Minerālvielas un mikroelementi

Minerālvielas un mikroelementi

Minerālvielas ir neorganiskas vielas, kas ir neaizstājama uztura sastāvdaļa, jo tās ir nepieciešamas organisma dzīvības procesiem un normālai attīstībai. Minerālvielas nodrošina organisma audos neitrālu reakciju un noteiktu osmotisko spiedienu, piedalās šūnu kairinājuma – uzbudinājuma procesos, veicina vai kavē dažādu fermentu darbību, tā ietekmējot visdažādākās vielmaiņas norises.

Cilvēka organisms minerālvielas saņem ar uzturu un daļēji ar ūdeni. Sabalansēts, veselīgs un daudzveidīgs uzturs pilnībā nodrošina veselu organismu ar tam nepieciešamajām minerālvielām. Atkarībā no minerālvielu daudzuma organismā, tās iedala makroelementos (vidējais daudzums lielāks kā 50mg uz kg ķermeņa masas) un mikroelementi (vidējais daudzums mazāks kā 50mg uz kg ķermeņa masas).

Lai gan minerālvielas un mikroelementi cilvēka organismā ir neliela daudzumā, normālai organisma darbībai tie ir ļoti nepieciešami. Minerālvielas izdalās ar sviedriem, tāpēc ilgstošas pastiprinātas svīšanas laikā (sportistiem, arī fiziska darba darītājiem) nepieciešams uzņemt daudz lielāku minerālvielu daudzumu.

Visi dabā sastopamie ķīmiskie elementi lielākā vai mazākā mērā atrodami arī augu un dzīvnieku valsts produktos:
1_9.jpgKalcijs – stiprina zobus un kaulus, veicina asins piegādi audiem, stiprina sirdi un nervu sistēmu. Visvairāk kalcija ir piena produktos, īpaši sieros. Dienā ieteicamā deva 800 mg.

1_10.jpgKālijs – veicina sirds muskuļa aktivitāti, stiprina nervu sistēmu, veicina nieru darbību. Visvairāk kālija ir gailenēs, kaltētās baravikās, zaļajās pākšu pupiņās, sojas pupiņās, sausajā raugā, kviešu klijās, kaltētās aprikozēs un persikos.

1_11.jpgMagnēzijs – stiprina sirdi un nieres, veicina un regulē vielmaiņas procesus, regulē kalcija, fosfora un kālija līmeni asinīs. Visvairāk magnēzija ir kviešu klijās, saulespuķu sēklās, kviešu asnos, sojas pupiņās, prosā, auzu pārslās, baltajās dārza pupiņās.

1_12.jpgNātrijs – svarīga viela muskuļaudu un nervu šūnu darbībai, regulē skābes līmeni kuņģī un šķidruma daudzumu ķermeņa šūnās. Visvairāk nātrija ir sparģeļos, šprotēs, kūpinātos lašos, rudzu maizē, pilngraudu maluma maizes izstrādājumos, margarīnā.

1_13.jpgFosfors – piegādā ķermenim enerģiju, piedalās kaulu un zobu veidošanā, regulē kalcija līmeni asinīs, veicina vielmaiņas procesu norisi. Visvairāk fosfora ir kviešu klijās, kviešu asnos, Parmas sierā, Ementāles sierā, linsēklās, saulespuķu sēkliņās, sojas pupiņās, olas dzeltenumā. Dienā ieteicamā deva 800 mg.

1_14.jpgSērs – atindē organismu un veido aminoskābes, regulē B vitamīnu līmeni asinīs, sintezē kolagēnu un sargā ķermeņa šūnas no iekšpuses, veido saistaudus. Visvairāk sēra ir olās, gaļā, zivīs, pienā, sierā, ķiplokos, sīpolos, redīsos, galviņkāpostos un rožu kāpostos.

1_15.jpgBors – mazina risku saslimt ar reimatismu un osteoporozi, labvēlīgi ietekmē absorbēšanas procesu kuņģī un zarnu traktā, ļoti svarīga substance vairogdziedzera darbības regulēšanai, sargā kaulus un zobus no kalcija un vitamīnu trūkuma, veicina organisma augšanas procesus, D vitamīna, kalcija, fosfora, magnēzija un Sicīlija uzsūkšanos. Visvairāk bora ir persikos, šampinjonos, gurķos, lazdu riekstos, sarkanajās bietēs, rutkos, cigoriņos, seleriju saknēs, avokado, saldajās mandelēs, baltajās jāņogās, rozīnēs, zemesriekstos.

1_16.jpgBroms – aizsargā ādu un gļotādu, uzlabo koncentrēšanās spējas, nomierina nervu sistēmu. Visvairāk broma ir asaros, jūras lašos, mencās, šelzivīs, siļķēs, forelēs, Ementāles sierā.

1_17.jpgHroms – uzlabo insulīna iedarbību, stimulē enzīmus vielmaiņas laikā, piedalās taukskābju un proteīnu sintēzes procesā, veicina organisma augšanu, aizsargā asinsvadus no pārkaļķošanās. Visvairāk hroma ir dārza pupiņās, sīpolos, kukurūzā, datelēs, rudzu graudos, nevārītos kartupeļos. Dienā ieteicamā deva 0,2 mg.

1_18.jpgDzelzs – nodrošina organisma apgādi ar skābekli, veicina hemoglobīna veidošanos, vielmaiņu un organisma augšanas procesus, regulē atindēšanas reakcijas un B12 vitamīna līmeni asinīs, uzlabo ādas krāsu, stiprina organismu. Visvairāk dzelzs ir jēra gaļā, sojas miltos, garnelēs, prosā, sojas pupiņās, baravikās, gailenēs, linsēkās, kviešu asnos, saulespuķu sēklās, nātrēs, dārza pupiņās. Dienā ieteicamā deva pieaugušajiem – 10 – 18 mg.

1_19.jpgFluors
– stiprina zobus, veicina kaulu augšanu, kas ir īpaši svarīgi bērniem. Visvairāk fluora ir valriekstos un eļļā konservētās sardīnēs. Dienā ieteicamā deva 1,5 mg.

1_20.jpgJods – ir viens no vairogdziedzera hormona veidotājiem, uzlabo sausas ādas un sausu matu stāvokli, veicina augšanas procesus, gādā par psihisku labsajūtu. Visvairāk joda ir šelzivīs, lašos, garnelēs, austerēs, siļķēs, mencās, omāros, asaros. Dienā ieteicamā deva 0,2 mg.

1_21.jpgKobalts – veicina sarkano asinsķermenīšu veidošanos, aktivizē enzīmu darbību, regulē, B12 vitamīna līmeni asinīs. Visvairāk kobalta ir olas dzeltenumā, svaigos zemesriekstos, pākšu pupiņās, aprikozēs, bumbieros, sīpolos, garnelēs, rožu kāpostos, sarkanajos galviņkāpostos, liellopu aknās, ābolos, valriekstos, galviņkāpostos, tomātos.

1_22.jpgCinks – labvēlīgi ietekmē brūču dzīšanu un saistaudu elastību, veicina insulīna veidošanos un enzīmu darbību, regulē ogļhidrātu pārstrādi un ķermeņa augšanu. Visvairāk cinka ir austerēs, jūras aļģēs, siļķēs, aknās, nierēs, gaļā, olās, sēnēs un sojas pupiņās. Dienā ieteicamā deva 14 mg.

1_23.jpgVarš – veicina sarkano asinsķermenīšu veidošanos, enzīmu darbību, dzelzs izmantošanu organismā. Visvairāk vara ir aknās, nierēs, zivīs, pākšaugos un riekstos. Dienā ieteicamā deva 3 mg.

1_24.jpgMangāns – stiprina imūnsistēmu, regulē enzīmu darbību, veicina kaulaudu un hormonu veidošanos. Visvairāk mangāna ir olas dzeltenumā, sojas pupiņās, greipfrūtos, tējā un kafijā. Dienā ieteicamā deva 3 mg.

1_25.jpgSelēns – stiprina imūnsistēmu, regulē sirdsdarbību, veicina enzīmu darbību. Visvairāk selēna ir siļķēs, tunzivīs, alus raugā, kviešu asnos, gaļā un piena produktos. Dienā ieteicamā deva 0,06 mg.


Komentāri (19)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!
Tante Olga
Ir ok, ķīmija stundā noderēja, bet nekad mūža vairs neizmantošu
12.09.2019. plkst. 09:35
pļaķcja
wow its sou cool but am speak english its realy hard speak latvian.:c
22.01.2019. plkst. 20:45
tu esi pediņš
bļe nah kapec tik grutii…!!!!!!!!!!!!!
22.01.2019. plkst. 20:42
ila
WebAptiekas piedāvājumā ietilpst minerālvielas saturoši uztura bagātinātāji, homeopātiskie līdzekļi, miega zāles un cita tipa medikamenti, ko jūs varat aplūkot un iegādāties internetā. Cilvēki no visas Latvijas var pasūtīt sev vajadzīgos medikamentus, kuri tiks piegādāti uz mājām. Sīkāka informācija: http://webaptieka.lv/lv/products/homeopatija-1
04.08.2015. plkst. 14:54
ila
bagātinātāji, homeopātiskie līdzekļi, miega zāles un cita tipa medikamenti, ko jūs varat aplūkot un iegādāties internetā. Cilvēki no visas Latvijas var pasūtīt sev vajadzīgos medikamentus, kuri tiks piegādāti uz mājām. Sīkāka informācija: http://webaptieka.lv/lv/products/vitamini-un-uztura-bagatinataji-berniem
04.08.2015. plkst. 13:59

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies

Translate

Šodien

2019. gada 23. oktobrī Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Interesanti fakti

Lietojot austiņas tikai vienu stundu, paaugstinās baktēriju skaitu jūsu ausī 700 reizes

Pasākumi

Liepāja izsludina publisku Eiropas Kultūras galvaspilsētas projekta ideju konkursu

Liepājas pilsētas pašvaldības iestāde „Kultūras pārvalde” (Liepājas Kultūras pārvalde) izsludina projekta „Liepāja - Eiropas Kultūras galvaspilsēta 2014” ideju konkursu. Konkurss...