Pavasara saulgrieži – Lieldienas

Pavasara saulgrieži – Lieldienas

Izsenis, dzīvodams ar dabu un pats būdams dabas sastāvdaļa, cilvēks bija saistīts ar dabā un dvēselē notiekošajiem procesiem, sevišķi ar sauli, kas nosaka gadalaiku maiņas un līdz ar to arī gadskārtu ieražas, ieražu ciklu. Šai ciklā ir dienas ar īpašu nozīmi, kad vajag uzsākt vai nobeigt darbus laukā un mājā. Pie šādām dienām pieder Lieldienas. Tās iezīmē pavasara punktu, kad turpmākā Zemes tecējumā ap Sauli dienas gaisma turpina pieaugt un nakts tumsa samazināties.

Lieldienu jēga un saturs - diena kļuvusi garāka par nakti.


Jau laikus pirms Lieldienām cilvēki dabā redz pārmaiņas, kas nes vēsti par pavasara iestāšanos un Lieldienu tuvošanos: saule pakavējas ilgāk pie debesīm, gaiss kļūst siltāks, sniegs nokūst un zemē parādās pirmie asni un zāle. Pēc garās ziemas visi nepacietīgi gaida Lieldienas, kas iezīmē pilnīgu Saules uzvaru pār tumsu un dabas atmodu.

Lieldienas ir pavasara saulgrieži, kad diena un nakts ir vienādā garumā. Kad dabā noveļas tumsas slogs un saule sāk iet savu uzvaras ceļu, ziemas un vasaras saulgriežu vidū, līdz ar saules atgriešanos, mēs svinam Lieldienas. Tā ir pirmā svētdiena pēc pavasara pilnmēness un šogad tā ir 23.martā. Lieldienas ievada Klusā nedēļa ar Pūpolu svētdienu, Zaļo ceturtdienu, Lielo piektdienu, Kluso sestdienu, kurai seko Lieldienas. Katrai dienai ir īpaša nozīme.
Untitled 12.jpg - 42.54 KB
Pūpolu svētdiena jeb Pūpolnīca ir svētdienā pirms Lieldienām. Pēc latviešu tautas tradīcijām kaut vienam no mājas ļaudīm agri no paša rīta jāpieceļas un jānoper ar pūpolu žagariņiem pārējie mājas ļaudis, skaitot:

Pūpols, pūpols - apaļš kā pūpols,
Vesels kā rutks, lunkans kā žagars,
Sarkans kā ābols, zaļš kā zars,
Drošs kā lauva, veikls kā vāvere.
Veselība iekšā, slimība ārā.

Nevajag tikai pa kājām pērt, tad tās paliek resnas. Pēršanai var gatavot speciālas slotiņas no deviņiem kokiem: priedes, egles, paegļa, trejādiem kārkliem un trejādiem citiem lapu kokiem.

Untitled 14.jpg - 120.21 KBPūpolu svētdienas ticējumi

* Pūpolu svētdienā nedrīkst sukāt matus - tad utis augs lielas un apaļas kā pūpoli
* Nedrīkst nest kurināšanai apaļas malkas pagales, tad vasarā redzēs daudz čūsku
* Jāpabaro lopi, lai tie dotu daudz piena; jādod dzēriens, kas savārīts no trejdeviņām zālēm
* Miežu apcirknī jāiesprauž niedre, lai mieži aug kā niedres
* Pūpolu svētdienā galdā liek zirņus, pupas, miežu biezputru, arī putraimus ar zirņiem
* Kāds laiks Pūpolu svētdienā, tāds būs arī pirmajās Lieldienās

Zaļā ceturtdiena

Kristiešiem visā pasaulē Zaļā ceturtdiena ir Svētā vakarēdiena radīšanas diena, tāpēc ļaudis ar īpašu degsmi iet pie dievgalda. Galvenais Zaļās ceturtdienas notikums ir Jēzus un viņa mācekļu pēdējais mielasts. To tad arī šai dienā svin visa pasaule. Šajā dienā cilvēki necenšas uzsvērt savu lielumu un bezgrēcību - tas ir kluss pārdomu laiks, sevis izvērtēšanas laiks.

Untitled 16.jpg - 44.85 KBZaļās ceturtdienas ticējumi

* Zaļās ceturtdienas rītā, pirms saules jāmazgā pie upes kājas, kalnā skaļi jāsauc un jāgavilē, lai būtu skaļa atbalss, no kuras puses tā būs, no tās nāks precinieki
* Zaļās ceturtdienas rītā, pirms saules saimniecēm jākuļ sviests - tad vasarā būs daudz sviesta un piena
* Zaļajā ceturtdienā pie ābelēm jāpiekar vilnas dziju kamoliņi, lai vasarā būtu daudz ābolu
* Zaļā ceturtdiena - Vēja diena: ne cirst, ne lauzt

Lielā Piektdiena

Diena, kad Jēzus tiek sists krustā. Jēzus ir apsmiets un nozākāts, tuvāko draugu nodots. Ar ērkšķu vainagu - jaunās ķēnišķības simbolu - galvā viņš dodas uz Golgātas kalnu, kas atradās mazliet ārpus Jeruzalemes, nesdams savu krustu. Jēzus krusta ciešanu laikā visapkārt satumst, droši vien to var dēvēt par cīņu ar ļauno - caur savām ciešanām Jēzus taču atbrīvo visu cilvēci no grēka varas. Šinī dienā valdošā ir violetā, ciešanu krāsa.

liela_piektdiena.JPG - 58.42 KBLielās Piektdienas ticējumi

* Lielajā piektdienā agri no rīta, pirms saules vai pēc saules vakarā jāiet uz upi mazgāties tekošā ūdenī - tad izzūd visas kaites, sevišķi ādas slimības
* Govīm jādod pērnās vasaras Jāņu vainagi - tad tās nevar noburt
* Turpina rotāt ābeles ar dzīpariem un prievītēm, lai būtu bagāta ābolu raža
* Tiek veikti Lieldienu priekšdarbi: apģērbu gatavošana un greznošanās, Lieldienu ēdienu gatavošana un šūpoļu vietas meklēšana
* Ja Ziemassvētkos velk gluži baltu kreklu, tad Lieldienu rītam jāgatavo gluži jauns krekls
* Lielā piektdiena ir burvju un raganu diena - neiet ciemos!

Lielajā piektdienā dzimušie esot burvji vai lieli savādnieki.

Klusā Sestdiena

Pati klusākā no visām Klusās nedēļas dienām. Diena, kad mūsu kungs Kristus dusēja kapā. Viņa mācekļi bija bailēs aizbēguši. Kristus kapam aizvelts liels akmens priekšā. Baznīcas šai dienā ir tērpušās melnā. Neskan ērģeles un klusē zvani. Pēc pusnakts tiek iedegtas visas ugunis, jo sākas gaišie Lieldienu jeb Kunga Kristus augšāmcelšanās svētki - mazas Lieldienas.

Untitled 18.jpg - 78.5 KBLieldienu ticējumi

* Ja negrib, lai ir resnas kājas, tad Lieldienu rītā pirms saules vajag ar kailām kājām uzkāpt uz akmens
* Lieldienās vajag daudz šūpoties, tad visu gadu nenāks miegs
* Kas olu ēd bez sāls, tas visu vasaru melos
* Kad Lieldienās olas zogot, tad zaglis paliekot tikpat pliks kā ola
* Lieldienās jāvāra olas, lai augtu tikpat apaļi kā olas
* Kurš Lieldienas rītā visagrāk uzceļas, tas visu vasaru neaizgulēsies
* Lieldienās pirmo olu ēdot, nedrīkst to skrāpēt, jo tad būs tik slimību, cik olai skrambu
* Ja Lieldienās šūpojas, tad vasarā odi nelien acīs un lopi labi barojas
* Lieldienās nedrīkst zāli plūkt, jo tad tā nokalst
* Lai mājās nebūtu odu un knišļu, tad Lieldienas rītā jāsaslauka druskas no galda un jānes pāri robežai
* Kurš pirmās Lieldienas rītā pirmais iziet laukā, tam tai gadā laba laime
* Ja grib, lai vaigi būtu sārti, tad Lieldienas rītā pirms saules vajag apēst 13 dzērveņu ogas
* Lieldienās sitas ar olām. Kam ola stiprāka, tas ilgāk dzīvos
* Lieldienas priekšvakarā durvis nosprauda ar pīlādžu zariem, lai ļaunie gari netiek iekšā
* Lieldienas rītā redzētie sapņi piepildās.


Komentāri (6)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!
sirdapziņa
Kristietība ar ticējumiem nav savienojami kopā
21.03.2018. plkst. 00:17
pūpols
Ak, skaistās Lieldieniņas, kā es tevis sagaidīšu!?
20.03.2018. plkst. 18:31
Brālīts kāra šūpolītes Ozoliņa kārtiņām Nāks māsiņa šupoties Visas trejas Lieldieniņas
18.03.2008. plkst. 13:40
Nevaru vien sagaidiit!
17.03.2008. plkst. 16:28
līksmi sagaidīsim mūsu Lieldieniņas - gan ar , gan bez ticējumiem ,,,
16.03.2008. plkst. 18:15

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies

Translate

Šodien

2018. gada 15. decembrī Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Izsaki viedokli

Vai Tu vēlies, lai sadaļa "Iegūsti ideālu figūru" tiktu atstāta arī pēc konkursa beigām?

Interesanti fakti

40% McDonald’s ieņēmumu nāk no „Happy Meals” pārdošanas

Pasākumi

Septembrī Vācijā izdos Ellas singlu “Welcome To The Club”

Jau 9.septembrī vācu deju mūzikas leibls “Deutche Dance Records“ plāno izdot latviešu dziedātājas Ellas pirmo singlu “Welcome To The Club”....