Agresija – sabiedrībā arvien plašāk sastopama parādība

Agresija – sabiedrībā arvien plašāk sastopama parādība

Pēdējā laikā mēs ļoti bieži sastopamies ar agresīvu, uzbrūkošo uzvedību un vardarbību sabiedrībā. Izvairošana, karš, noziegumi un pat parasti kautņi ir agresijas izteiksmes veids.

Agresiju uzskata par destruktīvo uzvedību, kas parasti ir ļaunprātīga. No latīņu valodas “aggresio” nozīmē uzbrukums.

Daži psihologi uzskata, ka galvenais iemesls ir frustrācija, citi uzskata, ka agresija veidojas, kā iemācīta, sociāli akceptēta uzvedības forma, bet biologi bieži vien saprot agresiju kā iedzimto instinktu, kas izplatīts visā dzīvnieku pasaulē.

Untitled 45.jpg - 64.2 KBCilvēku agresijai ir vismaz trīs funkcijas:

1) sava mērķa sasniegšana;
2) atslodze;
3) pašrealizācija un pašapliecināšanās.

Pēc savas virzības agresiju, pēc zinātnieku domām, var iedalīt:

instrumentālajā. Agresijas uzbrukuma iemesls ir cilvēka vai dzīvnieka uzvedības uztvere kā šķērslis, kā mērķu sasniegšanas traucējums. Indivīds it kā izmanto agresiju kā mērķu sasniegšanas līdzekli, instrumentu.

naidīgajā. Agresijas uzbrukuma iemesls ir niknums un naids pret objektu kā tādu. Parasti tieši naidīgā agresija ir visstiprākā un var turpināties līdz pilnīgai ienaidnieka garīgajai vai fiziskajai iznīcināšanai. Šai agresijai ir raksturīga uzkrāšanās (akumulācija).

pārceltajā (ļoti bieži ģimenē). Šī agresija ir uzbrukums, kas vērsts pret gadījuma rakstura un bieži vien nevainīgu objektu (par tādu var kļūt kā cilvēks, tā dzīvnieks vai priekšmets), jo cilvēks ir nikns, bet nevar vērst savu agresiju pret īsto vainīgo sociālu apsvērumu dēļ attiecīgajā vietā un laikā. Bieži, it īpaši pusaudžu vecumā, pārnestā agresija rodas sakarā ar vispārēju neapmierinātību ar dzīvi, ar nelabvēlīgu sociālo situāciju.

pastarpinātā agresija. Agresija, kas nav tieši vērsta pret naida objektu, bet izpaužas, nodarot ļaunumu netiešā veidā.

Untitled 6.jpg - 58.22 KBAgresijas sociālais pamats ir konkurence, kas ir neizbēgama plašā sabiedrībā, bet no tās jāizvairās izglītības sistēmā un ģimenē. Vecākiem jāzina, ka pārmērīgi stingras prasības un sodi var veicināt agresijas nostiprināšanos bērna uzvedībā. Tāpat arī, pieaugot inflācijas līmenim un bezdarbam, cilvēki arvien vairāk kļūst agresīvi. Cilvēks ir neapmierināts ar dzīvi, ar valdību, ar pastāvošo iekārtu un kļūst arvien agresīvāks. Ir jācīnās par savu eksistenci, ir jānomaksā parādi, jāpabaro bērni un cilvēkam vairs nerūp otra cilvēka labklājība vai pieklājības normas.

Runājot par ģenētiskām ietekmēm, iedzimtība ietekmē uz nervu sistēmas iejūtību, kura rada agresiju. Asins ķīmiskais sastāvs arī ir faktors, kurš ietekmē uz nervu sistēmu agresijas stimulācijas laikā. Eksperimenti laboratorijās un policijas dati liecina, ka cilvēks, kurš atrodas alhokoliskā reibumā ir vairāk agresīvs.

Uz agresijas līmeni arī ietekmē vīriešu harmons – testesterons. Taču vairāk harmonu ietekme piemīt dzīvniekiem nekā cilvēkiem. Tomēr ir pierādīts, ka vīrieši, kuriem testesterona līmenis asinī ir lielāks, ir vairāk agresīvi. Piemēram, vienā eksperimentā, cilvēki ar paaugstinātu testesterona līmeni reaģēja uz tālruņa zvanu nervozāk, nekā cilvēki ar normālu testesterona līmeni.

Starp citiem agresīvas uzvedības cēloņiem ir arī pazemināts neiromediatora serotīna līmenis. Pazemināts serotīna līmenis ir bieži sastopams cilvēkiem, kuri ir disponēti uz vardarbību. Bet serotīna līmeņa mākslīga pazemināšana eksperimentu gadījumos pierādīja, ka cilvēki kļūst pat ļoti agresīvi un ir vairāk spējīgi uz vardarbību.

Tātad iedzimtībai ir ļoti nozīmīga un noteikta loma agresijas veidošana, kā arī uz agresijas līmeni ietekmē bioloģiskie, ģenētiskie un bioķimiskie faktori, kuri izsauc agresiju.

Parasti bērni, kuru vecāki bieži izmanto vardarbību ģimenē kā sodījumu par nepaklausību vai kaut kādu rīcību, arī izmanto līgdzīgus agresīvus paņēmienus ar citiem cilvēkiem.

Lai cik tas pirmajā mirklī nešķistu dīvaini, bet agresiju ietekmē arī televīzija un ar šo nozari saistītas filmas, piemēram, pornogrāfija.
Ir daudz pierādījumu, ka pornogrāfija var izsaukt agresiju un provocēt vīrieti uz agresīvu uzvedību pret sievieti.

Untitled 4.jpg - 46.53 KBVardarbība ekrānos laikam ir vissvarīgākā lieta, kas jāmin, runājot par televīzijas negatīvo ietekmi uz bērniem. Bērni kļūst nejūtīgāki. Daži no viņiem pat ir pārsteigti par to, ka pastāv sāpes, ka sāp pašam vai citam, jo, piemēram, multenītē par Tomu un Džeriju taču ir cita realitāte! Uzbrauc vilciens, bet varonis paliek dzīvs, izsit zobus, bet tie atlec atpakaļ mutē. Tā tiek nojaukta robeža starp dzīvo un nedzīvo, radot aplamu priekšstatu par dzīvību.

Kādā amerikāņu pētījumā teikts, ka katrs amerikāņu bērns līdz 18 gadu vecumam televīzijā vēro apmēram 200 000 dažādu vardarbīgu ainu. Ir bērni, kuri ļoti pārdzīvo redzēto. Piemēram, labais varonis aiziet bojā, bet vecāki bērnu mierina, ka tā jau ir tikai filma un aktieris patiesībā ir dzīvs, kā gan citādi viņš varētu pēc 15 minūtēm vēlreiz iet bojā filmā, ko rāda citā TV kanāla. Tāpēc nav jābrīnās, ka, cilvēkbērnam pieaugot, līdzcietība mazinās.

Komentāri (0)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies

Translate

Šodien

2017. gada 26. jūlijā Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Izsaki viedokli

Vai Tu vēlies, lai sadaļa "Iegūsti ideālu figūru" tiktu atstāta arī pēc konkursa beigām?

Interesanti fakti

Personai, kas atmet smēķēšanu, vidēji ir nepieciešams par vienu stundu īsāks miegs naktī, lai izgulētos

Pasākumi

Jāņuguns – gaismas uzvara pār tumsu

Jāņuguns kā vasaras saulgriežu senā rituāla neatņemama sastāvdaļa ir bijusi plaši pazīstama Austrumeiropā un citās Eiropas daļās - no skandināvu zemēm līdz Francijai, Spānijai,...