Arbūzi - slikto vielu izvadītāji no organisma

Arbūzi - slikto vielu izvadītāji no organisma

Arbūza dzimtene ir Āfrika. Vēl tagad Kalahari pustuksnesī ir sastopami savvaļas arbūzi. Arbūzus audzēja jau senajā Ēģiptē un Romā. Uz Eiropu tos līdz ar citiem svešzemju brīnumiem atveda krustneši.

Arbūzus ēd svaigus, sālītus, izmērcētus cukura sīrupā. Karsējot arbūzu sulu, iegūst arbūzu medu.

Arbūzus plaši audzē visā pasaulē, vietās ar sausu un karstu klimatu. Latvijā dārzkopības entuziasti tos audzē siltumnīcās.

Arbūza mīkstums satur līdz pat 12% cukuru – līdz 6% fruktozes, kā arī glikozi un saharozi. Vidēji lielā, 3 – 4 kg smagā arbūzā ir līdz 150 gramiem tīras fruktozes. Arbūzā ir vitamīni B1, B2, C, PP, folijskābe, A provitamīns, dažādi mikroelementi – izcili daudz kālija un dzelzs, kā arī kalcijs, magnijs, niķelis; pektīni, šķiedrvielas.

Kā noteikt arbūza gatavību?frag_watermelon.jpg - 29.02 KB

  • Gatavam arbūzam ir sauss kātiņš („astīte”);
  • Vieta, ar kuru arbūzs gulējis uz zemes ir dzeltena, nevis balta;
  • Ja, pieklauvējot pa mizu, arbūzs skan, tad tas nav nogatavojies. Gatavam arbūzam ir klusa skaņa.


Neiesaka pirkt agros arbūzus, jo tajos var būt daudz nitrātu.

Veselības uzlabošanai

Daudzi ir pārliecinājušies par arbūza spējām attīrīt organismu. Arbūzs ir labs urīndzenošs līdzeklis. To ēd, lai mazinātu sirds un asinsvadu sistēmas vai nieru slimību izraisītās tūskas. Arbūzi tīra arī urīna izvadkanālus, palīdz nieru un urīnpūšļa slimību – cistīta, nefrīta, akmeņiem urīnpūslī – ārstēšanā, tie izvada smiltis un nelielus akmeņus. Ja ir šīs kaites, dienā var ēst līdz pat diviem – divarpus kilogramiem arbūzu.

Arbūzs urīnu padara sārmaināku, tāpēc to iesaka ēst nierakmeņu slimību gadījumos – nierakmeņi pakāpeniski izšķīst un, pateicoties arbūza urīndzenošajām īpašībām, tiek izvadīti no organisma. Lai panāktu šo efektu, arbūzi jāēd regulāri, vienādām porcijām, arī naktī.

Arbūzi palīdz pret aknu un žultspūšļa slimībām. Tie ne tikai izvada lieko šķidrumu. Arbūzos esošie viegli izņemamie cukuri baro aknu audus. Arbūzs ir labs žultsdzinējs līdzeklis, to lieto, ja ir akmeņi žultspūslī. Arbūzi labi atjauno aknu darbību pēc pārslimota hepatīta.

Arbūzs satur folijskābi, kas mazina asinsvadu skrelozi, tīra asinsvadus, līdz ar to pazemina paaugstinātu asinsspiedienu. Arbūzā esošās šķiedrvielas darbojas kā „zarnu birste” un palīdz izvadīt lieko holesterīnu.

Arbūza šķiedrvielas ne tikai tīra zarnas. Tās uzlabo gremošanu, veicina zarnu traktā mītošo derīgo mikroorganismu darbību. Arbūzs neitralizē pārlieku skābo vidi, ko rada tādi pārtikas produkti kā maize, gaļa, olas un zivis.

Tā kā arbūzs satur dzelzi, to iesaka ēst novārdzinātiem cilvēkiem, kuriem ir mazasinība.

Diabēta slimnieki arbūzus var ēst tikai nelielās devās. Organisms viegli uzņem un pārstrādā arbūzos esošo fruktozi.

Arbūzi spēcina arī organismu. Tos iesaka ēst novārdzinātiem cilvēkiem pēc ilgstošas slimošanas, pēc operācijām un narkozes. Regulāra arbūza ēšana garantē stipru miegu.

Sejas skaistumam
Tāpat kā daudzus citus augļus, ogas un dārzeņus, arī arbūzu skaistuma vārdā var ziest uz sejas. Ja ir sausa sejas āda, uz sejas un kakla plānā kārtā uzklāj arbūza mīkstumu. Patur 15 minūtes. Masku nenomazgā ar ūdeni, bet tikai noslauka ar vates piciņu. Pēc tam seju iesmērē ar barojošu krēmu. Šī maska uzlabo sejas krāsu, āda kļūst maiga un gluda.watermelon_big.jpg - 55.61 KBTik traki jau gluži neizskatīsieties...

Sejas krāsas uzlabošanai, kā arī matu stiprināšanai gatavo dzērienu, izmantojot arbūzu balto mīkstumu, kas atrodas tieši zem mizas. No šī mīkstuma izspiež sulu, pievieno vienu vai divu ābolu sulu. Dzer katru dienu divas glāzes. Šīs dzēriens uzlabo arī sirdsdarbību.

Psoriāzes un ekzēmas ārstēšanai arbūza mīkstumu iesaka likt uz slimajām ādas daļām.

Arbūzu mizas un sēklas nevajag mest ārā, jo tās var daudzveidīgi izmantot.

Ja ir nefrīts, hronisks cistīts, nierakmeņi vai akmeņi urīnpūslī, var lietot kaltētas arbūzu mizas. Nogriež plānu kārtiņu mizas ārējā, zaļi svītrainā slāņa, to izžāvē – vispirms siltā žāvējamā skapī, pēc tam žāvēšanu pabeidz istabas temperatūrā. Trīs reizes dienā ēd pa tējkarotei kaltētu mizu, virsū uzdzerot medus ūdeni – pustējkaroti medus izšķīdina 50 gramos silta, vārīta ūdens. Lai kaltētas mizas nesapelētu, tās glabā papīra, ne polietlēna maisiņā.

Kaltētu arbūzu mizu novārījumu izmanto, lai bērniem ārstētu kolītu. Ņem vienu daļu mizu uz 10 daļām ūdens.

Arbūzu mizas uzlabo arī mikroorganismu darbību resnajā zarnā. miza.jpg - 57.27 KBTās lieto disbakteriožu ārstēšanai bērniem un veciem cilvēkiem.

Sasmalcinātas arbūzu sēklas labi aptur asiņošanu. Sēklas samaļ gaļas mašīnā, pēc tam sasmalcina ar āmuru, samaisa ar pienu.

Tāpat kā ķirbju sēklas, arī arbūzu sēklas lieto, lai atbrīvotos no cērmēm. Svaigas arbūzu sēklas sašķaida ar cietu priekšmetu. 100 g sašķaidītu sēklu aplej ar vienu litru ūdens, 45 minūtes vāra uz lēnas uguns. Nokāš, dzer 3 reizes dienā pa vienai krūzei.

Komentāri (22)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!
Valdis
kas Latvijā pārbauda arbūzus uz nitrātu klātbūtni?
21.06.2016. plkst. 19:11
Regina
Es dzirdēju kad arbūzos tiek spricēts zilo graudiņu šķidrums
28.08.2015. plkst. 15:38
ecolog
Tagad loti jabut uzmanīgi jo visiem produktiem bāz E velas
09.06.2015. plkst. 21:49
se
tagad tie ir slikto vielu ievadītāji organismā. Nav ēdami.
20.08.2013. plkst. 12:06
litta
Bet vai drīkst ēst arbūzu ar visām sēklām???
23.08.2012. plkst. 16:43

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies

Translate

Šodien

2019. gada 21. aprīlī Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Interesanti fakti

Sešus gadus veci bērni smejas vidēji 300 reizes dienā; pieaugušie – vien 15 līdz 100 reizes dienā

Pasākumi

Grupas Opeth vienīgais šovs Baltijā notiks Igaunijā!

Opeth, kas ir viena no izcilākajām smagā roka grupām pēdējā desmitgadē, 23. februārī pirmo reizi uzstāsies Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, klubā Rock Café. Šis būs arī vienīgais...