Jolanta Dukure gadā nosoļo 6000 km!

Jolanta Dukure gadā nosoļo 6000 km!

Jolanta Dukure ir latviešu soļotāja. Viņas personīgais rekords 20 kilometru soļojumā ir 1:31,02, kas pie reizes ir arī valsts rekords, to viņa laboja 2006. gada Eiropas čempionātā, kur ierindojās augstajā 9. vietā.

Šī gada oktobra beigās Latvijas soļotāja sacensībās Itālijā, Milānas tuvumā sasniegusi neoficiālu pasaules rekordu 100 kilometru distancē, kuru veikusi 10 stundās 4 minūtēs un 50 sekundēs, pārsteidzot francūzietes Koras Buflēras 13 gadus saglabāto rekordu. Lai varētu šādām sacensībām sagatavoties ir daudz jātrenējas, jāuztur sevi labā formā, jādomā par to, kā pareizi dzīvot.

Tieši tāpēc, IrLaiks.lv aicināja Jolantu uz sarunu par veselīgu dzīvesveidu un tā nozīmi viņas ikdienā.

-     Kas, Jūsuprāt, ir veselīgs dzīvesveids?

-     Manuprāt, lai runātu par veselīgu dzīvesveidu, sākumā vajadzētu noskaidrot kas tā tāda veselība vispār ir, un ko mēs ar šo vārdu vispār saprotam. Tā kā cilvēks ir veidots no materiāla (ķermenis) un nemateriāla kopuma (dvēsele, prāts, gars) tad man šķiet, ka veselība apzīmē šo abu jomu darbību un sadarbību konkrētajā brīdī katra cilvēka dzīvē. Tātad veselīgs dzīvesveids būs veids, cik pareizi mēs attīstām vai pilnveidojam ne tikai savu ķermeni , bet arī domu, jūtu un emociju pasauli. Senie grieķi jau zināja, ka veselā miesā mājo vesels gars. No iepriekš minētā var secināt, ka cilvēks ir tik vesels, cik kvalitatīvi viņš ēd, guļ, sporto, un cik pozitīvi viņš domā un uztver apkārtējo pasauli.

-     No kā pavisam noteikti būtu jāatsakās, lai varētu dzīvot šādu dzīvesveidu?

-     Lai saprastu, cik veselīgi mēs katrs dzīvojam, mums pirmkārt vajadzētu padomāt par to, kā un cik daudz mēs guļam. Dabā ir iekārtots tā, ka organisma darba spēju atjaunošanās viskvalitatīvāk notiek tieši cilvēkam guļot. Pastāv uzskats, ka tām jābūt vismaz 8-9 stundām, lai mēs katrs būtu gatavs jaunai dienai. Bieži vien cilvēki pēc ballītes un negulētas nakts vairāk ir noguruši no tā, ka nav izgulējušies un atpūtušies nevis no izlietotā alkohola daudzuma (saprāta robežās), protams, daudzi līdz tam nemaz neaizdomājas.

Otra ne mazāk svarīga lieta ir pārtika, kuru lietojot mēs iegūstam enerģiju un varam veikt ikdienā nepieciešamās aktivitātes. Jāizvairās būtu no nekvalitatīvas pārtikas, kuru lietojot varbūt dotajā brīdī mēs nejūtam izmaiņas organismā, bet ilgākā laika posmā noteikti liks par sevi manīt gremošanas sistēma, jo īpaši aknas. Daudz veselīgāk un derīgāk ir apēst, piemēram, auzu pārslu putru, nekā Polijas vai Lietuvas „gumijas” cīsiņus un sardeles „pa lēto’’, kuri, manuprāt, ir radīti lai tos pārdotu, nevis lai cilvēks tos ēstu.

Treškārt noteikti nevajadzētu savās problēmās vainot citus. Veselīgāk būtu padomāt par to, bet varbūt es pats vai pati esmu vainīgs pie tā, kas noticis, un ko es varu darīt, lai mainītu radušos situāciju. Tas mums aiztaupīs daudz graujošu un postošu emociju, kas savukārt kavē mūsu pašu attīstību un virzību tālāk. Naids, dusmas, aizvainojums, augstprātība un tamlīdzīgas lietas bieži vien veicina iestrēgšanu uz dzīves sīkumiem, kas mūsu acīs un domās izveido nepārvaramu sienu, pie kuras cilvēki mēdz kavēties gadiem ilgi.

Ceturtkārt jāizvērtē vai vispār mūsu dzīvē ir pietiekami daudz fizisko aktivitāšu, un ko mēs varam darīt, lai to mainītu.

-     Jūs pati, kā jau sportiste, noteikti dzīvojat veselīgu dzīvesveidu, kas ir galvenais, ko Jūs noteikti ievērojat?

-     Jā, es pati cenšos dzīvot veselīgi un ievēroju jau iepriekš minētās lietas, tāpēc, ka man tas vienkārši ir jādara, jo no tā lielā mērā ir atkarīgs mans rezultāts sacensībās. Manuprāt, veselība un veselīgs dzīves veids ir pamats, uz kura var veidoties sportista karjera vispār. Tātad:

•     guļu vismaz 9 stundas;

•     ēdu vienkāršu un dzīvu pārtiku;

•     nodarbojos ar sportu;

•     attīstu sevi intelektuāli studējot augstskolā un lasot daudzu pasaules klasiķu darbus;

•     cenšos dzīvi uztvert pēc iespējas pozitīvāk un tiecos pēc domu un nodomu tīrības, lasot ezotēriska rakstura grāmatas.

-     Kā notiek Jūsu gatavošanās sacensībām? Kādi treniņi, cik daudz soļojat?

-     Gatavojoties sacensībām, gadā sanāk nosoļot aptuveni 6000km. Treniņi notek 2 reizes dienā, 7 dienas nedēļā. Daudz izmantojam viduskalnu apstākļus( līdz 1500m v.j.l.), jo tur ir mazāk skābekļa un organisms pierod strādāt pie skābekļa „deficīta”. Pēc tam nobraucot no kalniem un startējot sacensībās normālos apstākļos, var panākt dabīgā „dopinga’’ efektu, jo šeit atkal skābeklis ir tik cik vajag un vēl vairāk. To var salīdzināt ar situāciju, kad gribās ēst, bet tā īsti nesanāk apmierināt izsalkumu, bet attiecīgajā brīdī pārtika ir tik daudz cik vajag, un tu vari apēst tik daudz cik gribi un ar lielu enerģiju veikt paredzēto uzdevumu. Jāsaka, ka šo efektu izmanto lielākajā daļā izturības sporta veidos – soļošanā, maratonos, riteņbraukšanā, slēpošanā, un citos. Mans garākais treniņš ir 40km, īsākais 6km, ir arī ātrāki un lēnāki treniņi, bet to visu kopā saliek un treniņu sistēmu veido treneris, kurš pats arī kādreiz ir bijis pasaules klases soļotājs.

-     Ko Jūs ieteiktu darīt cilvēkam, kurš vēlas uzsākt kādus pasākumus savas fiziskās formas uzturēšanai?

-     Cilvēkam, kurš vēlas uzsākt kādus pasākumus savas fiziskās formas uzturēšanai vajadzētu sākt ar to, ka jānoskaidro būtu tas, vai viņam svarīgs ir komandas gars un viņš vēlētos darboties kādā komandā, vai viņam tomēr visu patīk sasniegt pašam un viņš labāk justos sportojot viens. Ja svarīga ir kopā būšanas sajūta, tad atliek vien izvēlēties kādu sporta veidu, kas ļauj kārtīgi iejusties komandas garā – basketbols, futbols, volejbols, florbols, un citi līdzīgi Izvēlēties to, kurš šķiet interesantākais un meklēt ērtāko un tuvāko iespēju, lai nodarbotos tieši ar izvēlēto sporta veidu kopā ar sev līdzīgiem sportot gribētājiem.

Tiem, kuriem patīk būt vieniem un visu sasniegt pašiem atliek darīt to pašu un meklēt savu fiziskās aktivitātes veidu, ar kuru nodarbojoties viņš varētu izpausties, piemēram, - peldēšana, aerobika, teniss, skriešana, iešana (soļošana) un citi.

Jebkurā gadījumā cilvēkiem, kuriem svarīga ir fiziskās formas uzturēšana, pietiek ar trīs nodarbībām nedēļā un ne ilgāk kā 1 stundu. Nekādā gadījumā nevajadzētu sevi piespiest ilgstoši turpināt kustību, ja ir grūti. Cilvēks pats jūt, kad ir normāla slodze un kad ir pārslodze. Pārslodze nav vajadzīga, jo nav taču jāgatavojas startam Olimpiskajās spēlēs. Svarīgi ir tas, ka ķermenis tiek kustināts un uzlabojas visu organisma sistēmu darbība. Īpaši derīgi tas ir sirds – asinsvadu un elpošanas sistēmām. Galvenais lai pats process sagādā prieku.

Par soļošanu (ne profesionālā līmenī) jeb FIT-WALKING, varu teikt, ka arī tā ir sevis izaicināšana mēģināt noiet, teiksim, 10km. Eiropā populāri gājieni ir parkā, kur cilvēki aktīvi atpūšoties, veic apli pēc apļa un, ik pa brīdim padzeroties, noiet dažāda garuma distances sev piemērotā tempā, jo galvenais taču ir kustība. Ātri ejot darbojas visas muskuļu grupas, jo pārvietojas viss ķermenis. Obligāti nav jāsoļo sporta solī, pietiek ar enerģisku iešanu un roku, kuras saliektas elkoņu locītavās, kustināšanu. Šādus gājienus var plānot gan individuāli, gan draugu lokā. Nav taču visu laiku jāpārvietojas ar transportu. Var izplānot gājienu pa maršrutu vai aiziet pie drauga ar kājām kopā ar citiem draugiem piedzīvojuma un savas veselības pēc. Noteikti, ka būs ko atcerētie un pārrunāt pēc tam.

-     Ko Jums nozīme laba atpūta? Un, kas ir tas, ko Jūs saucat par tiešām labu atpūtu pēc nogurdinošas dienas vai sacensībām?

-     Man atpūta nozīmē to, ka es atpūšos no tā, kas man ir radījis šo noguruma sajūtu, tātad nederu to, kas ir par daudz. Laba atpūta būs bijusi tad, kad varēšu turpināt iesākto ar atjaunotiem enerģijas krājumiem. Ja man ir bijis smags treniņš, un man ir sajūta, ka neko vairs nevaru izdarīt, tad paēdu un pēc tam dodos gulēt. Ja ir viegls nogurums, tad izvēlos kaut ko, kas nav saistīts ar noguruma cēloni, šinī gadījumā to, kas nav saistīts ar sportu. Bieži vien tā ir mūzika, kopā būšana ar ģimeni, draugiem, izmantojot dabas piedāvātās iespējas. Ziemā sniegs. Vasarā saule un ūdens.

-     Vai esat iecienījusi arī kādu aktīvās atpūtas veidu?

-     Man tuvas ir aktivitātes, kurās svarīgs nosacījums ir dabas tuvums (mežs, saule, ūdens, u.c.). Bet īpaši saistoši man ir kalni, tāpēc esmu iecienījusi, vienu no aktīvā tūrisma veidiem – kalnu kājnieku tūrismu. Šeit nav nepieciešams speciāls kalnā kāpšanas inventārs, lai uzkāptu līdz kalna virsotnei. Kāpšana notiek par speciāli šim nolūkam veidotām kalnu takām. Parasti šī atpūtas veida piekritēji – arī es, nekāpj kalnos, kas augstāki par 3000m v.j.l.j, jo augstāk ir nepieciešamība pēc attiecīga inventāra un sagatavotības, bet sajūtas un emocijas, kuras var iegūt 5-10 stundās, kuras pavadītas uzkāpjot un nokāpjot no kārtējā kalna, ir tikpat grandiozas, it kā būtu pabijis Everestā. Skats, kas paveras no kalnu virsotnes uz pretējā kana virsotni ir iespaidīgs – šķiet, ka pretī veras mūžība. Savukārt skats uz līdzenumiem visai bieži ir aizklāts ar mākoņiem, jo tu reāli ar savām kājām esi pacēlies virs zemākajiem mākoņiem, uzkāpdams kalna virsotnē. Turklāt kalnos nav arī šīs bezjēdzīgas kņadas, kas bieži vien valda mūsdienu sabiedrībā.

-     Vai ir kāda vieta, uz kurieni atpūsties Jūs ieteiktu aizbraukt jebkuram, piemēram, nedēļas nogalē vai atvaļinājumā!

-     Pašai man ir vēlme aizbraukt uz tuksnesi un izjust dabas varenību arī tur. Bet citiem ieteiktu aizbraukt kaut vai uz laukiem nedēļas nogalē. Iziet pastaigā un izjust brīvību, kurā nav pienākumi, uzdevumi, atbildība. To pašu var atrast jūras malā, mežā, vai kādā citā zemes stūrī, kur jūtat dabas tuvumu. Atvaļinājuma laikā noteikti ieteiktu ceļot. Varbūt var apmeklēt kādu Latvijas pilsētu, kurā vēl nav nācies būt. No Eiropas pilsētām noteikti ieteiktu pabūt Romā, lai klātienē pārliecinātos par to, cik iespaidīgas būves cilvēka prāts ir spējis uzbūvēt jau daudzus gadsimtus atpakaļ. Ja radikāli gribas nomainīt kultūrvidi un līdzekļi to atļauj, tad var doties uz Japānu – iespaidi pietiks līdz nākošajam atvaļinājumam pavisam noteikti!

Komentāri (6)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!
Liene
Baigi forši! Viņa ir malacis.. no viņas var ņemt piemēru! Vnk apbrīnoju viņu.. Tā tik turēt, Jolanta! :) Vēlu veiksmi, un lielu izturību!
13.02.2008. plkst. 18:33
Davis
Omg 100km... iedomajaties cik pec ta solojuma vina ilgi atputas nu guleja :D!
27.01.2008. plkst. 17:07
Traki:) Es ar tik daudz nevarētu!
10.12.2007. plkst. 14:19
Es tik tālu vis nevarētu ;
06.12.2007. plkst. 13:57
santa
varu tikai apbrīnot tādu cilvēku.....man personīgi pietrūktu gribasspēka, lai trenētos 2x dienā, 7 dienas nedēļā.....
03.12.2007. plkst. 18:18

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies


Translate

Šodien

2019. gada 17. oktobrī Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Interesanti fakti

Lietojot austiņas tikai vienu stundu, paaugstinās baktēriju skaitu jūsu ausī 700 reizes

Pasākumi

Agonija. Juris Utāns, Ivars Poikāns, Māris Subačs, Juris Putrāms, Andrejs Kalnačs. Glezniecība un grafika

No 2008.gada 15.augusta līdz 7.septembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā (II stāvā, Torņa ielā 1, Vecrīgā) būs skatāma izstāde Agonija....