Džudo

Džudo

Šim vārdam japāņu valodā ir ļoti daudz nozīmju: džu – mīksts, maigs, pieklājīgs; do – ceļš, pareiza taka, sirdsapziņa, morāle, prasme, kā arī princips “labsirdība uzvar ļaunumu un maigums gūst virsroku pār rupju spēku”.

Džudo, kā dzīves filozofijas un fiziskās audzināšanas sistēma pirmoreiz tiek minēta 1882. gadā, kad viens no džiu-džitsu skolas studentiem Dzigoro Kano (1860-1938) radīja jaunu tuvcīņas veidu, kuru nosauca par džudo. 1882. gadā pēc universitātes beigšanas viņš atklāja savu džudo skolu Kodokan ("vieta kur māca ceļu" no jap.val.). Šo gadu uzskata par džudo rašanās laiku.

Dzigoro Kano apvienoja vairākus džiu-džitsu novirzienus, paņemot no džiu-džitsu tehnikas visu labāko atmetot bīstamos paņēmienus. Profesors Dzigoro Kano visu mūžu veltīja džudo apmācīšanai, pilnveidošanai un popularizēšanai, tādējādi liekot pamatus mūsdienu džudo.

Džudo ietver cilvēka garīgo un fizisko īpašību attīstību, dažādu uzbrukuma un aizsardzības paņēmienu apmācību, audzināšanas procesu, kura mērķis ir pilnveidot cilvēku kā personību. Džudo, kā cīņas mākslas un sporta veida attīstība vienlaicīgi, demonstrē gribasspēka un tehnikas pārsvaru pār spēku. Mūsdienu džudo, balstoties uz augstiem morāliem principiem un pastāvīgi attīstoties, ir guvis milzu popularitāti visā Pasaulē.

Džudo ir pirmais Āzijas izcelsmes Olimpiskais sporta veids, tam ir internacionāla vēsture un tas ir populārākais no sporta cīņām. Sākot ar 1956. gadu notiek pasaules meistarsacīkstes džudo cīņā, bet 1964. gadā to pirmoreiz iekļāva Tokijas Olimpisko spēļu programmā.

Džudo ir skaista un vīrišķīga cīņa, kas noder arī par efektīvu pašaizsardzības līdzekli.

Viens no džudo pamatprincipiem ir pieklājība. Tā, piemēram, ienākot zālē vai izejot no tās un uzsākot vai beidzot cīņu, džudists paklanās, tas simbolizē cieņu pret pretinieku, kā arī pašdisciplinētību.

Džudo cīņā pielieto metienus (kāju tehnika, gurnu tehnika, roku tehnika), guļuscīņas paņēmienus (noturēšana, žnaugšanas tvērieni, sāpju paņēmieni).

satveriens.jpg - 69.99 KB

Džudo cīņas treniņi notiek zālē, kuru sauc par dodžo, un uz paklāja – tamtami, kurš tradicionāli tika veidots no rīsa salmiem, bet mūsdienās tamtami tiek izgatavots no sintētiskiem materiāliem. Džudisti trenējas un sacenšas speciālā tērpā – džudogi, ar basām kājām. Tas sastāv no jakas – kimono un biksēm – zubon. Sporta tērps ir darināts no izturīga balta (vai zila) kokvilnas auduma. Kimono apjozts ar jostu – obi. Sacensībās džudisti bez tam vēl virs jostas apsien sarkanu vai baltu apsēju, lai tos labāk atšķirtu tiesneši un skatītāji (starptautiskās sacensībās apsēju vietā džudistam ir jābūt 2 džudogām: baltai un zilai).

stand-training-1.jpg - 72.31 KB

Partneri, kuru met, sauc uke, to, kurš met, - tori. Paņēmienus stāvcīņā parasti izpilda svarā un augumā līdzīgi partneri no statiska stāvokļa. Parasti jebkuru metienu mācās izpildīt, skaitot līdz trīs.

REI – sasveicināšanās. Sākot un beidzot treniņu, visi audzēkņi paklanās trenerim, sākot cīņu džudisti paklanās viens otram – tas norāda uz cieņu, atrodoties sēdus stāvoklī (zarai).

Hadžu-me – sākt uzdevuma izpildi.
Mate – pārtraukt (beigt) uzdevumu.

Japānā un citās valstīs ir izstrādātas dažādas sistēmas, kā noteikt džudista tehnisko līmeni un sportisko meistarību. Saskaņā ar meistarības pakāpi – klasi jeb kiu džudistam piešķir attiecīgas krāsas jostu. Katrā klasē ir noteikts skaits paņēmienu, kurus jāprot izpildīt stāvcīņā (tači-vaza) un guļus cīņā (ne-waza). Džudists tikai tad var iegūt attiecīgās krāsas jostu, ja viņš labi apguvis tehnikas paņēmienus un sekmīgi nokārtojis eksāmenus.

Džudistu klasifikācija Eiropā – 6.KIU – balta josta, 5. KIU – dzeltena, 4. KIU – oranža, 3. KIU – zaļa, 2. KIU – zila, 1. KIU – brūna, 1.-5.DAN – melna, 6.-8. DAN – melna vai sarkana ar baltām svītrām, 9.-10. DAN – sarkana vai melna. Taču džudistu klasifikācija ar to nebeidzas. Pastāv 12 dan.

Dan Treadwell 06.jpg - 101.09 KB

Učikomi – paņēmiena daudzkārtēja atkārošana no statiska stāvokļa vai kustībā. Učikomi parasti izpilda 9 piegājienos (līdz metienam), bet uz skaita “desmit” met partneri.

UZMANĪBU: situācijā, kad pretinieks izpilda sāpju paņēmienu uz rokas elkoni, un Tu sāc just sāpes, nepieciešams padoties, proti, 3 reizes jāpiesit uz paklāja vai pretinieka (piemēram, uz muguras) TĀ, lai to redzētu tiesnesis. (Arī situācijā, kad pretinieks izpilda noturēšanas paņēmienu.)

Džudo cīņas tehnikas apgūšana un augstu rezultātu sasniegšana nav iedomājama bez ilgu gadu nopietna un neatlaidīga treniņa.

Komentāri (8)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!
džudists
Janim: ja tu dzīvo Rīgā, iesaku džudo klubu "BoskO". tel. 67457126
13.08.2008. plkst. 11:04
Janis
Man ir 33 gadi,mana patik sis sporta veids,esmu jauniba ticis lidz zalajai jostai.Laprat ari tagad ietu uz nodarbibam.Bet kur lai mes veci,tagad varetu patreneties?Varbut kads zina?
12.08.2008. plkst. 23:35
Sigita 1992
es nodarbojos ar dzhudo jau 8 meeneshus un man patiik :P
06.04.2008. plkst. 12:30
Cilveeks
Es jau gribeetu maaciities bet nezinu vai speeshu iztureet :D
23.01.2008. plkst. 20:11
nesaprotams un man neinteresants sporta veids
04.10.2007. plkst. 09:34

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies

Translate

Šodien

2019. gada 25. augustā Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Interesanti fakti

Bez ūdens cilvēks var izdzīvot vidēji 11 dienas

Pasākumi

Deviņdesmitie. Ivars Grāvlejs. Fotogrāfijas

No 2009.gada 9.jūlija līdz 2.augustam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā (II stāvā, Torņa ielā 1, Vecrīgā) savus skatītājus gaida...