10 aktīvās atpūtas iespējas uz ūdens

10 aktīvās atpūtas iespējas uz ūdens

Nevar noliegt, ka noteiktā koncentrācijā kino divatā, ūdens pīpe šaurā draugu lokā vai iemīļotais dzēriens iecienītajā klubiņā ir lieliska nodarbe, lai tiktu vaļā no domām par ikdienas darbu.

Šodien ir tik daudz un dažādi izklaides un atpūtas veidi, ko mums piedāvā atpūtas industrija. Moderni un aizraujoši ir šos atpūtas veidus pamainīt, apgūt kaut ko jaunu.

Vai esi jau izmēģinājis dažādus vasaras ūdens sporta veidus?

Katriem laika apstākļiem ir piemērojami savi ūdens sporta veidi. Tad, kad pūš neliels vējš, varam vizināties un braukt ar buru katamarāniem un buru laiviņām apgūstot navigācijas pamatus un mācoties izprast vēja dabu. Ja vējš pūš stiprāk, viļņu galotnēs jau parādās balti putu gali, tad laiks pienācis straujajam vindsērfingam vai akrobātiskajam kaitsērfingam. Vasaras vidū, kad vairāk bezvēja dienas, priekšroku dodam ūdens slēpēm un veikbordam. Ar ūdens motocikliem vai motorlaivu var braukt, baudīt ātrumu, uzkrāt adrenalīnu jebkuros laika apstākļos, tikai piemēroti jāsaģērbjas.

Lai šad un tad nodarbotos ar kādu aktīvu ūdens sporta veidu nav nepieciešamas sapirkties kaudzi ar inventāriem un tos kolekcionēt. Tagad ir pietiekoši liels, kvalitatīvs un daudzveidīgs atpūtas centru piedāvājums. Lai šodien brauktu ar veikbordu, nav pašam jāpērk laiva, to jau ir izdarījis kāds cits. Lai iemācītos braukt ar vindsērfingu, nav pašam jāpērk mācību un jau laba inventāra komplekti. Izdevīgāk vismaz sākumā plēst instruktora buras!

Pieliec asumu savām brīvdienām, izvēlies jaunu šīs vasaras sporta – atpūtas veidu:

1.Daivings
Daivings ir iespēja izzināt jaunu, pavisam citādu pasauli, zemūdens valstības pasauli. Diving - tulkojumā no angļu valodas nozīmē niršanu, iegremdēšanos ūdenī. Pamatus masu daivingam kā izklaides un sporta veidam ir licis Žaks Ivs Kusto. Tieši viņam un viņa draugam franču inženierim Ganjanam mums ir jāpasakās par akvalanga izgudrošanu. Ar Žaka Iva Kusto autonomā akvalanga parādīšanos saistās daudzu starptautisko federāciju un asociāciju izveidošanās, kurās tagad varētu būt miljoniem cienītāju un mīļotāju visā pasaulē.

diving7.jpg - 20.61 KBDaivings ir iespēja sajust bezsvara stāvokli, brīvo lidojumu kā kosmosā, tā ir iespēja pārvietoties trīsdimensiju telpā (pa labi/pa kreisi, uz priekšu/atpakaļ, uz augšu/uz leju). Daudzi gluži pamatoti uzskata daivingu par vienu no vispilnīgākajiem meditācijas veidu, jo iegremdējoties cilvēks ir vienatnē ar sevi pilnīgas harmonijas pasaulē.

Jebkurš "sauszemes" cilvēks var kļūt par daiveru, pie kam ļoti ātri - viņam tikai ir jāiziet apmācības kursu. Un visa pārsteidzošā zemūdens pasaule ir Jums atvērta!

Cilvēks mācās daivingu, lai ieraudzītu vienreizēji skaistu zemūdens pasauli. Visvieglāk to var izdarīt daivinga tūrēs – specializētajos izbraukumos, kuru programmā iekļauj ieniršanas pieredzējušo daivinga gidu uzraudzībā. Nosacīti tos var sadalīt divās kategorijās: daiving-safari un krastmalas izbraukumi.

Krastmalas izbraukumi burtiski nozīmē ikdienas ieniršanu. To var darīt gan no krastmalas, gan arī no kuģa, ieniršanu skaits dienā atkarīgs no vietējiem apstākļiem un var būt no 1 līdz 3-4 reizēm, tomēr šāda izbraukuma neatņemams nosacījums ir ikdienas atgriešana un nakšņošana viesnīcā vai viesu namā pie daivinga centra.

Daivings-safari – ir jūras kruīzs ar komfortablu jahtu ar intensīvu ieniršanas programmu, kura visspilgtāk atklāj šī jūras reģiona zemūdens pasauli. safari.jpg - 91.3 KBKuģis, uz kura tiek novadīts daivings-safari, ir aprīkots ar visu daivingam nepieciešamu aprīkojumu, kuģa komandā vienmēr iekļauj vienu vai vairākus daivinga gidus, kuri labi pārzina ieniršanas noteikumus un visinteresantākās vietas daivingam. Salīdzinot ar krastmalas izbraukumiem, daiving-safari ieniršanu programma ir daudz intensīvāka gan vietu dažādībā, gan ieniršanu reižu starpībā.

Specializētie daivinga veidi
Pastāv daudz specializētu daivinga veidu, kuri ļauj daiveram paplašināt ieniršanas standarti noteikumu robežu.

Zemledus daivings
Zemledus ieniršanas izpildei tiek pielietotas speciālas metodikas un papildus drošības tehnikas elementi. ledus.jpg - 74.52 KBApgūt šo interesanto daivinga virzienu var pēc speciālā kursa pabeigšanas.

Tehniskais daivings
Tā ir ieniršana ar tehniku, kas ļauj ievērojami paplašināt amatiera ieniršanas robežas. Tehniska daivinga sfēra iekļauj dziļūdens dekompresijas ieniršanas atklātā ūdenī vai slēgtā vidē, nopietnas iekļūšanas alās un nogrimušos kuģos.

Alu daivings
Ieniršana zemūdens alās un dobumos. Alu daivings pieprasa speciālo sagatavošanu un noteikto iemaņu apguvi. CaveDive.jpg - 72.79 KBPeldējuma garums ierobežots ar 1/3 no gaisa krājumiem. Pastāv dažādas sistēmas un dažādi sēriju līmeņi alu daivinga apguvei.

Wreck-diving jeb ieniršana nogrimušos kuģos
Ieniršana nogrimušos kuģos ir ļoti aizraujoša un populāra starp daiveru lielāko daļu, bet tā pieprasa papildzināšanas un praktiskas iemaņas. Atkarībā no daivera līmeņa mainās ieniršanas dziļums un atrašanas ilgums nogrimušo kuģu telpās, ka arī tehniskais aprīkojums (ja runa iet par tehnisku daivingu uz nogrimušiem kuģiem).

Free diving
Ieniršana bez akvalanga aizturot elpu.

2.Makšķerēšana
Lai makšķerētu publiskos ūdeņos Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir jāiegādājas makšķerēšanas karte (katrai valstij atsevišķi) un atsevišķos gadījumos papildus arī licence. Nopirkt kartes un licences, kā arī iegūt papildus informāciju var makšķerēšanas piederumu veikalos, makšķernieku klubos u.c. Bez makšķerēšanas kartes tiesības makšķerēt ir bērniem līdz 16 gadiem, pensionāriem vecākiem par 65 gadiem, kā arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.fly-fishing051.jpg - 133.6 KB

Iecienītākie makšķerēšanas veidi
Makšķerēšana ar pludiņmakšķeri – vispieejamākais makšķerēšanas veids, piemērots jebkuram vecumam un iespējams gandrīz visās ūdenskrātuvēs. Lomos: karpas, līņi, brekši, vimbas, raudas, asari u.c.
Makšķerēšana ar gruntsmakšķeri – vasaras mēnešos visaizraujošākā no vakara krēslas līdz rītausmai. Lomos: brekši, sapali, ālanti, asari, zuši, vēdzeles, Daugavā un Aiviekstē arī sami, jūras piekrastē – butes, ātes, zuši.
Mušiņmakšķerēšana – efektīvākais paņēmiens, lai strautos un straujās upēs ar tīru ūdeni noķertu foreles, alatas un sapalus.
Spiningošana – vissportiskākais makšķerēšanas veids. Ķeras līdakas, asari, zandarti, mežavimbas.
Velcēšana – parasti lielākajos ezeros un upēs, arī jūrā. Rudens mēnešos, velcējot uz dziļumu maiņas robežas, 5 -10 kg smagas līdakas ir parasts loms.
Zemledus makšķerēšana - ziemā makšķernieki īpaši iecienījuši Peipusa ezeru un Pērnavas līci Igaunijā, kur vienas dienas loms nereti mērāms pat vairākos desmitos kilogramu. Lomos: asari, raudas, salakas u.c.
Komercmakšķerēšana privātās ūdenskrātuvēs, kur tās saimniekam tiek maksāta konkrēta naudas summa par katru noķerto zivju kilogramu vai par makšķerēšanas dienu, nepārsniedzot noteikto loma limitu. Visbiežāk tiek piedāvātas karpas un foreles.

3. Ūdensmotocikli
Izklaide visiem, kam patīk ūdens, ātrums un adrenalīns!
Ir divu veidu ūdens motocikli: sēdošais jeb runabout un stāvošais jeb ski.

udens_mocis_stavoss.jpg - 105.25 KB
Stāvošais ūdensmotocikls

Tie abi ir stipri atšķirīgi un nekonkurē savā starpā.

Sea Doo RXP.jpg - 11.01 KB
Sēdošais ūdensmotocikls

Brauciens ar ūdens motociklu ir vienlaicīgi gan sports, gan atpūta. Ūdens motociklam un braucējam ir piemēroti jebkādi laika apstākļi. Ja ezera virsma ir gluda kā spogulis, tad var sasniegt maksimālo ātrumu (ap 100km/h). Ja pūš stiprs vējš un ezerā ir lieli viļņi, tad braucējs var izpildīt elpu aizraujošus lēcienus, vai braukt starp viļņu galotnēm.

4.Veikbords
Nosaukums radies no divu vārdu savienojuma angļu valodā – wake – ķīlis, board – dēlis. Veikborda dzimtene ir ASV. Tas radies 80 – to gadu vidū un tā pirmsākumi meklējami viļņu sērfingā (surfing), kad sērferi okeāna pludmalēs vizinājās uz sērfa dēļiem ar striķi aiz kutera vai aiz krastā braucošas automašīnas. Vēlāk dēļiem tika pievienoti speciāli stiprinājumi, mainījās to forma un izgatavošanas tehnoloģijas. 1990 – jā gadā veikborda dēļi ieguva formu, kas pazīstama šodien.

Veikborda būtība - braucējs ar dēli brauc aiz kutera, turoties pie striķa (falles) un izpilda dažādas sarežģītības akrobātiskos trikus uz V formas vilņa, kas veidojas aiz braucošā kutera. veikbords.JPG - 109.44 KBVeikbords pieskaitāms ekstrēmajiem sporta veidiem un pēc būtības tas ir līdzīgs daudziem citiem dēļu sporta veidiem – snovbordam, vindsērfingam, kaitbordam. Visideālākā braukšana ar veikbordu ir pa līdzenu un rāmu ezera vai upes ūdeni. Stiprs vējš un viļņi veikbordam ir traucējošs.

Veikborda dēļi tiek veidoti no īpaši izturīgas konstrukcijas materiāliem. Pie kājām tas stiprinās ar speciāliem stiprinājumiem, kas satur kāju pie dēļa. Dēļa apakšā ir spuras, kas palīdz dēli labāk vadīt. Veikborda dēlis ar stiprinājumiem vidēji maksā ap Ls 250 - 300, taču ir jārēķinās ar papildus izdevumiem – speciāls hidrotērps, drošības veste, cimdi, aizsargķivere u.c. Ekipējuma kopējās izmaksas varētu sastādīt Ls 400.

Braukšanai ar veikbordu nav nepieciešamas liels ātrums. Vidējais ātrums, braucot ar veikbordu, ir 35-37 km/h. Veikbords ir ļoti pateicīgs sporta veids Latvijas apstākļiem, jo sezona var ilgt 6 mēnešus - no aprīļa līdz pat oktobrim.

5.Laivošana
Laivošana – tā ir nodarbe, kas fascinē ar savu āčgārno realitāti – atšķirībā no lielākās daļas citu aktivitāšu, braucot ar laivu nevis Tu kusties vidē, bet gan kustas vide kopā ar Tevi.

Nevienam nav noslēpums, ka labs inventārs maksā dārgi. Tā kā liela daļa laivotāju pirmajā-otrajā braucienā vēl nav gatavi ieguldīt inventārā ar trim cipariem rakstāmu summu, zemāk dotās rekomendācijas ir paredzētas lai varētu izbraukt "pa lēto" – un tikt sveikā cauri.

laiva.jpg - 88.59 KBTātad Jūs esat nolēmuši pieņemt pavasara upju izaicinājumu. Soli pa solim līdz tā laiviņa aiziet "jūriņā":

Maršuta plānošana - agrā pavasarī vai pat ziemā ir ieteicami tikai vienas dienas maršuti – no rīta izbraucat no mājām un vakarā esat atpakaļ pie siltām čībām, karstas vannas un verdošas tējas. Vairāku dienu braucienus atstājiet siltam laikam. Ņemiet vērā, ka nepārpūloties un neattīstot olimpiskus tempus, ar piepūšamo laivu īsajā pavasara dienā diez vai būs iespējams nobraukt vairāk par 20km upes tecējuma (taisnā līnijā tas būtu ap 15km ceļa). Rēķinot dažas pauzes, tas sastādīs apmēram 4-5 stundas airēšanas.

Ievāciet pietiekoši daudz informācijas par izvēlēto upi. Sagādājiet labu karti un visi iepazīstieties ar apvidu – lai katram būtu skaidrs uz kuru pusi evakuēties, ja iestājas neciešami laika apstākļi vai gadījumā, ja viltīgais zars upes vidū laimīgi ir piepildījis savu sūtību un remontēt laivu nav ne iespēju, ne vēlēšanās.

Inventārs:
Lieta Nr. 1 ir glābšanas veste. Svarīgi ir, lai tā būtu cieši pieguļoša.
Lieta Nr. 2 – hidrotērps.
Lieta Nr. 3 – ķivere. Ja laivas klājs ir vaļējs, tad Latvijas palu apstākļos ķivere ir rekomendējama, ja klājs ir slēgts – tad obligāta.
Lieta Nr. 4 – apģērbs. Izvēlieties vilnas vai sintētiska materiāla apģērbu un pēc iespējas izvairieties no kokvilnas. Kokvilna labi uzsūc mitrumu, labi vada siltumu un ļoti saldē.
Lieta Nr. 5 – avārijas gadījuma sērkociņi. Tāpat kā naudu un auto atslēgas, turiet tos pēc iespējas droši (dubulti, trīskārši) ūdensdroši iepakotus pie sevis, nevis somā, kas jautri aizpeldēs uz jūru (teletūbiji saka attā-attā!)
Lieta Nr. 6 – remonta komplekts. Piepūšamai laivai tas sastāv no piemērotas līmes, ielāpu materiāla, sērkociņiem.

Un vēl nedaudz pamācības:

  • Jau pa gabalu izvairieties no kritušiem kokiem, krūmiem, virsūdens akmeņiem un asu līkumu ārmalām. Tieši šādās vietās notiek visvairāk avāriju.
  • Agrā pavasarī uzmanieties no ledus. Var gadīties, ka ledus gar upes krastiem paliek arvien vairāk, līdz beidzot ūdens jautri pazūd zem ledus un upe tālāk ir aizsalusi. Tādās vietās apstāties mēdz būt grūti un tās ir ļoti bīstamas.
  • Nekaunieties izlūkot un – ja vieta liekās bīstama – arī nebraukt sarežģītas vietas. Lai tas velna pilnais pārinieks, kurš grib braukt, lauž kaklu viens pats.
  • Ja esat samirkuši un nosaluši – kustieties.

6.Peldēšana
Par šo atpūtas veidu laikam jau gana runāts, taču ir lietas, kuras var atkārtot atkal un atkal...

Peldēšana veicina veselību, palīdz veidot un saglabāt labu figūru un skaistumu. peld.jpg - 107.92 KBPeldot ir iespējams atbrīvoties no stresa, satraukuma un negatīvām emocijām. Tas viss ir jau pietiekami labs arguments, lai atrastu laiku peldēšanai vismaz 1-2 reizes nedēļā.

Turklāt - peldot kraulā 15min., atkarībā no ķermeņa masas, tiek sadedzinātas 83-143kcal.

7.Vindsērfings
Vindsērfings - saule, ūdens, vējš un Tu!
Ja esi nolēmis ķerties klāt šim aktīvās atpūtas veidam, noskaidro kas tev ir nepieciešams.

vindserfings.jpg - 98.41 KBKopš burāšana ar dēli kļuvusi par samērā pieejamu un demokrātisku vaļasprieku, par labāko mācībām tiek uzskatīts t.s. “garais dēlis”. Parasti tas ir no 275 līdz 320 cm garš ar ievelkamu švertu. Tā platums var būt starp 60 un 70 cm. Šo dēļu tilpums, parasti ap 200 litriem, nodrošina labu peldspēju un stabilitāti, tādēļ tie ir labi piemēroti iesācējiem. Dēļa lielumu iesācējam vēlams izvēlēties, vadoties no sava svara. Ja tas ir zem 60 kg, pietiks ar 160 – 180 l dēli. Ja tavs svars ir virs 80 kg, piemērotāks būs dēlis ar tilpumu ap 200 l.

Iesācējam pirmās burāšanas reizes ir rekomendējama mazāka izmēra bura, piemēram, 5 – 7 m².

Neskatoties uz to, ka vēl 10 gadus atpakaļ liela daļa Latvjas vējdēļošanas entuziastu apguvuši burāšanas prasmi bez speciāla apģērba – hidrotērpa, tas ir ļoti vēlams, jo ļauj iesācējam justies pietiekami komfortabli, samērā bieži krītot ūdenī un pēc tam vējā apžūstot.

Glābšanas veste ir obligāts aprīkojums ne tikai iesācējiem.

8.Kaitbords
Kas ir kaitbords, droši vien zin ikviens, kas vasarā bijis jūrmalā un redzējis cilvēkus kas ar neliela, izpletnim līdzīga „verķa” palīdzību braukā pa ūdens virsu un dažbrīd pat palecas vairākus metrus virs tā. Tomēr ne katrs zina, ka kaitbords var būt vienlīdz lielisks kā vasarā, tā arī ziemā. Nomainam kaitbborda dēli pret snovbordu, atrodam tuvāko pļavu vai ezeru ar visbiezāko sniega kārtu un aiziet! Kaitbords sevī apvieno veikborda, snovborda un viļņu sērfošanas elementus. Braucot ar pūķi, iespējams izpildīt daudzus no parastajiem snovborda trikiem - rotācijas, grebi, iespējams arī slaidot, bet galvenais - lekt ļoooti augstu un tālu, jo pūķis lieliski palīdz pārvarēt gravitāciju.

kiteboarding-1.jpg - 82.92 KBLai apgūtu pirmās iemaņas šī "zvēra" savaldīšanā, nepieciešama aptuveni pusotra stunda pieredzējušāka kaitbordista vai instruktora klātbūtnē.

Kaitbords sniedz lielisku iespēju aizmirst rindas pie pacēlājiem un izbaudīt īstu brīvību.

9.Skimbords
Kas ir skimbords? Precīzu atbildi uz šo jautājumu zina ne katrs. Skimbords radies pirms aptuveni 60 gadiem un ir viens no vecākajiem dēļu sporta veidiem. Pasaulē šis visiem pieejamais sporta veids ir ļoti izplatīts. Tas līdzinās sērfošanai pa viļņiem, tomēr ir atšķirības gan inventāra, gan braukšanas tehnikas ziņā.

Skimborda dēlis parasti ir plāns ar nelielu liekumu (rocker), izgatavots no ūdensizturīga saplākšņa, stiklšķiedras vai oglekļa šķiedras.

skimbords.jpg - 97.63 KB Braukšanas princips ir vienkāršs: Skimborda braucējs, brīdī, kad vilnis atplūst no krasta ieskrienas, turot rokās dēli, tad nomet to sev priekšā seklajā ūdenī un uzskrien uz tā. Ja neesat zaudējis līdzsvaru un ievēlies ūdenī, nelielais dēlis sāks slīdēt pa seklo ūdeni. Dēli jācenšas nesagāzt un nebraukt uz kantes, bet ieturēt taisnvirziena kustību.

Skimborda pamatus vislabāk apgūt pāris centimetrus dziļā ūdenī bez viļņiem. Ja baidāties no kritieniem, tad skimbords nav priekš jums. Kad pamati ir apgūti, var pievērsties atraktīvākām skimborda izpausmēm - trikiem un viņu iekarošanai. Skimbordisti izmanto no skeitborda aizgūtus trikus, pat palēcienus un slaidošanu pa konstrukcijām. Skimbords lieliski izmantojams arī braucot ar pūķi, taisot dažādus trikus viegla vēja apstākļos.

10.Ūdensslēpes
1922.g. Ralfs Samuelsons (Ralph Samuelson) no Leiksitijas (Lake City), Minesotā, kļuva par pirmo personu, kas slēpo uz ūdens. Viņš bija jau izmēģinājis lietot sniega slēpes, mucas dēlīšus, bet tie nederēja. Tad, iegādājies divus 2,4 m garus un 22,9 cm platus dēļus, Ralfs izvārīja tiem galus un uzlocīja uz augšu. Dēļus piesēja ar ādas saitēm pie kājām. Garas auklas viens gals tika piesiets pie laivas, otrā galā bija iesiets ar gumiju aptīts metāla riņķis, kas kalpoja par rokturi. Laiva sāka braukt un izvilka Ralfu virs ūdens. Bija izgudrots jauns sporta veids. Pēc dažiem gadiem ūdensslēpošana tika nodemonstrēta arī Francijā. Pagājušā g.s. 60. gados laivu cenas ievērojami kritās, strauji pieauga to pārdošana un palielinājās arī ūdensslēpotāju skaits. Radās vairāki sporta un arī inventāra paveidi.

waterskiing_pic1.jpg - 85.79 KBŪdensslēpošana var būt gan dažādas sacensības, gan šovs, gan brīnišķīgs atpūtas veids. Tā ir viegli apgūstama neatkarīgi no vecuma. Sākumā iesēdiens pietupienā, rokas taisni izstieptas un gaidiet, kad trose sāk jūs vilkt.

Visvienkāršāk slēpot ir ar tradicionālajām pāra ūdensslēpēm, to var iemācīties dažu minūšu laikā.

Kad apgūti pamati, daudzi ūdensslēpotāji dod priekšroku braukšanai uz vienas slēpes. To mēdz saukt arī par slaloma slēpošanu, jo vienas no populārākajām sacensībām ir braukšana zig-zag veidā starp bojām, kas nostiprinātas noteiktos attālumos. Ir jāapbrauc sešas bojas, ātrums katrā braucienā pieaug. Kad sasniegts maksimālais atļautais ātrums, sāk saīsināt vilkšanas auklu, līdz dalībnieks neapbrauc kādu boju vai nokrīt. Atpūtas braucieniem bojas nav vajadzīgas.

Mēdz notikt pasākumi ar dažādu triku rādīšanu, piramīdu veidošanu, pat ļoti ekstrēmi dragreisi – slēpošana aiz ātrgaitas kuteriem ar ātrumu ap 200 km/h.

Slēpošana uz pēdām ir analoga parastajai ūdensslēpošanai, bet lielākā ātrumā, ap 50 - 70 km/h, tāpēc var iztikt bez slēpēm.

Tramplīna lekšanai domātās slēpes ir garākas un smagākas, ķīļi nelieli. Atlēciena platforma ir līdz 1,8 m augsta. Lidojums var pārsniegt 50 m.

Triku slēpošanā slēpes ir īsākas par parastajām, bez ķīļiem, ar tām var slēpot uz priekšu, atmuguriski, uz vienas vai abām slēpēm.

Katrs ūdensslēpotājs veidojot līkločus koriģē savu braukšanas ātrumu. Atlaižot velkošo virvi (jeb falli) braucienu var pārtraukt jebkurā brīdī. Glābšanas veste braucēju droši notur virs ūdens. Cimdi un hidrotērps palīdzēs justies komfortabli arī vēsākos laika apstākļos un aizsargās kritiena gadījumā.

Nu ko? Visi uz ūdeņiem!

Komentāri (11)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!
jana
http:// veiko.lv - te var atrast visus LV veikparkus...
23.07.2013. plkst. 08:56
čukča
es brauks ar pūķi
06.07.2008. plkst. 00:17
viss izskatās baigi interesanti! :)
22.04.2008. plkst. 14:31
Man gribētos panirt un apskatīties skaisto dabu zem ūdens!
26.09.2007. plkst. 15:53
Mēģināšu skimbordu !
26.09.2007. plkst. 09:59

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies

Translate

Šodien

2017. gada 16. decembrī Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Izsaki viedokli

Vai Tu vēlies, lai sadaļa "Iegūsti ideālu figūru" tiktu atstāta arī pēc konkursa beigām?

Interesanti fakti

Sīpoli palīdz samazināt holesterīna līmeni organismā pēc sātīgas maltītes

Pasākumi

Atklās Dziesmu svētkiem veltītu izstādi

4.aprīlī plkst. 16.00 Gulbenes Vēstures un mākslas muzejā notiks jaunas izstādes atklāšana. Šoreiz to piedāvās TLMS „Sagša”, kas veidojusi izstādi „Vispārējo Dziesmu un deju...