Antioksidanti uzturā

Antioksidanti uzturā

Mūsu organismam regulāri jāpārvar psihoemocionālais stress, kas rodas darbā, uz ielas, nereti arī mājās. Un tas var būt daudzu veselības problēmu cēlonis. Oksidatīvais stress – organisma nespēja tikt galā ar apkārtējās vides radītajiem šūnu bojātājiem – brīvajiem radikāliem. Arī šis stress var kļūt par labvēlīgu fonu gan straujākai novecošanai, gan dažādu slimību – visbiežāk aterosklerozes un onkoloģisko slimību – attīstībai. Lai tās novērstu, atkal nāk talkā veselīgs uzturs.

Nevar, protams, apgalvot, ka brīvie radikāļi organismā parādās tikai tad, kad pār mums plūst sadzīves ķīmijas izgarojumi, cigarešu dūmi un ultravioletais starojums. Tie veidojas arī normālā bioķīmiskā procesā, kurās kā aizsargsistēma sāk darboties īpaši antioksidantu fermenti. Taču ar apkārtējo vidi visi esam cieši saistīti, tāpat šad un tad slimojam (slimojot brīvie radikāļi uzkrājas), tāpēc savai aizsargsistēmai jāpalīdz un antioksidanti jāuzņem ar uzturu.

E vitamīns ir viens no šūnu „sargiem”. Tas atrodams augu eļļās, sēklās, riekstos. Pārlieku šos produktus lietoto nevajadzētu, jo tā nav viegla barība. Visvairāk E vitamīna ir saulespuķu sēklās un eļļā, kukurūzas eļļā, lazdu riekstos un mandelēs.

Ciešā saistībā ar E vitamīnu organisma antioksidatīvajā sistēmā darbojas mikroelements selēns. Tā daudzums augsnē nosaka tā daudzumu augos, arī graudaugos. Vēl selēnu varam uzņemt ar gaļu un zivīm.

Ļoti nozīmīgs antioksidants ir C vitamīns, kas stiprina imunitāti un sargā mūsu elpceļus no gaisa piesārņojuma (smēķēšana). C vitamīna avots parasti visiem ir zināms: svaigi dārzeņi un augļi. Sevišķi bagātas ar C vitamīnu ir upenes, pētersīļi, paprika, mārrutki, Briseles kāposti, ziedkāposti un kivi.

Vērtīgi ir arī karotinoīdi (populārākais ir beta karotīns), ko pietiekamā daudzumā varam uzņemt, regulāri ēdot burkānus, pētersīļus, spinātus, sarkano papriku, galviņkāpostus, arī aprikozes un tomātus.

Ir dati, ka C un E vitamīnam un karotinoīdiem kā antioksidantiem ir nozīme arī kataraktas (acu slimības) profilaksē.

Veikti pētījumi, kas apliecina flavonoīdu nozīmi sirds un asinsvadu slimību riska mazināšanā. Flavonoīdi atrodami augļos un dārzeņos (daudz sīpolos_, kā arī melnajā tējā un sarkanajos vīnos, kuru medicīniski pieļaujamā deva ir viena vai divas glāzes dienā. Katru dienu apēdot 300 – 400 gramu svaigu dārzeņu un/vai augļu, mēreni lietojot augu eļļas un riekstus, lieliski palīdzēsim sev cīņā ar oksidatīvo stresu.

Nevajadzētu aizrauties un antioksidantu preparātus lietot regulāri. Kārumu mīļotājiem, tiem, kuriem papildus dārzeņiem un augļiem paretam kārojas kāds našķis, mierinājumu sniegs šokolāde bez cukura.

Komentāri (3)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!
Palīdzēsim ar savai aizsargsistēmai ;
20.11.2007. plkst. 17:02
'Tik smalki par antioksidantiem nezināju ,
20.11.2007. plkst. 08:23
It sevišķi melnā šokolāde!
20.11.2007. plkst. 07:18

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies

Translate

Šodien

2019. gada 17. augustā Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Interesanti fakti

Olas satur ne tikai daudz vitamīnu, minerālvielu un olbaltumvielu, bet arī holesterīnu, tāpēc ir prātīgi to lietošanu uzturā samazināt līdz 3 – 4 nedēļā

Pasākumi

100% Andris Ērglis (koncerta apskats)

12. aprīlī Ķīpsalas hallē notika Andra Ērgļa lielkoncerts „Sirdspuksti”. Jāatgādina, ka pavisam nesen pēdējā laika populārākais dziedātājs ir izdevis albumu ar tādu pašu...