Jāņuguns – gaismas uzvara pār tumsu

Jāņuguns – gaismas uzvara pār tumsu

Jāņuguns kā vasaras saulgriežu senā rituāla neatņemama sastāvdaļa ir bijusi plaši pazīstama Austrumeiropā un citās Eiropas daļās - no skandināvu zemēm līdz Francijai, Spānijai, Itālijai, Īrijai un Grieķijai - tādēļ to var uzskatīt par ļoti senu, no indoeiropiešu tautu kopienas laikiem mantotu tradīciju.

Jāņuguns simbolika ir galvenokārt saistīta ar saules aizstāšanu, pēc tam, kad tā norietējusi, lai ne mirkli nepaliktu bez gaismas līdz saules atnākšanai. Jāņuguns šķīsta, veicina veselību un auglību.

Jāņugunis sauktas arī par pundelēm, pūdelēm, raganām, Jāņu lampām, Jāņu svecēm.

Ugunskura vieta tiek izvēlēta augstākajā kalnā. Tika dedzināts vai nu ugunskurs, vai garas kārts galā uzvilkta darvas muca vai darvots ritenis.

Jāņu gaismā pabijušie cilvēki, tāpat kā apspīdētie lauki un tīrumi iegūst spēku un auglību. Ja kāds bijis slims, to nesuši pie Jāņuguns, lai arī to apspīdētu dzīvinošās liesmas.
Pēc tautas ticējumiem, Jāņugunij piemīt sevišķs noslēpumains spēks, tāpēc latvieši to izmantoja dažādiem nākotnes zīlējumiem.

Svētuguns, rituāla un pavarda uguns
Līgo nakts uguns rituāliem ir dažādi varianti: laiž saules riteni no kalna; ūdenī iestumj plostu, uz kura sakurts ugunskurs; dedzina pūdeli un pēc tā, kā pūdelis nodeg, zīlē nākošo gadu.
Nevar apgalvot, ka visas šīs tradīcijas ir bijušas viena rituāla sastāvdaļas un ka vispār kādreiz ir bijis vienots rituāls visai Latvijai. Latviešu tauta ir veidojusies no kuršiem, zemgaļiem, latgaļiem, sēļiem, līviem, vendiem. Laika gaitā mūs ir ietekmējušas gan ķeltu, gan skandināvu tradīcijas. Bet visām versijām kopīga ir svētuguns. Svētuguni ņēma no tempļa. Mūsdienās tāda uguns tempļa Latvijā nav. Pēdējais Mūžīgās Uguns templis ir bijis Mēmelē.

Svētuguns bija upuris Dievam, tāpēc tajā nedrīkstēja likt sveķainu malku. Vienīgais izņēmums bija kadiķis un sensenie sveķi – dzintars. Tāpēc ugunskurā noteikti nav dedzināma darvas muca, kur nu vēl riepas! Ap rituālo ugunskuru dejo, pār to lec, bet tajā necep šašliku! Cepšanai ir jābūt atsevišķam saimniecības ugunskuram, kuru mēs pazīstam kā grillu.

Jāņugunis deg no kalna uz kalnu un it kā aizstāj sauli tās īsās prombūtnes laikā, tā nodrošinot vismaz reizi gadā gaismas pilnīgu uzvaru pār tumsu. Arī cilvēkiem jāpaliek nomodā līdz saules lēktam, neļaujot apziņai pazust miega tumsā, kā tas parasti naktī notiek.
Pāri ugunskuram jālec tāpēc, lai būtu nākamajā gadā veselība.

Izmantoti materiāli no "Cik labi, ka mani sauc Jānis! Līgosim!"
 


Komentāri (9)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!
Jāņus tak mīlam mēs visi .
01.08.2007. plkst. 08:12
piekrītu visiem ,.
24.07.2007. plkst. 09:16
Lai tik mūžīgi dzīvo Jāņuguns !!
11.07.2007. plkst. 10:32
Nu , protams - kāda runa <<>>
04.07.2007. plkst. 09:52
Jāņi jau mums svēta lieta...
27.06.2007. plkst. 11:23

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies

Translate

Šodien

2018. gada 25. maijā Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Izsaki viedokli

Vai Tu vēlies, lai sadaļa "Iegūsti ideālu figūru" tiktu atstāta arī pēc konkursa beigām?

Interesanti fakti

Pizza Hut ir pasaulē lielākais picu restorāns, kas dienā pasniedz ap 1,7 miljonu picu

Pasākumi

“MELO-M” + “BONEY M” = “DADDY COOL”

Čellu rokgrupa “Melo-M” laiž klajā sadarbībā ar savulaik ļoti populārās disko mūzikas grupas “Boney M” dalībnieci Meiziju Viljamsu tapušo dziesmas “Daddy Cool” jaunu versiju....