Spāņu dejas jeb flamenko

Spāņu dejas jeb flamenko

Mūsdienās bez dejošanas, spējas atraisīties, ir grūti iedomājami dažādi atpūtas un izklaides pasākumi. Ļaujoties mūzikai, kas aizskar dvēseles vispersoniskākās stīgas, pat tiem, kurus māc problēmas, kompleksi un kautrīgums, vismaz uz brīdi ir iespēja aizmirsties un ļauties sava ķermeņa kustību sajūtām taču līdzīgi galda kultūrai, apģērba kultūrai, būtu jāizkopj arī deju kultūra.

Šoreiz parunāsim par spāņu dejām.
Dokumentāli pirmo reizi flamenko tika pieminēts 1780. gadā Andalūzijā. Uz šo brīdi jau bija izveidojusies tā melodiskā struktūra un stilistika. Šis laiks tiek uzskatīts par tā pastāvēšanas sākumu. Untitled 12.jpg - 58.24 KBČigānu, arābu, ebreju un spāņu mūzikas un dejas motīviem izveidojot kaisles un ritma piesātinātu mākslu, kurā dvēseles pārdzīvojumus, emocijas un jūtas izsaka dziedātāji (cantaores), ģitāristi (tocaores) un dejotāji (bailaores) radās flamenko.

Flamenko – īpaša pasaule, kurai ir ne tikai savas tradīcijas un paražas, bet arī sava valoda. Šajā dejā ir īpaša brīvība un muzikalitāte. Tieši flamenko ir deja, kurā var brīvi izteikties, un tādas iespējas nav ne dziedātājiem, ne ģitāristiem. Flamenko dejai ir spēcīgs ritma pavadījums, kā arī soļu un kurpju papēžu (sapateado) klaudzieni, tāpat arī tiek lietotas kastaņetes, kas bijušas pazīstamas jau senajā Spānijā. Flamenko – tas ir kas vairāk nekā mūzika. Tā ir pasaules uztvere, attieksme pret dzīvi. Nav obligāti jābūt flamenko māksliniekam, lai piederētu šai pasaulei. Flamenko, pirmkārt, ir viss, kas atspoguļo stipras emocijas un garīgu pārdzīvojumu.

Dejas veidi:Untitled 10.jpg - 60.53 KB

  • Sevillanas - Tā ir tradicionāla tautas dziesma, radusies no seguidilla manchega (no La Mancha), kura pārņēma dažas flamenko iezīmes. Tai ir raksturīga elegance, dzīvīgums, asa dinamika un kustīgums, lai gan pēdējos pāris gados kļūst nedaudz lēnāka. Sevillanas ir deja pāriem – vīrietis un sieviete vai divas sievietes. Galvenokārt to izpilda četrās daļās (copla – poētiska kompozīcija, kuru izmanto kā dziesmas tekstu), katrai no tām ir atšķirīga horeogrāfija ar nelielu atelpu starp tām.
  • Tangos - Tas tiek izdejots, ievērojot skaitīšanu, ar graciozām, modernām kustībām, draiskiem žestiem un veiklu izliekšanos. Tās ritms ir iezīmēts un ļoti lipīgs, pieļaujot individuālas pozas un improvizāciju.
  • Colombiana - Dažas horeogrāfiskās versijas ir balstītas uz tango, kam ir jutekliskuma iezīmes. Tās skaitīšana atgādina guajira un rumba, vai citiem vārdiem sakot, to ietekmē kubiešu mūzika.
  • Guajira - šīs dejas saknes meklējamas 20.gs. pirmajā pusē, ko pavadīja cante (dziesmas veids), kas nes to pašu nosaukumu. To raksturo viegls punteados de pies (piesitienu veids ar kājām) un tās intīmais raksturs, kas piemērots atpūtai.
  • Rumba - Cēlusies no kubiešu dejas. Deja ieguva savu popularitāti Spānijā caur teātri un varietē šoviem, no kuriem to pārņēma flamenko izpildītāji, piešķirot tai svinīgu noskaņu – kaut ko starp tango un bulerīu. Kad to izpilda flamenko dejotāji tās dejas formā, tajā parādās tīri čigānisku iezīmju pārsvars (dzīvīgs spēks, kaislība, straujas kustības) pār Andalūzijas iezīmēm (punteado (piesitienu veids ar kājām), harmoniskas kustības, grācija) un tajā ietverta virkne desplantes (virkne smagu piesitienkustību, kas pabeidz vai kulminē soļu virkni vai dejas daļu) un konvulsīvu kustību – arī apgriezienus. Tradicionālā flamenko rumba aizvien ir bailaora (flamenko dejotājas) pārziņā, kura parasti dejo viena.

Flamenko, atšķirībā no citām Eiropas tautu dejām, ir deja, kura veidojas, ļaujoties cilvēka iekšējo izjūtu plūsmai. Radošajā procesā flamenko dejotāji izmanto daudzus elementus: roku kustības, plaukstu locītavu kustības, kāju piesitienus u.c., taču nozīmīga loma dejotāja tēla veidošanā ir arī apģērbam, apaviem un aksesuāriem.

Tradicionāli flamenko dejotāja ir ģērbta flamenko kleitā (bata de cola). Parasti tā ir gara, beidzas nedaudz virs potītēm, bieži vien šūta no daudzkrāsaina auduma ar lielākiem vai mazākiem punktiņiem, rotāta ar volāniem ( kleitas apakšdaļā un piedurknes). Ar tērpa un aksesuāru palīdzību flamenko dejotāja pauž juteklisku sievišķību. Pie flamenko aksesuāriem pieder arī auskari, mākslinieciskas matu ķemmes un mākslīgie ziedi, kurus piesprauž sānos pie mezglā saņemtiem matiem.

Untitled 2.jpg - 74.93 KB
Senāk apģērbs bija smagāks, daudzkrāsaināks, ļoti līdzīgs tautas tērpam. Bet mūsdienās tas ir piemērots dejošanai - viegls, šūts no labi krītošiem audumiem un bieži vien neitrālās krāsās. Arī vīriešu apģērbs ir mainījies. Agrāk vīrieša – dejotāja tērps bija ļoti līdzīgs tradicionālajam tautas tērpam: bikses ar paaugstinātu vidukli, krekls ar kruzuļiem, īsa jaka. Mūsdienās vīriešu skatuves apģērbs ir diezgan līdzīgs tam, kādus mēs redzam vīriešus uz ielas – vienkāršas bikses un tumšas krāsas krekls.

Plecu lakatu (mantón) kā aksesuāru izmanto augsta līmeņa dejotājas. Untitled 6.jpg - 40.38 KBLakatam jābūt pietiekami lielam, lai apsegtu dejotājas izplestās rokas. Lakats nedrīkst būt pārāk smags, lai tas dejā netraucētu. Atkarībā no dejas lieto arī mazāku lakatu (pańoleta). Lakatā krāsas parasti ir melna, balta, ziloņkrāsa vai sarkana, lakats bieži ir ar izšuvumiem.

Vēdeklis (pericón), ko izmanto flamenko dejā, ir lielāks par tradicionālo vēdekli.Untitled 4.jpg - 27.48 KB Parasti tas ir vienkrāsains, bez rakstiem. Tāpat kā plecu lakatu un kastaņetes, arī vēdekli prasmīgi spēj pielietot diezgan augsta līmeņa dejotājas.

Kastaņetes sākotnēji tika izmantotas tikai spāņu klasiskajā dejā un andalūziešu tradicionālajās dejās. Tomēr mūsdienās kastaņetes ir neatņemama „flamenko šova” sastāvdaļa.Flamenko nav iedomājams bez ritmiskiem kāju piesitieniem, kurus veic ar flamenko kurpēm, kam zolēs un papēžos sasistas nagliņas. Runājot par kurpju izvēli, jāielāgo 3 lietas: kurpēm jābūt ērtām, izturīgām un kvalitatīvām. Untitled 8.jpg - 49.71 KBTas ir normāli, ja sākumā jaunas kurpes ir diezgan stingras, jo vēlāk tās ievalkājas. Papēžu augstums var būt dažāds: iesācējiem – 5 cm, profesionāļiem – 7 cm. Kurpes no īstas ādas ir vispiemērotākās dejošanai. Kurpju dizains variējas atkarībā no modes tendencēm. Vislabāk kurpes flamenko dejai ir pasūtīt speciālās darbnīcās, kuras gadiem ilgi specializējas tieši flamenko apavu izgatavošanā, jo tādas kurpes ir ar šai dejai piemērotu liesti un ļoti izturīgas.

Arī Latvijā ir iespējams iemācīties šo izaicinošo un traģisko deju, piemēram, deju klubā “Duende”, “Alegria” vai “Horeo”.

Komentāri (7)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!
minibabi
Man jāraksta projekts par citu tautu tradīcijām es izvēlējos spāniju šis raksts man lieti noder
04.10.2016. plkst. 16:19
Zita
Kāpēc nav pieminēta Liepāja,kur flamenko māca jau no 2003.gada? Liepājas Universitātes netradicionālo deju studijā "Arabeska". http://www.alegria.lv/site.php?cut=page&cat=partn_lpa
14.09.2009. plkst. 09:20
Uhh kā man patīk viņu tērpi :) gribētu padejot kādreiz flamenko :)
22.08.2008. plkst. 00:37
man paredzams seminārs par Spāniju Radisonaa, būšot arī flamenko programmaa :)
20.05.2008. plkst. 09:26
Flamenko ir burvīga deja! Es drīzumā grasos apmeklēt Alegrias dodarbības, kur Ilze Zariņa, Santa un Zane Oliņa mācā šīs spāņu dejas profesionāli! Alegrias atskaites koncerts arī bij interesants!
28.04.2008. plkst. 16:08

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies

Translate

Šodien

2019. gada 22. septembrī Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Interesanti fakti

Ja jums vairs neslāpst, tas var nozīmēt, ka jums nekavējoties jāpadzeras, jo, kad cilvēka ķermenis atūdeņojas, tas „atslēdz” slāpju mehānismu

Pasākumi

Ceturtdien sākas biļešu tirdzniecība uz Madonnas koncertu Tallinā

Koncertaģentūra "FBI" informē: šoceturtdien, 5. martā, plkst. 10.00 sākas biļešu tirdzniecība uz vienīgo Madonnas koncertu Baltijā, kas norisināsies 4. augustā vairāk nekā 70...