Vācijas virtuve

Vācijas virtuve

Vācu ēdieni ir bagāti ar proteīniem, sviestu, krējumu, olām un sieru. Vācijas un tās kaimiņvalstu nacionālās virtuves pamatā ir spēcinoši un sātīgi ēdieni, parasti gatavoti no cūkgaļas. Piemēram, karbonāde skāba krējuma mērcē, māla podiņā sautēta cūkgaļa, Kēnigsbergas sitenis (smalkas gaļas bumbiņas skābā krējuma mērcē) un daudzi citi ēdieni. Vācieši ir iecienījuši arī tādus ēdienus kā ceptas zivis, dažādus sautējumus (piemēram, sautēts šķiņķis ar mārrutkiem vai sautēts trusis) un ķiļķenus (klimpas), sautētus kāpostus u.t.t. Neizpaliek arī cāļa, truša, zoss, tītara un cita veida gaļu. Pasaule pazīst arī izdaudzinātās vācu desas un sardeles (to ir aptuveni 1500 šķirnes). Īpaši iecienītas ir Frankfurtes desiņas, aknu desa un baltā desa. Ciemojoties Vācijā, noteikti jānogaršo desiņas ar sautētiem kāpostiem.
sausages.jpg
Vāciešu nacionālā virtuve piedāvā nobaudīt arī dažādas zupas, lai gan paši vācieši ir iecienījuši viras, piemēram, lēcu viru vai kādu smalkāku virumu no jūras produktiem. Runājot par zivju ēdieniem, Vācijā ir atrodamas arī dažādas zivis. Visbiežāk sastopamā saldūdens zivs vācu ēdienkartē ir forele, taču arī līdaka, karpa un Eiropas asaris īpaši neatpaliek. Kas attiecas uz jūras zivīm, vācieši izvēlas siļķes, sardīnes, tunci, lasi un skumbriju. Savukārt jūras veltes tik bieži Vācijā neatradīsiet (izņemot garneles un gliemjus).

Dārzeņus vācieši parasti ēd sautējumos vai zupās vai kā piedevas citiem ēdieniem. Īpaši iecienīti ir sparģeļi, ko parasti ēd vēlā pavasarī.
Spargel3.jpg
Gandrīz katram vācietim mājās ir pat īpašs sparģeļu vārāmais katliņš. Sparģeļu sezonas laikā daži restorāni pat izveido īpašas ēdienkartes, kurās visi ēdieni ir gatavoti tikai no sparģeļiem.

Vāciešiem ir aptuveni 300 dažādu šķirņu maize (visiecienītākā ir pilngraudu maize). Maize ir ļoti svarīgs produkts šīs valsts ēdienkartē. To apliecina arī tādi termini kā Abendbrot (vakara maize) un Brotzeit (maizes laiks). Maize tiek pasniegta gandrīz katrā ēdienreizē. Bieži tiek gatavotas lielas sviestmaizes, kuras ēd ar nazi un dakšiņu. Arī viena no galvenajām vāciešu sūdzībām, dzīvojot citās valstīs, skan šādi: „Mēs šajā zemē nevaram atrast sev piemērotu maizi!” Un kā nu ne – runā, ka Vācijā ceptā maize atšķiras gan garšas, gan krāsas, gan formas ziņā. Iecienītākās vācu maize šķirnes ir pilngraudu maize, rudzu maize (Roggenmischbrot), tostermaize (Toastbrot) un citas šķirnes, piemēram, sīpolu maize (Zwiebelbrot). Visā Vācijā plaši pazīstamas ir arī apaļās maizītes (Brotchen).
brotchen.jpg
Vāciešu diena sākas ar brokastīm, kurās reti kad tiek ēsts kaut kas sāļš (dažkārt - siers, šķiņķis vai desa). Lai ieturētu dienas pirmo ēdienreizi, vācieši dodas uz tuvējo maiznīcu un iegādājas svaigu maizi, bulciņas un dažkārt pat kādu kūku. Vēlāk šie gardumi tiek apēsti pie sulas glāzes (apelsīnu vai ābolu), stipras kafijas tasītes (tikai ne šķīstošā) vai tējas krūzes. Savukārt bērni brokastīs dzer pienu vai kādu kakao dzērienu. Vācieši ir iecienījuši arī dažādas pārslas un „Musli”.

Pusdienas ir vāciešu svarīgākā ēdienreize, jo, atšķirībā no vakariņām, tiek ēsta silta un sātīga maltīte. Vakariņās tiek ēsta maize un aukstās uzkodas. Siltas vakariņas vācieši gatavo brīvdienās vai arī tajos gadījumos, kad gaidāmi viesi.

Īpašs ir vāciešu alus – tā šķirnes ir simtiem. Alus tiek pasniegts lielos kausos, tas ir auksts ar biezu putu kārtu.
bier_girl_2.jpg
Vispopulārākais ir Pils alus. Alus tiek piedāvāts dažādām gaumēm – gaišais, tumšais, stiprais un vieglais. Arī vācu vīns ir ļoti labs un aromātisks, piemēram, dzirkstošais vīns (Sekt). Taču vīnu karalis ir „Riesling” – viegli saldens, mazliet augļains vīns, kas lieliski saderas ar cūkgaļas ēdieniem. Vācieši nemēdz atteikties arī no lieliskajiem Mozeles vīniem un maigajiem Melnkalnes augļu brendijiem. No stiprajiem dzērieniem izplatīts ir vietējais brendijs „Wembrand” un džinam līdzīgais dzēriens „Wachbolder”. Gandrīz katrs vācietis ir kāda restorāna vai alus dārza pastāvīgais klients (Stammkunde).

desertu vācieši bieži vien gatavo ķīseļus un kompotus, kuri tiek ēsti tīrā veidā vai ar saputotu krējumu. Turpretī pankūkas un omletes gan tiek gatavotas ar visdažādākajiem pildījumiem - piemēram, Berlīnes pankūkas (karstā eļļā vārītas rauga mīklas bumbiņas ar ievārījumu vai biezpiena pildījumu) vai knēdeļi (rauga mīklas bumbiņas, ko parasti vāra sālsūdenī un pasniedz ar ievārījumu, kompotu vai ķīseli). Iecienīts saldais ēdiens ir arī suflē – īpaši smalks sacepums, ko pagatavo no liela daudzuma putoto olu baltumiem. Ziemeļvācijā viens no populārākajiem desertiem ir Rote Grutze - pudiņš, kas gatavots no upenēm un avenēm un tiek pasniegts ar kādu krēmu, vaniļas mērci, pienu vai putukrējumu. Šim pudiņam ir arī dažādas variācijas, piemēram, Rhabarbergrutze, kas tiek gatavots no rabarberiem.
raspPudd.jpg
Patiesībā vāciešus var uzskatīt par īstiem saldummīļiem, par ko liecina plašais kūku klāsts viņu nacionālajā virtuvē. Turklāt šeit ir iecienītas gan saldās, gan sāļās kūkas. No sāļajām kūkām visiecienītākā ir sīpolkūka. Savukārt saldās kūkas galvenokārt tiek gatavotas no dažādiem augļiem. Viena no gardākajām kūkām ir „Schwarzwalder” – šokolādes kūka ar ķiršiem un putukrējumu. Vāciešiem garšo arī pīrāgi ar pildījumiem.
db_Schwarzwalder3.jpg
Interesantas ir arī vāciešu ēšanas tradīcijas atkarībā no valsts reģiona. Piemēram, Bavārijā var nobaudīt tā saucamās „baltās desas”, kuras bieži vien ēd otrajās brokastīs. Savukārt Bādenē jūs atradīsiet gliemežu zupu, Brēmenē – Heidschnucke, kas nozīmē īpašu aitas gaļu, Frankfurtē – ābolu vīnu un zaļo mērci (gatavota no septiņiem kapātiem zaļumiem: skābenēm, lociņiem u.t.t.), ko pasniedz ar vārītiem kartupeļiem un olām, bet Hamburgā – Labskaus, kas gatavots no sālītas gaļas, siļķēm, kartupeļu biezeņa un bietēm, ko pasniedz ar ceptām olām un pipargurķīti.

Lai gan vācu virtuve nav viena no pazīstamākajām virtuvēm pasaulē, tā tomēr ir savdabīga, daudzveidīga un bagāta, jo šeit tiek kombinēta vācu nacionālā virtuve ar itāļu, franču, spāņu, turku, grieķu un citām virtuvēm. Šo ārvalstu ēšanas tradīcijas Vācijā ienāca pēc Otrā Pasaules kara. Vācieši ir iecienījuši itāļu pastu un picu, bet no turku emigrantiem aizgūts kebabs (Donner kebab),
250px_Doner_kebab.jpg
kas Berlīnē kļuvis par vienu no populārākajiem „fast food”, kas apsteidz pat iecienīto burgeru. Arī ķīniešu un grieķu ēdieni ir izplatīti, savukārt Indijas un citu Āzijas valstu virtuves tradīcijām strauji pieaug popularitāte. No kaimiņzemes Francijas vācieši ir aizguvuši siera baudīšanas mākslu. Dažādas siera plates ar vīnogām ir smalka uzkoda. Daudzi restorāni piedāvā plašu Francijas ēdienu klāstu, taču pēdējo pārdesmit gadu laikā vērojama tendence lēnām atgriezties pie tradicionālās vācu virtuves.

Komentāri (36)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!
Gardēdis
Labs un noderīgs salīdzinājums starp Vācu un UP ražotājām virtuvēm - https://up-mebeles.lv/arens-virtuves-vs-up-mebeles/
11.12.2017. plkst. 20:20
kauce
āaaaaaa man sāp kad mani drāž
31.01.2017. plkst. 11:39
mauka
ahhha
24.01.2017. plkst. 11:24
Jānis
Gribu vēl!!
02.11.2016. plkst. 12:42
lohs
gfsdfgsd
10.11.2015. plkst. 13:34

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies

Translate

Šodien

2019. gada 20. oktobrī Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Interesanti fakti

Taizemē un Dienvidķīnā ēdiens satur daudz garšvielu un speciju, tāpēc rīsus šajās zemēs parasti gatavo bez sāls, lai tie kontrastētu ar garšvielām bagātajiem ēdieniem

Pasākumi

Dragrace sezona Latvijā atklāta!

Žurnāla „Forsāža” rīkotajās dragreisa sezonas atklāšanas sacensībās „Battery Drag Meeting 2008” Latvijas skatītājus priecēja gan Latvijas ātrākie braucēji, gan ātrākie no...