki nekad nelauzīs savus ēšanas paradumus un uzturā lietos tikai savam reģionam raksturīgo, taču jaunatne izvēlas eksperimentēt un labprāt uzturā lieto citu reģionu un arī ārzemju valstu ēdienus, piemēram, Vjetnamas, Ķīnas un pat dažu Ziemeļāfrikas valstu ēdienus. Neizpaliek arī amerikāņu klasiskais "McDonald" restorāns.

Svaigus augļus, dārzeņus, gaļu un zivis franči mēdz pirkt lielveikalos vai kādos mazākos pārtikas veikalos. Tirgus
francu_streetmarket.jpg - 38.86 KB
ir atvērts noteiktās dienās un bieži vien atrodas pilsētas nomalē. Brīvdienu vakaros franču šeit iepērkas, lai pagatavotu ēdienu no svaigiem produktiem.

Franču ikdiena parasti sākas ar vieglām brokastīm, kuras sastāv no maizes baguette du pain (pie mums tā sauktā garā maize)
francu_begatte.jpg - 16.74 KB
ar ievārījumu, Normandijas krējumaino sviestu beurre un dažādiem uzgriežamiem (piemēram, siers). Francijā pat valda uzskats - jo garāka šī maize, jo labāk. Bieži tiek ēstas arī biezputras. Klāt franči piedzer kafiju, tēju vai šokolādi ar pienu. Dzēriena krūzē nereti tiek mērcēta iepriekš minētā maize. Dažkārt tiek ēsti dažādi saldās mīklas izstrādājumi vai augļi un sulas. Pēc brokastīm frančiem patīk palasīt rīta laikrakstus vai uzsmēķēt kādu cigareti. Viesnīcās brokastīs mēdz pasniegt arī kruasānus, bet ikdienā franči šīs garšīgās maizītes neēd. Toties brīvdienu rītos, kad nekur nav jāsteidzas, franči dodas uz tuvējo maiznīcu un pērk gan šos, gan citus saldās mīklas izstrādājumus (piemēram, arī "Madelēnas"). Par cik maizes cepšana tiek uzskatīta par lielu mākslu, maizi cep tikai no labākajiem miltiem un pārdod īpašās maiznīcās Boulangerie.
francu_boulangerie.jpg - 67.34 KB
Pusdienas tiek ieturētas ap 14.00 pēcpusdienā, bet vakariņas parasti tiek pasniegtas pēc 19.00 vakarā (arī šie laiki ir atkarīgi no konkrētā Francijas reģiona - vietām vakariņas var pasniegt pat 20.30!). Ēdienreize parasti var sastāv no uzkodām (teiksim, salātus), galvenā ēdiena, kas sastāv no gaļas vai zivs un tiek pasniegts ar dažādām piedevām - dārzeņiem, rīsiem, pastu u.t.t., salātiem un siera (dažkārt) un deserta - jogurta, augļiem vai kādas kūciņas, piemēram, gateaux torti.
francu_Gateaux.jpg - 39.14 KB
Pēc pusdienu un dažkārt arī pēc vakariņu maltītes franči mēdz nobaudīt arī kādu tasīti kafijas.

Maltītes laikā Francijas iedzīvotāji var lietot arī alkoholiskos dzērienus. Piemēram, dažkārt tiek pasniegts aperitīvs - glāzīte vermuta vai kāds attiecīgajam Francijas reģionam raksturīgs kokteilis vai dzēriens, teiksim, dienvidos - Pastis -
francu_Pastis_smallest.jpg - 32.09 KB
- liķieris ar anīsa garšu, 40-45%, bet ziemeļos - Kirs. Bieži vien maltītes laikā tiek dzerts arī vīns vai alus (pārsvarā jaunieši). Tradicionāli Francija tiek uzskatīta par zemi ar augstu vīna kultūra, tāpēc, lai gan vīns šeit ir ikdienas dzēriens, franči izvairās lietot sliktu vīnu. Un kāpēc būtu jādzer slikts vīns, ja pati Francija ražo tik lieliskus vīnus un citus dzērienus? Piemēram, Burgundija un Bordo ražo brīnišķīgus purpursarkanos vīnus, bet Elzasa - baltvīnus. Savukārt Konjakas pilsētiņa devusi nosaukumu stiprajam un aromātiskajam dzērienam konjakam, bet Normandija lepojas ar kalvadosu.

Nedaudz paturpinot par alkoholu, jāmin tas, ka Francijā šos dzērienus var iegādāties no 16 gadu vecuma. Protams, vecāki saviem bērniem cenšas aizliegt lietot alkoholiskos dzērienus, bet, tik un tā, jaunieši arī Francijā mēdz piedzerties, tiesa - tas netiek afišēts un piedzēries cilvēks izvairās to rādīt plašākai sabiedrībai. Arī šajā valstī braukšana dzērumā tiek uzskatīta par nopietnu likuma pārkāpumu un par to pienākas dažādi sodi.

Sabiedriskā ēdināšana Francijā ir ļoti populāra. Gan studenti, gan ofisa darbinieki pusdienas ietur tuvējās kafejnīcās. Mazāku pilsētiņu un ciematu iedzīvotāji darba pārtraukumā mēdz doties uz mājām, lai tur ieturētu pusdienas. Vēl kāda pusdienu alternatīva - daļa strādnieku pusdienu sviestmaizes un desertus pērk lielveikalos. Taču, ja viesosieties Francijā un nolemsiet apmeklēt kādu restorānu, noteikti painteresējieties, kurš ir iecienītākais šī restorāna ēdiens, bet, ejot uz restorānu kopā ar francūzi, ļaujiet viņam pašam izvēlēties ēdienus, jo francūži šajos jautājumos orientējas ļoti labi un ar to lepojas. Pie galda nekādā ziņā nerunājiet par darbu, jo šīs zemes iemītniekiem nepatīk apspriest viņu dzīves apstākļus, Francijas salīdzināšanu ar citām zemēm un citus personiskus jautājumus.

Komentāri (22)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!
Secīgais pimpis
Sūkā savu pimpi
26.09.2018. plkst. 15:49
Fifa
Tikko tepat izejot no Delfi , izlasīju , ka putras Fancijā neēd, jeb tikpat kā neēd, a te pekšņi no rīta putru ēd.
23.11.2014. plkst. 01:14
jasiks
nekā sakarīga
22.10.2014. plkst. 23:47
andris
nam nam nam
08.10.2014. plkst. 18:01
Dima
Iskatās gardi
30.09.2014. plkst. 14:53

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies

Translate

Šodien

2019. gada 16. oktobrī Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Interesanti fakti

Pēc pārēšanās dzirde kļūst mazāk asa

Pasākumi

Žurnāla "Ātrāk un skaļāk" gada jubilejas koncerts





17.jūlijā R’n’R notiks žurnāla ‘Ātrāk un skaļāk” gada jubilejas koncerts,
uz kuru ir aicināti pilnīgi visi.



Par grupu dalību šajā pasākumā sīkāk:  www.rocknriga.lv...