Viss par ogļhidrātiem

Viss par ogļhidrātiem

Līdztekus olbaltumvielā un taukiem cilvēka uzturā liela nozīme ir ogļhidrātiem – tie ir organisma enerģijas zudumu galvenais kompensēšanas avots. Tikai tad, ja organisms ar ēdienu neuzņem pietiekamā daudzumā ogļhidrātus un to rezerves ievērojami samazinās, enerģijas zudumus organisms sedz uz tauku un pēc tam uz olbaltumvielu rēķina.

Liela ir ogļhidrātu plastiskā nozīme. Tie ir asiņu, muskuļu, nervu un citu organisma audu sastāvdaļa. Ogļhidrāti piedalās nepārtraukti notiekošos enerģētiskos procesos, un tos lielos vairumos patērē aknas, muskuļi un cita organisma audi. Cilvēka organismā vielu maiņas procesā tiek uzturēta nemainīga ogļhidrātu (cukura) koncentrācija asinīs un citos audos. Nepieciešamā ogļhidrātu rezerve nogulsnējas aknās un muskuļu audos īpašas vielas veidā, ko sauc par glikogēnu jeb par dzīvnieku cieti.

Vissvarīgākā nozīme ogļhidrātu maiņā ir aizkuņģa dziedzerim un tā izstrādātajam fermentam insulīnam. Traucējumi aizkuņģa dziedzera normālajā darbībā izraisa smagu saslimšanu – cukurslimību. Saslimstot ar cukurslimību, tiek traucēti visi vielmaiņas veidi un pirmām kārtām – ogļhidrātu un tauku maiņa. Ja cilvēks saslimis ar cukurslimību, krasi palielinās cukura (glikozes) saturs asinīs. Galvenā ārstēšana šādā gadījumā ir pareizs uzturs un diēta, kurā tiek stingri regulēts ogļhidrātu, kā arī olbaltumvielu un tauku kvantitatīvais un kvalitatīvais sastāvs.

Ogļhidrāti praktiski ir tikai augu valsts produktos, dzīvnieku valsts produktos ogļhidrāti ir niecīgos daudzumos dzīvnieku cietes glikogēna veidā. Ogļhidrāti ir arī pienā – piena cukura veidā. Pēc ķīmiskā sastāva un bioloģiskās vērtības ogļhidrāti nav vienādi. Izšķir šādus ogļhidrātu veidus – cukuri, ciete, šķiedrvielas (celuloze) un pektīnvielas.

Cukuricukuri.jpg - 28.84 KB
Cukuri (glikoze, fruktoze, saharoze, maltoze, laktoze u.c.) līdztekus cietei ir svarīgākie ogļhidrātu veidi. Atkarībā no cukuru sastāva tos var iedalīt divās grupās – vienkāršajos un saliktajos. Vienkāršie cukuri satur vienu molekulu un tāpēc tos sauc par monosaharīdiem. Tie nevar sašķelties, nezaudējot savas īpašības. Saliktie cukuri sastāv no vienkāršajiem cukuriem, kuri ir šo cukuru struktūras komponenti. Atkarībā no molekulu skaita tos sauc par disaharīdiem, trisaharīdiem un polisaharīdiem. No vienkāršajiem cukuriem visizplatītākie ir glikoze (vīnogu cukurs) un fruktoze (augļu cukurs). Tie ātri izšķīst ūdenī, un organisms tos viegli asimilē. Tā piemēram, glikoze kuņģī tiek pilnīgi asimilēta pēc 5-10 minūtēm. Tāpēc tā ir labs līdzeklis centrālās nervu sistēmas normālas darbības atjaunošanai, glikoze ātri iedarbojas arī tad, ja organisms ir novājināts. Sevišķi daudz glikozes ir bišu medū, vīnogās un to pārstrādes produktos (rozīnēs, vīnogu sulā). Fruktoze parasti ir augļos un ogās kopā ar glikozi, ļoti daudz tās ir arī medū. Salīdzinājumā ar citiem ogļhidrātiem fruktozei nav augsta noturība, un vārot fruktoze var izmanīties.

Visizplatītākie disaharīdi ir saharoze, laktoze un maltoze. Gremošanas procesā tie sašķeļas savos struktūrelementos, kuri pēc tam uzsūcas asinīs.

Saharozei jeb biešu (niedru) cukuram arī ir liela nozīme cilvēka uzturā. Saharoze ir daudzos augos kā rezerves viela. Ļoti lielos daudzumos saharoze uzkrājas cukurniedrēs (25%) un cukurbietēs (līdz 20%). Burkānos ir ap 7% saharozes, pārējos augu produktos, izņemot dažus augļus un ogas, saharozes ir ievērojami mazāk. Saharozes nav jāņogās, lācenēs, dateļplūmēs, vīnogās.

Maltoze (iesala cukurs) rodas, sašķeļoties cietei vai glikoigēnam sevišķu fermentu iedarbībā. Šie fermenti ir plaši izplatīti dabā. Lielos daudzumos šie fermenti ir sadīgušās sēklās, piemēram, miežos (iesalā), no kuriem šis cukurs ieguvis savu nosaukumu. Pārcukurošanas ferments ir arī siekalās, kuņģa un zarnu sulā, raugā un pelējuma sēnītēs. Laktoze (piena cukurs) viegli pakļaujas pienskābajai rūgšanai, tāpēc tā veicina dažu pienskābo baktēriju attīstību zarnās.

Cieteciete.gif - 36.41 KB
Ciete ir svarīgākais ogļhidrātu avots uzturā. Pēc savas ķīmiskās dabas tā pieder pie polisaharīdiem. Ciete nešķīst ūdenī, un organisms to tieši neasimilē. Gremošanas sulu iedarbībā tā sašķeļas vienkāršākās vielās (dekstrīnos). Cietes sašķelšanās gala produkts ir glikoze, kas iesūcas asinīs. Kā rezerves barības viela ciete rodas augu zaļajās lapās un pēc tam uzkrājas graudos, augļos, bumbuļos un sakneņos. Tā piemēram, kviešu graudos ir līdz 65% cietes, rīsos – līdz 75%, kartupeļu sausnā – līdz 75% u.tt. Sildot cieti ar ūdeni, rodas klīsteris. Glikoze, kas rodas cietes sagremošanas procesā, nonāk asinīs pakāpeniski un uz ilgu laiku nodrošina organismu ar ogļhidrātiem.

Šķiedrvielasskiedrviel.jpg - 15.13 KB
Šķiedrviela (celuloze) ir plaši izplatīta dabā. Lielos daudzumos tā uzturā nonāk ar augļiem, dārzeņiem, putraimiem, maizi. Šķiedrvielu kuņģis un zarna tik pat kā nesagremo, tāpēc šķiedrvielas enerģētiskā vērtība ir niecīga. Taču tā nepieciešama, jo sevišķi spēcīgi kairina zarnu sieniņas un pastiprina zarnu motoriku. Īpaši labi šķiedrvielas iedarbojas uz slimām aknām. Šķiedrvielas pastiprina žults izdalīšanos, bet žults noplūšanas pastiprināšana ir svarīga aknu slimību ārstēšanai. Ja kuņģī un zarnās ir iekaisuma procesi, liels daudzums šķiedrvielu nav vēlams. Šādos gadījumos kuņģa un zarnu sieniņas jāsargā no mehāniskiem kairinājumiem. Daudz šķiedrvielu ir kāpostos, pētersīļos, burkānos, bietēs, pupiņās, zaļajos zirnīšos, kartupeļos. Kabačos, tomātos, salātos un ķirbjos ir mazāk šķiedrvielu. Ļoti daudz šķiedrvielu ir klijās. Klijas palielina ēdiena tilpumu, bet tajā pašā lakā arī samazina tā asimilējamību. Tam ir liela nozīme cīņā pret tuklumu.

Pektīnvielaspektiini.jpg - 21.61 KB
Pektīnvielas ir daudzos augļos un dārzeņos. Šīs vielas augu audos veido starpšūnu kārtiņu, un pēc savas dabas tās līdzīgas ogļhidrātiem. Negatavos augļos ir ūdenī nešķīstošais protopektīns, kas fermentu iedarbībā pārvēršas šķīstošā pektīnā. Sakarā ar to nogatavojoties cietie augļi kļūst mīksti un sulīgi. Pektīna svarīga īpašība ir spēja skābes un cukura iedarbībā veidot recekli. Tāpēc konditorejas rūpniecībā un kulinārijā, gatavojot želejas, džemus, marmelādes u.tt., plaši lieto augļus un ogas.

Organisms pektīnu maz asimilē, uzturvielās tas ir niecīgos daudzumos, un tam nav lielas nozīmes cilvēka uzturā. Taču sava noteikta loma pektīnvielām ir – tās spēj uzsūkt lielu daudzumu mitruma un kopā ar mitrumu uzsūkt (saistīt) arī kuņģī esošos patogēnos mikroorganismus un gļotas. Pektīnvielas pārklāj zarnu sieniņas un pasargā tās no ķīmiskiem un mehāniskiem kairinājumiem. Ar šīm pektīnvielu īpašībām izskaidrojamas speciālu augu diētu, piemēram, ābolu diētas ārstnieciskā iedarbība. Pektīnvielām ir liela profilaktiska nozīme, jo tās veicina tādu kaitīgu ķīmisku vielu kā, piemēram, svina un stroncija izvadīšan no organisma. Sevišķi bagāti ar pektīnvielām ir āboli, plūmes, dzērvenes, ērkšķogas, ķirši, apelsīnu, baklažāni, ķirbji, bietes, pastinaki un redīsi.

Cik daudz un kādā veidā ogļhidrāti jāuzņem?
Organismam nepieciešamais ogļhidrātu daudzums ir proporcionāls tā enerģijas zudumiem. Pēc pieņemtajām fizioloģiskajām normām pieauguša cilvēka uztura devā jābūt 430-630g ogļhidrātu (atkarībā no fiziskās slodzes intensitātes). Bērnu uztura devā ogļhidrātiem jābūt vismaz 55% no organismam nepieciešamā kaloriju daudzuma. Nepieciešamais ogļhidrātu daudzums diennaktī atkarīgs arī no tauku daudzuma uztura devā. Tā piemēram, ja ēdienā ir mazāk ogļhidrātu kā nepieciešams organismam, jāpalielina tauku daudzums (organisma enerģijas zudumu kompensēšanai). Bet nekādā gadījumā pieauguša cilvēka diennakts devā ogļhidrātu daudzums nedrīkst būt mazāks par 100 gramiem. Cilvēka organismam nepieciešamo ogļhidrātu daudzumu ieteicams uzņemt šādi – 1/3 ar cukuriem, kas ātri uzsūcas, un 2/3 – ar produktiem, kas satur cieti, ko organisms lēni asimilē (izņemot speciālas diētas cukurslimības gadījumā).

Ja organisms uzņem ar ēdienu lielu daudzumu ogļhidrātu, organismam jāsaņem arī pietiekams daudzums B grupas vitamīnu, kuri regulē ogļhidrātu maiņu. Ogļhidrātu bioloģisko vērtību un to izlietošanas normu stipri ietekmē produktu kulinārās apstrādes paņēmieni. Augstā temperatūrā, piemēram, cukuri sadalās, pārvēršoties vispirms karamelē, bet pēc tam grauzdētā cukurā un tiem zūd visas barības īpašības. Cukuri viegli šķīst ūdenī, tāpēc, lai tos saglabātu, dārzeņus un augļus nedrīkst turēt ūdenī vai mazgāt jau sagrieztus. Kas attiecas uz cieti, ko lieto dabiskā veidā, piemēram, ķīseļos, organisms asimilē ļoti ātri. Kartupeļos esošā ciete asimilējas labāk, ja tie sagatavoti kā biezenis. Vārītos kartupeļos tā asimilējas sliktāk un daudz grūtāk – ceptajos kartupeļos. Valkanās un sevišķi šķidrās biezputrās ciete asimilējas vieglāk nekā irdenās. Cietes asimilāciju apgrūtina putraimu cepšana.

Kulināri apstrādājot, stipri izmainās arī šķiedrvielas. Ilgstoši termiski apstrādājot (piemēram, sautējot) produktus, kuros ir šķiedrvielas, kā arī tos ilgi vārot vai gatavojot sasmalcinātā veidā (biezenī), šķiedrvielām mazinās vai arī pavisam zūd kairinošās īpašības. Tāpēc, ja nepieciešams saglabāt dārzeņu un augļu kairinošās īpašība, tie jāēd svaigā veidā.

Dažas receptes ar palielinātu ogļhidrātu daudzumu
Apelsīnu vai mandarīnu salāti
120g apelsīnu, 40g cukura, 50ml ūdens.
Ūdenī ieber cukuru un uzvāra. Apelsīnus nomizo, miziņu smalki sagriež un liek verdošajā sīrupā. Sīrupam uzliek vāku un novieto aukstumā. Apelsīnus sagriež plānās ripiņās, saliek salātu traukā un pārlej ar atdzisušo sīrupu.

Meloņu, ābolu un citronu zupa
120g melones, 75g ābolu, 30g citronu, 40g cukura, 300ml mežrozīšu paauglīšu novārījuma.
Meloni un ābolus nomazgā, nomizo, izņem sēklas, sagriež strēmelītēs, pārkaisa ar cukuru un noliek aukstā viedā. Mežrožu paauglīšus nomazgā ,sasmalcina, ieliek verdošā ūdenī kopā ar ābolu mizām, vāra 10 minūtes, uzliek vāku un ļauj ievilkties 2-3 stundas. Mežrožu paauglīšu izvilkumu nokāš un uzvāra. Verdošajā novārījumā liek sagatavotos augļus un smalki sagrieztu citronu. Zupu pasniedz atdzesētu līdz istabas temperatūrai. Pie zupas var pasniegt cepumus, sviesta mīklas sausiņus vai vārītus rīsus.

Pankūkas ar sautētiem āboliem
40g kviešu miltu, 80ml piena, 1/3gb. olas, 40g cukura, 120g ābolu, 10g sviesta, kanēlis pēc garšas.
No miltiem, piena, olām un 5g cukura iejauc mīklu, izkāš caur sietiņu vai caurduri un pēc tam izcep divas plānās pankūkas. Ābolus nomizo un izgriež sēklotni. Pēc tam smalki sagriež, ieliek katlā, pārlej ar karoti ūdens, pieber 30g cukura un sautē uz mazas uguns, līdz āboli mīksti. Gatavās pankūkas apziež ar sautētajiem āboliem, malas atloka, veidojot aploksni, un apcep sviestā no abām pusēm. Pasniedzot pārkaisa ar pūdercukuru.

Aprikožu zefīrs
50g svaigu aprikožu, 75ml saldā krējuma, 40g cukura.
Gatavs aprikozes nomazgā ar aukstu, uzvārītu ūdeni, izņem kauliņus un izberž caur sietu. Saberztās aprikozes pārkaisa ar cukuru un noliek aukstumā. Saldo krējumu saputo aukstumā biezās putās un samaisa ar saberztajām aprikozēm, pēc tam ielej bļodiņā un līdz pasniegšanai novieto aukstumā. Zefīru var garnēt ar jebkuriem augļiem, kā arī biskvītu nūjiņām.

Prosas biezputra ar augļiem
60g prosas, 75ml piena, 50ml ūdens, 20g sviesta, 30g cukura, 25g rozīņu, 20g žāvētu melno plūmju, 25g ābolu.
Prosu pārlasa, kārtīgi nomazgā, ieber verdošā pienā, kas atšķaidīts ar ūdeni, un pieliek sviestu. Vāra uz mazas uguns, līdz biezputra kļūst bieza, pēc tam pieber cukuru, nomazgātas rozīnes un plūmes, sagrieztus ābolus, ieliek ūdens peldē un vāra, līdz biezputra gatava (vāra ne mazāk par 2-3 stundām).

Makaronu sacepums ar augļiem un ievārījumu
50g kviešu miltu, 3/4gb. Olas, 50ml piena, 10g sviesta, 10g cukura, 20g žāvētu aprikožu, 25g burkānu, 25g ābolu, 50g ievārījuma vai medus.
No miltiem, ¼ olas un ūdens iejauc mīklu, plāni izveltnē, mazliet pakaltē, sagriež makaronu veidā un novāra. Gatavos makaronu notecina uz sietiņa, pārlej ar sviestu, samaisa ar smalki sagrieztiem āboliem, žāvētām aprikozēm bez kauliņiem, vārītiem burkāniem un ieliek veidnītē, kas izziesta ar sviestu. Olas, cukuru un pienu sakuļ un ar sagatavoto masu pārlej makaronus, pēc tam apziež ar sviestu un cep cepeškrāsnī. Pirms pasniegšanas pārlej ar ievārījumu vai medu vai arī medu uz galda pasniedz atsevišķi.

Komentāri (8)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!
Justin Williams
Kam tas var attiekties Mēs piedāvājam personīgos, komerciālos un biznesa kredītus ar ļoti minimālām gada procentu likmēm līdz pat 3% laikā no 1 gada līdz 50 gadu ilgam atmaksas termiņam uz jebkuru pasaules daļu. Mēs izsniedzam aizdevumus no € 10 000 līdz € 100 000 000. Mūsu aizdevumi ir labi apdrošināti, lai nodrošinātu maksimālu drošību, ir mūsu prioritāte. Ieinteresētajām personām vajadzētu sazināties ar mani pa e-pastu Aizdevēja vārds: Justin Williams Aizdevēja e-pasts: unique2aal@gmail.com INFORMĀCIJA PAR LAUKSAIMNIECĪBU NAME: KREDĪTU SUMMA: ILGUMS: PHONE #: VALSTS: Piezīme. Lai saņemtu plašāku informāciju, visi e-pasta ziņojumi jānosūta uz mūsu e-pasta adresi {unique2aal@gmail.com}
22.09.2017. plkst. 06:47
Justin Williams
Kam tas var attiekties Mēs piedāvājam personīgos, komerciālos un biznesa kredītus ar ļoti minimālām gada procentu likmēm līdz pat 3% laikā no 1 gada līdz 50 gadu ilgam atmaksas termiņam uz jebkuru pasaules daļu. Mēs izsniedzam aizdevumus no € 10 000 līdz € 100 000 000. Mūsu aizdevumi ir labi apdrošināti, lai nodrošinātu maksimālu drošību, ir mūsu prioritāte. Ieinteresētajām personām vajadzētu sazināties ar mani pa e-pastu Aizdevēja vārds: Justin Williams Aizdevēja e-pasts: unique2aal@gmail.com INFORMĀCIJA PAR LAUKSAIMNIECĪBU NAME: KREDĪTU SUMMA: ILGUMS: PHONE #: VALSTS: Piezīme. Lai saņemtu plašāku informāciju, visi e-pasta ziņojumi jānosūta uz mūsu e-pasta adresi {unique2aal@gmail.com}
22.09.2017. plkst. 06:47
ēhe
\"es\" baigi labā ķēde vecais! tagad tikai vēl kādam pēc 2 gadiem jāturpina šī ķēde.
21.05.2017. plkst. 23:17
es
wow dievs atbildēja ibido 4 gadus vēlāk, bet es dievam 2 gadus vēlāk
12.12.2015. plkst. 15:33
bead girl
food.. ;))
28.02.2014. plkst. 11:00

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies

Translate

Šodien

2019. gada 20. jūlijā Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Interesanti fakti

Dzerot katru dienu 5 glāzes ūdens par 45% samazinās resnās zarnas vēža iespējamība, turklāt tas par 79% samazina risku saslimt ar krūts vēzi un par 50% - ar urīnpūšļa vēzi

Pasākumi

No de facto līdz de iure Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienai veltīta izstāde

Izstādes patrons: Latvijas Valsts prezidents Valdis ZatlersLatvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienai veltītu pasākumu ietvaros no 2008.gada 14.novembra līdz 2009.gada 4.janvārim Latvijas...