Forums

sooch sooch Gatavojam zivi
Zivs ir produkts, kurā bagātīgi atrodas cilvēkam nepieciešamais fosfors, kā arī pilnvērtīgi olbaltumi, kurus organisms spēj viegli uzsūkt.

Zivs taukiem piemīt īpašība nesarecēt nekādā temperatūrā, ekstraktīvās vielas, kuras atrodas zivī, veicina apetītes rašanos. Zivs ir veselīga gan bērniem, gan pieaugušiem cilvēkiem. Ārsti iesaka zivi kā ārstējošu pārtiku sirds-asinsvadu slimību gadījumā.

Kulinārijā ir zināmi vairāki simti zivju sagatavošanas recepšu un katra no šīm receptēm, gan sakarā ar termiskās apstrādes īpatnībām, gan arī sakarā ar nepieciešamo papildproduktu – garšvielu, piedevu un mērču dažādību, spēj piedot vienai un tai pašai zivij neatkārtojamu garšu.

Prasme pagatavot zivi tika augsti vērtēta jau antīkajos laikos. Tā balstījās uz to tautu, kuras apdzīvoja jūru un upju piekrastes, pieredzes un kulināro meistarību.

Tieši Senās Grieķijas uzplaukuma laikā attīstījās arī zivju kulinārijas meistarība. Teiksmā par argonautiem ir stāstīts par to, kā argonauti devās uz nezināmo Eskvīnas Pontu (Melnā jūra) zivju meklējumos, jo grieķu tirgū bija zivju trūkums.

Jūras zivis bija augstā cieņā gan Senajā Romā (šeit tās sālīja, marinēja, kūpināja), gan arī Āzijā. Aristofāns, kurš kādu laiku bija sūtnis persiešu galmā, rakstīja, ka persiešu cars bagātīgi apbalvoja katru, kurš izdomāja jaunu zivju ēdienu.

Īpašu uzmanību piesaista krievu virtuves zivju ēdienu šedevri. Grūti būtu uzskaitīt visas ezeru un upju zivju šķirnes, kuras tika izmantotas pārtikā, bet par visaugstvērtīgākajām pēc garšas īpatnībām tika uzskatītas storu dzimtes zivis.

Pirmā jūras zivs, kura padarīja bagātāku krievu virtuvi Pētera I valdīšanas laikā, kļuva menca. No sākuma tai nebija pieprasījuma, bet, reiz izmēģinājušas to pagatavot, saimnieces vairs nespēja atteikties no šīs zivs.

Francijā un Holandē mencu sauca dažādi, atkarībā no tās apstrādes veida: kaltēta – štokfiš, sālīta – labardāns, svaiga – doroša. Fraņču pavāriem piemītošā smalkā izsmalcinātība īpaši spilgti parādījās tieši mencu ēdienu pagatavošanā.

Ļjoti interesants ir veids, kā senajā Krievijā ieteica uzglabāt svaigas zivis pārvadāšanai lielos attālumos – “Noķerto zivi pārdurt, apmērcēt ūdenī un vārtīt sniegā tik ilgi, kamēr tā apledo, kraut vezumā, un tāpēc tas tā, ka tad, kad izvārīsi šo zivi, tā būs pēc garšas kā dzīva vārīta.” Ar vairākām ledus kārtām pārklātā zivs uzglabājās tik labi, ka, kā rakstīts kādā senā žurnālā “vajag piemist patiešām smalkai un izšķirtspējīgai garšai, lai atšķirtu tādu zivi no dzīvas.” Šādi sagatavotas pārvadāšanai zivis sauca par “makaniem”.

Mūsdienās gan tirgos, gan lielveikalu plauktos ir atrodamas visdažādākās zivis – gan svaigas, gan saldētas, gan sālītas, gan auksti, gan karsti kūpinātas, gan kaltētas.


03.08.2008. plkst. 13:30
(1 atbildes)
Translate

Šodien

2019. gada 13. novembrī Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Pasākumi

Latvijas dzelzsceļa vēstures muzejā uzstājas "Hospitāļu iela"



15. jūlijā, otrajā Dzelzceļa muzeja vakarā, muzeja
viesus un dzelzceļa darbiniekus sveiks grupa „Hospitāļu iela”, savukārt pirms
un pēc koncerta bērniem un pieaugušajiem tiks...