Bulīmija – atkal pavemsim?

Bulīmija – atkal pavemsim?

Bulīmija (Bulimia nervosa) ir psihiskas dabas slimība, kas izpaužas kā ēšanas traucējumi, kur badošanās mijās ar nekontrolējamām rīšanas lēkmēm, kam seko apzināta vemšanas izraisīšana vai dažādu medikamentu lietošana, lai novērstu pieņemšanos svarā.

Bulīmija nozīmē „vilka apetīte”, un jēdziens bulimia nervosa apzīmē ļoti spēcīgu ēšanas tieksmi. Ēšanas tieksme dažreiz rodas pēc strīda, bet bieži vien iemesls nav zināms. Ēšanas tieksme rodas nevis no bada sajūtas, bet vairāk no iekšējās spriedzes, kura tiek mazināta ar ēšanas orģiju. Parasti rodas nepārvarama vēlēšanās ēst ļoti lielu ēdiena daudzumu, piemēram, saldējumu, maizi, kūkas, šokolādi. Viss ēdiens, bieži vien vairāki kilogrami, tiek apēsti īsā laika posmā. Ļoti bieži sievietes pēc ēdienreizēm izraisa sev vemšanu. Daudzas sievietes izjūt vemšanu kā attīrīšanos, un dažas vairāk vai mazāk apzināti to lieto svara regulēšanai. Ja ar vemšanu pārspīlē, tā var kļūt dzīvībai bīstama, jo tiek traucēts sāļu un šķidruma līdzsvars organismā. Daži cilvēki izmanto ļoti lielus caurejas līdzekļu daudzumus, kas arī var ietekmēt ķermeņa vitālās funkcijas.

Sievietēm ar bulīmiju parasti ir normāls ķermeņa svars, un, pretēji meitenēm, kas slimo ar anoreksiju, viņas neuzskata, ka viņām būtu pārmērīgs ķermeņa svars. Sievietes ar bulīmiju ir noraizējušās un nedrošas par savu situāciju, taču mēģina to slēpt. Dažām pat sākas depresija.

Ir zināms visai maz par iemesliem, kāpēc dažām sievietēm rodas bulīmija. Pastāv vairākas terapeitiskās ārstēšanas iespējas: individuāla ārstēšana, grupu terapija vai ģimenes terapija. Labi ārstēšanas rezultāti ir kombinētai ķermeņa un psihoterapijai, kur tiek attīstīti sievietes apspiestie resursi. Terapijas efektivitāte ir atkarīga no katra slimnieka individuālajām īpatnībām. Dažādu skolu un terapeitisko virzienu piekritēji ziņo par sekmīgiem ārstēšanas rezultātiem – sākot no psihoanalīzes, ģimenes terapijas, uzvedības terapijas, beidzot pat ar indiešu jogu.

Bulīmiju var uzskatīt par mūsu gadsimta problēmu, kuru ir ietekmējusi arī stereotipu nomaiņa, vispārējo kultūras vērtību izmaiņas – ilustrācija šīm izmaiņām var būt kaut vai fakts, ka vēl pēc Pirmā pasaules kara bulīmijas gadījumi tika aprakstīti kā kazuistika, bet vēlākajos gados saslimšanas gadījumu skaits arvien pieauga. To noteikti var saistīt ar lomu maiņu un ar sociālo lomu konfliktiem. Ļoti ticami, ka tieši šie cilvēki, kuri tik saasināti uztver sava dzimuma sociālos kritērijus – „veiksmīgais, izskatīgais, ar dzīvi apmierinātais un profesionāli augošais cilvēks”, un tādi kulti, kā skaistuma, veiksmes vai varas kults, kas Rietumu sabiedrībā šobrīd ir aktuāli, ir tendēti nenovērtēt sevi un izturas ļoti paškritiski.

Tā kā bulīmijas iemesli ir psihiskas dabas traucējumi, tad ļoti svarīgs ir psiholoģiskais tuvinieku atbalsts, uzsākot ārstēšanos, tas noteikti paātrinās atveseļošanās gaitu. Bulīmijas slimnieku aprūpes neatņemama sastāvdaļa ir piemērotas ēdienkartes sastādīšana, ar kuras palīdzību sasniegt vēlamo ķermeņa masu, svarīga ir arī piemērotas intensitātes fiziskā slodze.

Bulīmija vairāk skar sievietes 20-30 gadu vecumā. Turklāt šī slimība 99% gadījumu skar sieviešu dzimtes pārstāves. Ir zināms, ka bulīmiju novēro 3 no katrām 100 sievietēm.

Badošanās sekas:

  • traucēts miegs,
  • aizcietējumi,
  • uzmanības un koncentrēšanās traucējumi,
  • mēnešreižu zudums,
  • depresija,
  • pastāvīga aukstuma sajūta,
  • trausli, viegli lūstoši kauli,
  • izteikts muskuļu vājums,
  • nāve.

Ilgstošas vemšanas sekas:

  • kuņģa sulas skābju izraisīti zobu emaljas bojājumi,
  • neregulāra sirdsdarbība,
  • muskuļu vājums,
  • nieru bojājums,
  • epilepsijai līdzīgas krampju lēkmes.

Caurejas līdzekļu lietošanas sekas:

  • sāpes vēderā,
  • zarnu gļotādas un muskuļu bojājums, kas izraisa ilgstošus aizcietējumus.

Bulīmija var pāriet anoreksijā un arī pretēji anoreksija bulīmijā. Bulīmija var arī kombinēties ar anoreksiju, kad periodā starp ēšanas lēkmēm cilvēks ievēro stingru diētu un, kad uznāk ēšanas lēkme, tad atkal pārēdas. Bulīmija sākas vēlāk nekā anoreksija. Parasti tās sākums ir ap 15 gadiem, bet turpināties tā var ilgāk, līdz aptuveni 40 gadiem.

Pirms nodoties šim notievēšanas veidam, padomā cik neestētisks skats paveras uz tevi brīdī, kad centies atbrīvoties no kūciņām un bulciņām. Vai tas tev pašai neliekas pārāk riebīgi, lai tiešām izmantotu tik drastisku metodi?












Komentāri (37)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!
Anna
Sveiki! Neesmu ne ārsts, ne speciālists, taču esmu 11 gadus gājusi cauri anoreksijas un bulīmijas verdzībai. Vairākas reizes ārstējusies (gan Lietuvā, gan LV), dažādās terapijās (kogn.biheiviorālā, dinamiskā, ģimenes, kustību etc), gājusi pie dziednieka, dietologa utt., taču, BEIDZOT tas ir apstājies jau pāris gadus. Stāvu tam pāri. Vēlos brīvprātīgi palīdzēt meitenēm (vai puišiem, st. citu) sniegt emocionālo atbalstu, varu sniegt padomus, kas palīdzējis, kur vērsties vai vienkārši atbalstīt izrunājoties. Kā zināms to pavada depresija, Tu vari sev palīdzēt kaut izrunājoties. Jo SAPRAST VAR TIKAI TAS, KURŠ PATS TAM IR IZGĀJIS CAURI. Ja ir vēlēšanās, raksti butbrivai@gmail.com un sarunāsim tikšanos! ☺️
15.01.2019. plkst. 15:39
andi
Notievēšanas tabletes --- http://tonzes.com/slimlv.htm Es notievēju ļoti ātri un bez jo-jo efekta.
03.10.2018. plkst. 16:43
Elza
Slimoju ar bulīmiju jau gadus 3/4 . Ir traki , vismaz 3-4 reizes nedēļā ,brīžos kad mājās neviens nav - ēdu un tad uzreiz visu vemju ārā . Par to nezin pat tuvākie cilvēki . Cēlonis - pašvērtējuma trūkums , perfekcionisms, mūsdienu mēdiju uzspiestie standarti, alkas pēc mīlestības. Sekas- bojāti zobi, nagi , āda, kuņģa sāpes , lieki iztērēta nauda un laiks uz pārtiku un tās gatavošanu. Man ir 25 gadi. Labprāt grieztos pie speciālista pēc palīdzības , bet par savu algu nevaru to atļauties, jo ir citi daudz būtiskāki ikmēneša maksājumi . Latvijas realitāte .
10.05.2017. plkst. 23:41
Es
Ari ️️es ️Esmu bulimijas slimniece, ar to slimoju ️jau 15 gadus. Mana situacija ️️ta ️️jau ir iegajusi hroniska saslimsanaa
19.07.2016. plkst. 21:11
Sara
Slimoju ar bulīmiju jau 5 gadus. No ēdiena esmu atbrīvojusies dažādos veidos. Arī vemju. Agrāk uz rokas bija rētas - pazīme par vemšanu. Tagad iemācījos neizraisīt rētas. Ēdiens ir sava veida bauda, no kuras nespēju atteikties. Gadās dienas, kad pērku veselīgu pārtiku, sportoju, bet tad pienāk diena, kad ievēroju, ka citi vienaudži ēd neveselīgi un nepieņemas svarā. Pēc šādiem iespaidiem apēdu smalkmaizīti, cerēdama, ka spēšu apstāties. Izrādās, ka nespēju. Mājās vēlāk apēdu visu līdz kamēr vēders sāk sāpēt. Tad jūtu vainas apziņu. Eju vemt. Jā, zinu, man jāvēršas pēc palīdzības. Nevaru. Kauns. Sabiedrība negrib pieņemt tādus kā es. Es saprotu. Jā, zinu,vajag pārstāt ēst, bet es nevaru. Pārmērīgu ēšanu man izraisa pat sākot ar vienkāršu kaut kā pagaršošanu, beidzot ar pat izrunāšanos ar kādu, sieviešu klačas...jebkas. Tagad tas pat ietekmē mācības. Ēdu un domāju tikai par ēdienu. Mācībām koncentrēties nespēju. Sapņos rādās murgi, kā atbrīvojos no ēdiena, ka zobi izkrīt, mati utt. Man ir 22 gadi. Un, jā, esmu bulīmiķe. Un to, kam esmu izgājusi cauri, nenovēlu pat savam ienaidniekam.
17.04.2016. plkst. 17:35

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies

Translate

Šodien

2019. gada 10. decembrī Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Interesanti fakti

Zilai krāsai ir nomierinošs efekts, jo tā liek smadzenēm izdalīt nomierinošos hormonus

Pasākumi

Koncertcikla "Liepājas ērģeļu vasara" otrais koncerts

Piektdien, 25.jūlijā plkst. 19.00 Liepājas Svētās Trīsvienības katedrālē notiks koncertcikla "Liepājas ērģeļu vasara" otrais koncerts, kurā piedalīsies Liepājas Lutera...