5 aktīvās atpūtas iespējas gaisā

5 aktīvās atpūtas iespējas gaisā

1.Lēkšana ar izpletni
Ne katrs var saņemties uzkāpt uz savas mājas jumta, kur nu vēl pacelties ar lidaparātu 4000 metru augstumā un pēc instruktora pavēles izlēkt no lidaparāta. Izpletņlēkšanas sports ir uzskatāms par augsta riska aktivitāti, tas ir viens no ekstrēmākajiem sporta un izklaides veidiem.

Lai arī izskatītu jebkuru no izpletņu lēkšanas paveidiem jebkurā gadījumā tie ir saistīti ar brīvo kritienu, lidojumu un piezemēšanos ar izpletni. Krišanas ātrums sasniedz 50-60 m sekundē jeb 180-240 km stundā. Pateicoties šim ātrumam, izpletņlēcējs var brīvi pārvietoties gaisā, izmantojot savu ķermeni ( rokas, kājas, utt.) kā stūri.

Īsumā pastāstīsim par katru no izpletņulēkšanas paveidiem.
Klasiskā izpletņulēkšna: divcīņa. tandem1.jpg - 64.16 KBPiezemēšanās uz precizitāti uzdotajā punktā, kura lielums ir 3 cm.
Grupu akrobātika: 2_lidosana1.jpg - 72.23 KBNepārprotami tā ir sporta karaliene.
Kupolu arobātika: galvenais uzdevums šeit ir izveidot figūras zem atvērta izpletņa.
Friflais: viena no vis jaunākajām un modīgākajām disciplīnām.freefall-1.jpg - 49.71 KB Figūras tiek izpildītās brīvajā kritienā atrodoties ar galvu uz leju vai sēdus. Krišanas ātrums friflajā sasniedz līdz 70 m/s.
Skayserfings: sportisti lec ar snovbordam līdzīgu dēli. skysurfing.jpg - 39.25 KBViena no komerciāli ienesīgākajām disciplīnām izpletņu lēkšanā, tai pat laikā viena no pašām grūtākajām.
Frestails:freestyle.jpg - 55.51 KB Sportista pamatuzdevums ir izpildīt dažādas figūras brīvā kritiena laikā.
B.A.S.E.: pats bīstamākais izpletņulēkšanas veids. base.jpg - 63.89 KBIzpletņulēcēji lec no nekustīgiem priekšmetiem, kā, piemēram, no debesskrāpjiem, tiltiem, antenām, vertikālām klintīm un tamlīdzīgām vietām.
Wingsuit: Arī viena no samērā jaunām disciplīnām, neskatoties uz to, ka pirmie mēģinājumi ir bijuši jau 30gadu beigās. wingsuit.jpg - 111.64 KBSportisti pa vienam vai grupās veic lēcienus, izmantojot papildus speciālus kombinezonus, ar kuru palīdzību sportists var pārvietoties horizontāli (gandrīz 45% leņķī), un lēcienu no 4000 m augstuma var sasniegt 3minūtēs. Viena no disciplīnām, kura visvairāk līdzinās patiesam putnu lidojumam.

Visas šīs disciplīnas prasa nopietnu sagatavošanos. Bet ar izpletni var izlekt gandrīz jebkurš interesents (piemēram, piekabinoties pie pieredzējuša tandēmmeistara).

Lai izlektu ar izpletni ir vajadzīga vēlēšanās to izdarīt, kā arī jābūt vismaz 14 gadus vecam.

Latvijā pirmo lēcienu var veikt sekojošās vietās: Jelgavā, Rīgā (Spilves lidlaukā), Daugavpilī un Liepājā. Lēciens ar desanta izpletni maksā Ls 15,00, tandēmlēciens ar instruktoru – Ls 60,00 (Kurzemes Aeroklubā).

2.Lidošana ar paraplānu
Vēlaties brīvi planēt debesīs un kaut uz mirkli sajusties kā putns, lidojums ar paraplānu to Jums garantē.

Kā liecina nosaukums, paraplāns sākotnēji ir radies no kantaina planējošā izpletņa, lai gan tagadējiem paraplāniem ar izpletni gan nav nekā kopīga.

Paraplāns ir no viegla, gaisa necaurlaidīga materiāla izgatavots, aerodinamisks spārna profils, kurš savu formu saglabā pateicoties daudzām pareizi izvietotām auklām un aukliņām un pretim plūstošā gaisa spiedienam. Pievienot sēdekli (sauktu arī par uzkabi, “somu”, harness), ķiveri, stingrus zābakus, atbilstošu pilotu un iegūstam visvieglāko lidaparātu – paraplānu.

Neviens īsti nezina kurš uzskatāms par pirmo paraplanieristu. Varētu būt, ka tas bija Dāvids Barišs, kurš 1965.gadā veicis lidojumus ar paškonstruētu, paraplānam līdzīgu aparātu. Taču zināms gan tas, ka paraplanierisms kā sporta un izklaides veids tā pa īstam aizsākās 80 – to gadu sākumā, kad franču alpīnisti ar speciālas konstrukcijas izpletņiem sāka lidot no kalniem.

Jā, paraplāns patiesi ir pats vieglākais un kompaktākais lidaparāts pasaulē, tas ir arī jaunākais lidaparāts pasaulē, kas diezgan īsā laikā ir iekarojis Eiropu. Tas, kopā ar visiem piederumiem, ērti ievietojas mugursomā un sver 15 - 20 kilogramus. paraplans.jpg - 94.08 KBParaplānu bieži kļūdaini jauc ar sporta izpletni, tomēr tās ir divas dažādas lietas.

Ar paraplānu nelec no lidmašīnas, ar to startē no kalna virsotnes, vai arī līdzenumā to ievelk ar speciālu vinču. Izpletnis krīt, bet paraplāns lido un ar to, izmantojot augšupejošās gaisa strāvas, var celties līdz pat 3 - 4 kilometru augstumam, un piemērotos laika apstākļos, ar pietiekamu pilota kvalifikāciju lidot neierobežoti ilgi. 87_jpg.jpg - 41.84 KBPasaules tāllidojuma rekords jau pārsniedz 400 km. Arī Latvijā ar paraplānu vienā paņēmienā jau lidots tālāk par 150 km.

Ar paraplānu var lidot visu cauru gadu. Pats galvenais - lai nelīst un nav pārāk spēcīgs vējš. Paraplāns lido ar ātrumu 36–37 km/h jeb 10 m/s, bet termiskajās plūsmās, lidojot ar sabremzēto spārnu, ap 30 km/h.

No viegla, gaisa necaurlaidīga materiāla darinātais spārns ir dubults, ar īpašiem gaisa tvērējiem priekšpusē. Pretplūsma spārnu piepūš, padarot formu stingrāku un palielinot celtspēju. Izvēloties spārnu, būtisks ir lidotāja svars. Katrs ražotājs norāda sava paraplāna celtspēju, kurā iekļauts arī paša spārna, piekares, lidotāja un viņa ekipējuma svars. Spārna laukums visbiežāk svārstās ap 30 kvadrātmetriem. Katrā ziņā solīds spārns spēj izturēt astoņkārtīgu pārslodzi, tātad pazaudēt pat 120 kg smagu lidotāju ar visu motoru uz muguras tas nevar.

Lai lidotu, nepieciešams aprīkojums – paraplāns, piekares sistēma, aizsargķivere un rezerves izpletnis. No papildaprīkojuma svarīgākā lieta ir variometrs (aparāts, kas mēra jūsu vertikālo ātrumu), rācija un GPS uztvērējs. Inventāra izmaksas varētu būt ap 2000 latiem (pērkot visu jaunu).

Karlesona propeleris
Motoparaplāns ir paraplāns, tikai cilvēkam uz muguras ir motors - gluži kā Karlesonam. Motors ne tikai palīdz startēt, bet vēl arī paraplānu no planiera pārvērš lidmašīnā, ļaujot uzturēties gaisā arī tad, kad tur nav nekādu termisko aktivitāšu.
Motoparaplan_20.jpg - 51.35 KBLidošanai ar motoru ir nepieciešama vieta, no kuras startēt un nolaisties, kā arī vēlams, lai gaiss nebūtu pārāk turbulents. Motors gan sadārdzina nepieciešamā inventāra izmaksas aptuveni divas reizes, toties šādi lidojot, jūs būsiet pilnīgi neatkarīgs no citiem. Otrkārt, ar motoru, ja vien to atļauj vēja stiprums, varēsiet lidot nevis „kur sanāk” bet „kur vajag” un, ja lidojuma augstums nepārsniedz 300 metru virs reljefa, tad jūsu rīcībā ir praktiski visa Latvijas teritorija ar nelieliem izņēmumiem.

Vai arī es to varu?
Ja kalnos jums nav bail braukt ar pacēlāju, tad varēsiet lidot. Starts notiek no zemes vai kalna nogāzes un, ja viss tiek darīts kaut cik pareizi, pilotam ir diezgan laika pārbaudīt vai viss ir kārtībā un pārtraukt startu ja tas tā nav. Fiziskā ziņā paraplaniera vadīšana neprasa nekādu īpašu spēku vai veiklību. Starp citu, šis ir viens no sporta veidiem, kur sievietes var pilnīgi mierīgi lidot vienā ieskaitē ar vīriešiem un viņus pārspēt.

Sagribējās lidot? Paga, paga...
Pirms mēģinājuma doties debesīs jāapgūst teorijas kurss uz zemes. Lai iegūtu lidošanai nepieciešamās pamata iemaņas normālam cilvēkam pietiek ar nedēļu gariem kursiem, kuru laikā iemācīsieties startēt, veikt pamata manevrus gaisā un nosēsties aptuveni tur, kur esat nodomājuši. Papildus praktiskajām nodarbībām vakaros apgūsiet diezgan intensīvu teorētisko ievadu meteoroloģijā, lidošanas noteikumos un pirmās palīdzības sniegšanā. Kursu izmaksas būs ap 300 latiem un iegūtā licence dos jums tiesības lidot citu pilotu uzraudzībā.

Latvijā ir trīs sertificēti paraplanieristu klubi, kas drīkst nodarboties ar apmācību – viens Daugavpilī (Ultra), divi Rīgā (Adrenalīns un Parabalt).

Labākās vietas Latvijā, kur planēt: Skrīveri, Pedvāle, Jūrkale, Tukuma un Jelgavas lidlauks.

3.Gumijlēkšana
Viens no jaunākajiem un aizraujošākajiem izklaides un sporta veidiem 21. gadsimtā. Lai arī prieka mirklis ir īss, tomēr vairākums cilvēku to uzskata par sevis apliecinošu un neaizmirstamu piedzīvojumu. Gumijlēkšanu ikviens var izmēģināt Siguldā.

Pirmais lēciens Eiropā notika 1979.gada 1.aprīlī, kad Deivids Klērks, tērpies smokingā un cilindru galvā, nolēca no Bristoles tilta Lielbritānijā. Toreiz tas tika uzskatīts par savdabīgu joku, bet jau pēc neilga laika šādi lēcieni kļuva arvien populārāki asu izjūtu cienītāju vidū. Šodien aptuveni 100 000 000 pasaules bezbailīgāko un azartiskāko cilvēku ir lēkuši ar gumiju. Pasaulē tiek rīkotas dažādas akcijas un gumijlēcēju sacensības. Tomēr vairākums cilvēku to uzskata par sevis apliecināšanu un neaizmirstamu piedzīvojumu.

gumijleksana.jpg - 173.22 KBLēcēju fantāzijai nav robežu, jo šim nolūkam tiek izmantoti gan dažādi tilti, gan ceļamkrāni, gan televīzijas torņi, gan helihopteri, izpletņi un gaisa baloni. Tiek lēkts arī ar laivām, velosipēdiem, automašīnām, lidojot tiek demonstrēti tērpi savdabīgās modes skatēs un speciālās šovprogrammās, tiek rādīti galvu reibinoši kaskadieru un pirotehnikas triki, tiek stādīti rekordi (25 cilvēki nolēkuši ar vienu gumiju Vācijā, 75m-visgarākā gumija neizstieptā veidā ASV, 20 lēcēji vienlaicīgi nolekuši no tilta katrs ar savu gumiju Itālijā).

Sevišķi asu izjūtu cienītāji vairs neapmierinās ar tradicionālo gumijlēkšanu un ir izdomājuši katapultēšanos, krītošo liftu, rotējošo krēslu… Gumijas veiksmīgi tiek izmantotas filmu uzņemšanā veidojot specefektus, un pat ASV NASA tās pielietojuši kosmosa pētniecībā, lai noteiktu gravitācijas nulles punktu uz Mēness.

Lai garantētu maksimālu lēcēju drošību, katra no pielietotajām sistēmām ir spējīga izturēt vismaz desmitkārtīgu pārslodzi nekā faktiski tām tiek uzlikta. Papildus tam tiek izmantota dubultās drošības sistēma, kas izslēdz cilvēcīgo kļūdu, gadījumā, ja instruktors kaut ko aizmirstu pieāķēt. Visā pasaulē gumijlēcēju moto ir DROŠĪBA PĀRI VISAM! Pēc statistikas lēkt ar gumiju ir daudz drošāk nekā braukt ar auto...

4.Planierisms

Tā ir brīnišķīga iespēja apskatīt zemi no putna lidojuma, iemācīties pašam lidot un neaizmirstami pavadīt laiku. Šādu iespēju Jums piedāvā izbaudīt Liepājas lidostā un Cīravas lidlaukā.

Planierisms ir viens no skaistākajiem aviācijas sporta veidiem, kas dod iespēju izjust cilvēkam patieso lidojuma skaistumu. Atrasties gaisā kopā ar putniem vairākas stundas bez motora palīdzības un veikt milzu atālumus pateicoties ar aci neredzamiem dabas spēkiem.

plan02.jpg - 37.09 KBPlaniera tipa lidaparāts ir viens no pirmajiem, ar ko cilvēks bija spējīgs atrauties no zemes.

Laika gaitā koka planierus nomainīja augstvērtīgi stikla šķiedras un polikarbonātu materiāli, kas ļauj veikt līdz šim neiedomājamus rekordus. Mūsdienās planieris pat neizmantojot gaisa augšupejošās strāvas, pateicoties jaunām tehnoloģijām no 1000m augstuma ir spējīgs nolidot 67km ( šo rādītāju aviācijā sauc par kvalitāti un tiek izmantots praktiski visiem lidaparātiem - dotā gadījumā lidaparātā kvalitāte ir 67).

Lai pareizi izmantotu dabas dotos spēkus ir jābūt labām metereoloģijas zināšanām, jāizprot dabā notiekošie procesi, labi jāpārvalda lidaparāta pilotēšanas māksla. Jāmāk orientēties un noteikt savu atrašanās vietu, jāveic dažādi aprēķini (kurus gan mūsdienās sāk aizstāt dažādas elektroniskas ierīces).

Sporta veids ir ļoti vispusīgs - attīsta cilvēku intelektuāli, fiziski. Viena no neatņemām lietām ir intuīcija.

Planieru klasifikācija:
Planieriem laika gaitā ir izveidojušies dažādi pielietojumi. Viens no populārākiem ir mācību planieri.Tie var būt sākot no visprimitīvākiem atvērtā tipa vienvietīgiem planieriem, līdz ogļšķiedras divvietīgiem rekordistiem. Pilotāžas planieri - kā jau noprotams no paša nosaukuma ir planier,i kas domāti pilotāžas figūru veikšanai. Tie atšķiras ar daudz īsāku spārnu metumu (attālums no viena plākšņa gala līdz otram - šodien sporta sacensībām izmanto planierus ar plākšņu metumu vairāk nekā 25m).

Ar šo aktīvās izklaides veidu varat izpriecāties Liepājas lidostā un Cīravas lidlaukā.

5.Lidojums ar gaisa balonu
Brīnišķīgs, satraukuma un piedzīvojuma pilns ceļojums debesīs.

Lai arī daudzi gaisa balonu uzskata tikai par "lielu rotaļlietu" un to pilotus - par pārgalvīgiem avantūristiem, tomēr, balons, līdzīgi kā lidmašīna, helikopters vai planieris, ir viens no aviācijas transporta līdzekļiem ar visām no tā izrietošajām juridiskajām, ekspluatācijas, drošības un citām prasībām.

Gaisa balonu lidošanas pamatprincipā ir kopš skolas gadiem zināmā patiesība, ka silts gaiss ir vieglāks par aukstu un tas ceļas augšup (uzskatāms piemērs - dūmi). Pie noteiktas temperatūru starpības un siltā gaisa apjoma, tas sev līdzi var pacelt pat ievērojamu smagumu.

balons.JPG - 73.02 KBGaisa balona komplekts sastāv no 3 pamatdaļām: apvalka, lidgroza, degļiem un propāna tilpnēm. Gaisa balona komplekts, lai arī ģeniāli vienkāršs savā konstrukcijā, tomēr maksā ne mazāk kā jauna vieglā automašīna. Savukārt, tiešās lidojuma izmaksas - propāna gāze, degviela pavadītājautomašīnai, apdrošināšana u.c. izdevumi, sastāda aptuveni 100 latus. Tie ir iemesli, kāpēc lidojuma prieks nav lēts.

Pēc izmēra gaisa baloni var būtiski atšķirties, sākot ar nelielu apvalku, kurš piemērots tikai viena cilvēka lidošanai, līdz baloniem, kuru grozā var atrasties 20 līdz 30 pasažieri. Populārākais ir balons, kurā var lidot 3 līdz 4 personas.

Gaisa balons lido tikai vēja virzienā, tāpēc, plānojot maršrutu, pilots analizē kartes un izvēlas tādu starta vietu, lai pēc skaista lidojuma būtu arī piemērotas un drošas piezemēšanās iespējas. Parasti lidojuma laikā gaisa balons veic 10 - 20 km lielu attālumu. Lidojuma ilgums atkarīgs no meteoroloģiskajiem apstākļiem, maršruta un citiem nosacījumiem, kurus pirms lidojuma rūpīgi novērtē pilots. Vidējs lidojuma ilgums ir 1 stunda. Taču piemērotas pacelšanās vietas meklēšana, balona sagatavošana lidojumam, pats lidojums un citi procesi kopumā aizņem 3 līdz 4 stundas.

Gaisa baloni var lidot jebkurā gadalaikā, ja vien vēja ātrums nepārsniedz 7 - 8 m/sek., ir laba redzamība un nav nokrišņu. Lidošanai piemērotākais laiks ir agrs rīts un pievakare, kad vizuāli nesaskatāmās termiskās gaisa plūsmas ir kļuvušas mazāk aktīvas. Nokrišņi, migla un brāzmains vējš lidojumu padara riskantu.

Negaisa laikā lidojums ir bīstams, tāpēc, jūtot tā tuvošanos, pacelšanās ir aizliegta.

Gaisa balonu degviela ir deggāze - sašķidrinātais propāns. To izmanto, lai ar spēcīgas liesmas, ko rada īpašs deglis, palīdzību lidojuma laikā regulāri uzsildītu apvalkā esošo gaisu (gaisa temperatūra apvalkā svārstās no +80C līdz +110C).

Stundu ilgā lidojumā vidēji tiek patērēti 40 - 60 kg propāna.

Brauciens gaisa balonā (~1 stunda / 1 persona) Jums izmaksās Ls 120,00.

balons2.jpg - 52.67 KBBet, ja pats vēlaties kļūt par šī spēkrata pilotu, Jums būs jāiziet teorētisko un praktisko apmācību kurss un jānokārto eksāmeni. Rakstiskās zināšanu pārbaudes ir gaisa likumdošanā, navigācijā, meteoroloģijā un balona uzbūvē. Praktiskais eksāmens sastāv no kontrollidojuma kopā ar instruktoru un viena patstāvīga solo lidojuma izpildes. Par pilotiem var kļūt gan vīrieši, gan daiļā dzimuma pārstāves, kas nav jaunāki par 18 gadiem.

Šobrīd pasaulē ir vairāki desmiti tūkstoši gaisa balonu un pilotu. Pasaules balonu lielvalstis ir ASV, Lielbritānija, Vācija, Japāna, Francija, Austrālija, Šveice.


Komentāri (35)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!
Lidojums ar balonu
http://balticballoon.lv/
17.03.2017. plkst. 11:11
Imants
Lapa ar saviem piedāvājumiem ir šausmīgi veca. Ar planieriem jau vairākus gadus neviens nelido. Tikai tagad kaut kur ir sākuši ...
07.08.2012. plkst. 10:51
Ilona
Vai šobrīd vēl kāds piedāvā iespēju izlidot ar planieri?
10.05.2012. plkst. 11:40
vika
vau voteta da ja toze xacu tak politat vam klasno
08.07.2011. plkst. 16:29
vlada
cikk maksa tads deltoplans es tikai lidoja pie gavna ivisi tikai sadzivotai nu i govno xa xa xa dzirdeja ka es lidoja pje viltoplantu
08.07.2011. plkst. 16:28

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies

Translate

Šodien

2019. gada 17. jūlijā Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Interesanti fakti

Daudzi dārzeņi un praktiski visas augļu sulas satur vismaz nelielu alkohola daudzumu

Pasākumi

Andrea Bočelli piedāvā jaunu albumu

Atzīmējot savu piecdesmit gadu jubileju, populārais itāļu tenors Andrea Bočelli šonedēļ izdevis savu jaunāko albumu “Incanto”....