Kas notiek izturības atlēta prātā?

Kas notiek izturības atlēta prātā?

Kamēr vairums no mums vēl vārtās pa gultu, Franklin Covey rītos pāris stundas peld, skrien un brauc ar riteni, gatavojoties Iron Man sacensībām. Ņemot vērā, ka liela daļa cilvēku vispār neveic nekādas fiziskās aktivitātes, daudzi brīnās par šiem cilvēkiem, kuru pūles raksturojamas kā pārcilvēciskas.

Liela nozīme šo sportistu panākumos ir psiholoģijai. Un tā tas ir – cilvēki, kas veic maratonus, piedalās triatlonā un citos izturības sporta veidos, atšķiras no pārējiem ar to, kā viņi domā par savu dzīvi, mērķiem un grūtībām, ar ko nākas saskarties.

Piedāvājam ielūkoties triatlonista prātā un saprast, kādas domas nodarbina sportistu, dodoties pretī pārcilvēciskam mērķim.

Meklējot lielāku izaicinājumu

Izturības atlēti meklē lielāku izaicinājumu, nekā ierindas cilvēki, turklāt viņiem patīk izzināt savu mentālo un fizisko spēju robežas. Kā atzīst garo distanču skrējējs Dean Karnazes, slavenās grāmatas 50/50 autors: „Mērenība mani garlaiko”.

Lielu mērķi sadalot mazākos

Vienalga, vai izturības atlēti startē Iron Man vai skrien ultramaratonu, viņi tuvojas mērķim ar soļiem, vēzieniem un kustībām. Viņi fokusējas uz enerģijas atrašanu katram solim, līdz ar to tikpat kā neiespējamu mērķi viņi sadala daudzos mazos, padarot to vieglāk sasniedzamu.

Noliedzot kompromisus

Šie sportisti saprot, ka attiecībā uz treniņiem nav pieļaujami nekādi kompromisi, jo par tiem var nākties dārgi maksāt sacīkstēs. „Tu nevari trenēties maratonam ar pusspēku, izlaižot kādu treniņu vai tajā neatdodot sevi visu”, saka Dean Karnazes. Šo atziņu patur prātā ikviens atlēts, lai turētos pie disciplīnas – neatņemama komponenta mērķa sasniegšanai.

Cīnoties pašam ar sevi

Uzvara sacensībās, protams, ir jauka lieta, taču bieži vien izturības sportisti pirmām kārtām cīnās nevis ar pretiniekiem, bet ar sevi. Daudzi no viņiem atzīst, ka neaizmirstamākās emocijas ir sagādājuši mirkļi, kad problēmu vai traumu gadījumā viņiem tik un tā ir izdevies šķērsot finiša līniju.

Mācoties no neveiksmēm

Ja vien nenodzenat sevi līdz kritiskam spēku izsīkumam, jūs nekad nezināt, cik tālu varat iet. Tieši to prāta patur sportisti. Spēku izsīkums trasē nekad nav patīkams, taču vienlaikus tas dod iespēju meklēt kļūdas treniņu procesā vai sacīkstēs un nepieļaut tās nākamajā reizē.

Meklējot laimi nelaimē

Droši vien ir dzirdēts ne viens vien stāsts par to, kā sportisti spēj gūt panākumus, gūstot iedvesmu no problēmām un bēdām savā dzīvē. Lai arī rietumu pasaules kultūra ir tendēta uz sāpju ignorēšanu, lielākā daļa atlētu atzīst – ja jūties dzīvē pilnīgi komfortabli un bezrūpīgi, virsotnes sasniegt ir grūti.

Vienmēr finišējot

Kad izturības atlēti startē, viņi dara visu, lai finišētu. Viņi neceļas naktī un netrenējas līdz spēku izsīkumam, lai pirmo nopietno grūtību priekšā padotos. Roger Little, aktīvs triatlonists, saka, ka padošanās un izturības sports ir nesavienojami jēdzieni.

Komentāri (1)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!
engetitis
mekleejot laimi nelaimee- juutas-taa ir magjiska energjija. ja ir kaada saape sirdii vai dveeselee,to lieliski var izmantot kaa iedvesmu fiziskam speekam un izturiibai. un neviens stipraak nespeej saapinaat kaa cilveeki, kurus miilam.
23.07.2011. plkst. 20:43

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies

Translate

Šodien

2019. gada 25. augustā Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Interesanti fakti

Senos laikos ķīnieši izmantoja marihuānu, lai ārstētu dizentēriju

Pasākumi

Pavasara saulgrieži – Lieldienas

Izsenis, dzīvodams ar dabu un pats būdams dabas sastāvdaļa, cilvēks bija saistīts ar dabā un dvēselē notiekošajiem procesiem, sevišķi ar sauli, kas nosaka gadalaiku maiņas un līdz ar to...