Itālijas vīna reģions

Itālijas vīna reģions

To, ka Itāliju var saukt par vīna pasaules lielvalsti, liecina kaut vai tas fakts, ka jau senatnē grieķi to dēvēja par Oenotriju, kas tulkojumā nozīmē – „vīna valsts”. Itālijas vīna darīšanas tradīcijas ir divus tūkstošus gadus senas.


Labvēlīgie klimatiskie apstākļi pozitīvi ietekmē šīs valsts ražotā vīna daudzveidību. Uzskata, ka ir gandrīz trīs tūkstoši šī dzēriena marku, sākot no ikdienišķiem galda vīniem līdz ārkārtīgi dārgiem un elitāriem (piemēram, izcilie Ornelaia un Sassicaia no Toskānas Bolgheri rajona, kas ražoti no Merlot, Chianti Sangiovese un Cabernet Sauvignon vīnogu šķirnēm).

sassicaia.jpg

Sassicaia ir viena no vadošajiem vīna ražotājiem Maremma reģionā (Dienvidu Toskānā), kas īsā laikā kļuva par žurnālistu un vīna speciālistu apbrīnotu kulta vīnu

Itālija ir viena no nedaudzajām valstīm „veiksminiecēm”, kuras klimata „varianti” ir ne tikai kā ziemeļu pretstatīšana dienvidiem. Apenīnu pussalas mikroklimata atšķirības izvēršas arī garuma grādos - valsts ziemeļu robeža atrodas pie Alpu virsotnēm, kuras liedz Itālijā ieplūst Atlantijas gaisa masām un nokrišņiem, savukārt valsts dienvidi robežojas ar Āfriku. Nozīmīgs arī ir fakts, ka no ziemeļiem līdz pat dienvidiem Apenīni sadala Itāliju divās daļās. Pateicoties šim ģeogrāfiskajam „knifam”, valsts austrumu piekraste, ko apskalo siltā Adrijas jūra, krasi atšķiras no rietumu daļas. Bet par īpaši svarīgu apstākli var atzīmēt to, ka Itālija atrodas tieši uz 45. platuma grāda, zonā, kas ir īpaši labvēlīgā vīnogu audzēšanai. Ne velti šajā valstī ir stingri aizliegta šaptalizācija (cukura pielikšana, ar mērķi paaugstināt alkohola saturu). Itāļiem jau tāpat ir “pietiekami daudz saules vīnā”, it īpaši pie vīndariem dienvidos. 

Vermentino.jpg

2004.gada vīnogu ražas vīns no Maremma apgabala Dienvidu Toskānā

Vīna darīšanas potenciāls šajā valstī ir ļoti liels, jo ar tā ražošanu nodarbojas teju 3,6 miljoni lauksaimniecības uzņēmumu visos divdesmit Itālijas apgabalos. Par pašiem nopietnākajiem „spēlētājiem”, ņemot vērā iedēstīto vīnogulāju platību un vīna ražošanas apjomus, var uzskatīt Veneto, Piedmont, Tuscany apgabalus un Sicīlijas salu, kas pēdējos gados kļuvusi ļoti aktuāla visā pasaulē.
Verā ņemams ir arī kultivējamo vīnogu šķirņu skaits – 250 veidi, bet īpaši iecienītas ir 12, tai skaitā Nebbiolo, Trebbiano, Catarratto, Malvasia, Regina, Italia, Sangiovese, Montepulciano, kā arī Barbera.

barberaastiante.jpg

No Piedmont reģiona nācis Barbera d'Asti sarkanais vīns

Tikai Pjemontā (Piedmont – Itālijas ziemeļu rietumi) no vīnogu šķirnes Nebbiolo ogām gatavo slavenos sarkanvīnus Barolo un Barbaresco, kuru vārdi sakrīt ar to apdzīvojamo vietu nosaukumiem, kur tos ražo. Taču abas šķirnes nerekomendē dzert, kamēr tās vēl ir “jaunas”. Saskaņā ar ieviestajām normām, Barolo nevar uzskatīt par īstu, ja to vīna darīšanas saimniecībā neiztur vismaz trīs gadus.
Bet atzīmēt vārdu Riserva uz pudeļu etiķetēm drīkst tikai tajā gadījumā, ja šis vīns tiek izturēts ne mazāk kā piecus gadus. Barbaresco izturēšanas laiks ir mazliet īsāks – divi gadi parastajam vīnam un trīs – Riserva. Tomēr savas izcilās īpašības šie vīni atklāj, kad „paaugas” līdz 10-20 gadu vecumam.

baroloriserva.jpg

Barolo La Volta Riserva 1996

Centrālajā Itālijas daļā atrodas viens no pazīstamākajiem vīna darīšanas reģioniem – Toskāna (Tuscany). Tas, protams, ir saistīts ar to, ka šeit ražo slavenos sausos Chianti sarkanvīnus, kuru panākumi ir cieši saistīti ar Sangiovese vīnogu šķirni. 1847. gadā barons Rikozali izveidoja Chianti recepti, kas ir aktuāla līdz pat šodienai: Sangiovese 50-80%, Trebbiano Toscano un  Malvasia, del Chianti (10-30%). Vīni, kurus dēvē par Chianti, atšķiras ar savu daudzveidību. To garša un kvalitāte ir atkarīga no tā, kāda pagatavošanas recepte bija izmantota katrā konkrētā saimniecībā, kā arī no tā, kādā Toskānas rajonā tā vai cita vīnogu šķirne tika apstrādāta. Tikt skaidrībā ar Chianti daudzveidību nebūt nav tik viegli. Tāpēc rajons, kur ražo Chianti, vēl ir sadalīts astoņās „zonās”, kuras noteikti uzrāda uz pudeļu etiķetēm.

chianti_classico_1.jpg

Chianti Classico no Fattoria di Montecchio

Pats svarīgākais Chianti zonālais rajons saucas Chianti Classico. Tas ir īpašs ar to, ka XX gadsimta 80. gados šeit ražotajiem vīniem tika dota iespēja iekļauties DOC (Denominazione di Originale Controllatta) kategorijā.

chiantirufina.jpg

Chianti Rufina Riserva DOCG

Īpaši sena ražošanas tradīcija ir saistīta ar Chianti Rufina zonālo rajonu. Te darinātie vīni dažreiz pat pārspēj Chianti Classico.
Daudz vienkāršāki pēc savas struktūras un aromāta ir Chianti Colli Fiorentini, Colli Arentini, Colli Senesi. Par pašiem vieglākajiem daudzveidīgajā Chianti saimē uzskatāmi Chianti Colline, Pisane.

chianticollifiorentini.jpg

Viens no vieglākajiem Chianti vīniem - Colli Fiorentini

Chianti vīni atšķiras savā starpā arī ar izturēšanas laiku. Ja uz pudeles etiķetes ir pierakstīts Riserva, tas nozīmē, ka vīns tiek izturēts franču ozolkoka mucās ne mazāk par diviem gadiem un tādēļ ir „sagatavots” ilgam mūžam. Tomēr visas Chianti labākās īpašības iepaužas, vīnam sasniedzot 5-8 gadu vecumu.

chiantiriserva.jpg

Uzraksts "Riserva" uz vīna pudeles etiķetes nozīmē, ka tas ir sagatavots ilgam mūžam

Diezgan lielā attālumā no Florences un Sienas, netālu no Livorno atrodas vīna ražošanas zona Bolgheri. Tieši tur ražo pats leģendāros Itālijas vīnus Ornelaia un Sassicaia, kas pavisam nesen tikuši pie DOC sertifikāta. Šo vīnu ražo no Cabernet Sauvignon vīnogu šķirnes (ne mazāk kā 80%). Šim vīnam piemīt intensīva granātābolu krāsa. Tā struktūra iedvesmo ar savu eleganci un sabalansēto garšu. Sassicaia ir domāts pastāvīgai baudīšanai, ne velti to dēvē par meditatīvu vīnu. Savukārt Ornelaia pamatā ir Pomerol pamatšķirne Merlot, kas padara šo vīnu ne mazāk masīvu un struktūrā bagātu kā tā „radinieki” no Francijas.

alfeo2002.jpg

Alfeo - Bolgheri rosso, kas darīts no Cabernet Sauvignon, Merlot un Sangiovese vīnogām

Vēl viens strauji progresējošais vīna darīšanas reģions ir Sicīlija. Pēdējā laikā te ir augusi sauso sarkanvīnu kvalitāte. Starptautiskās vīnogu šķirnes Merlot, Cabernet Sauvignon un Chardonnay, pateicoties labvēlīgajam klimatam un vulkāniskās izcelsmes augsnei, „uzrāda” pasteidzošus rezultātus. Ievērību ir sasniegušas tādas vīna darītavas kā „Donnafugata” un „Planeta”, kuru vīni ir saņēmuši daudzkārtēju atzinību un apbalvojumus dažādos starptautiskajos konkursos. Nesen Veronā notikušajā ikgadējā vīnu izstādē „VinItali - 2005” tās nepārprotami kļuva par favorītiem. Šo vīna darītavu ražotie vīni radīja saviļņojošu interesi gan speciālistu, gan arī vīna baudītāju vidū.

donnafugata.jpg

Donna Fugata - daudzkārtēja vīna konkursu laureāte

Arī Sicīlijā ražotie saldvīni nav zaudējuši savu vērtību. Par vienu no interesantākajiem var uzskatīt Pasito di Pantelleira, kas ir pagatavots no Moskato vīnogu šķirnes. Tas ir ļoti jauks, smalks un elegants vīns, kuram piemīt neatvairāma buķete.
Vēl par vienu Sicīlijā ražotu saldvīnu var teikt, ka tas ir pati pilnība – Malvasia delle Lipari. Bet tā ierobežotās ražošanas dēļ šis vīna brīnums ir reti sastopams - mēdz teikt, ka tas ir tikpat nepārspējams, cik rets.

malvasialipari2.jpg

Sicīlijas saldvīnu retums - Malvasia delle Lipari 2001

Liela nozīme Itālijas vīnu kvalitātes uzlabošanā bija saistīta ar to, ka 1963. gadā tika pieņemts likumprojekts, kas no 1967/68. gada ieviesa DOC (Denominazione di Origine Controllata) sistēmu, kura ir līdzīga Francijas vīna kvalitātes noteikšanas sistēmai (Appellation Controlee).

baroloDOCG.jpg

Uzraksts uz vīna pudeles etiķetes DOCG - Denominazione di Origine Controllata e Garantitta apliecina, ka vīns tiek kontrolēts un garantēts pēc nosaukuma

Pašlaik visi Itālijas vīni tiek iedalīti četrās kategorijās. Astoņpadsmit elitāri vīni ir pagodināti ar to, ka tiek iekļauti DOCG - Denominazione di Origine Controllata e Garantitta, kas tiek kontrolēts un garantēts pēc nosaukuma. Šīs kategorijas vīna ražošanu ļoti stingri kontrolē. Starp šiem „elitārā kluba biedriem” ir sastopami tikai paši prestižākie vīni, tādi kā Barolo, Barbaresco, Brunello di Montalcino, Chianti, Vino Nobile di Montepulciano. Uz šo vīna pudeļu etiķetēm noteikti ir norādīta papildus informācija: Riserva vai Riserva Speciale. Šie vārdi nozīmē to, ka vīns ozolkoka mucās tiek izturēts krietni ilgāku laiku nekā pārējie. Ar Superiore apzīmētās pudeļu etiķetes liecina par to, ka vīns darīts no gada labākās ražas vīnogām. Vārds Classico norāda uz vīna ražošanas apgabala izcilāko daļu. Vigna vai arī Vigneto uz to, ka vīns ir ražots un saliets pudelēs vienā konkrētā vīna darīšanas saimniecībā.

bardolino_superiore_.jpg

Ja uz Itālijas vīna pudeles atrodams uzraksts "Superiore", tas liecina par to, ka vīns darīts no gada labākās ražas vīnogām

Bet, neraugoties uz to, ka DOCG – DOC sistēma pozitīvi ietekmē Itālijas vīnu kvalitāti, tomēr tā nespēj apmierināt visus šīs valsts vīna ražotājus, kuri, lai kā arī pūlētos, nevar sasniegt augstāko atzīšanas pakāpi un ir spiesti samierināties ar kategoriju Vino da Tavola jeb vienkārši - galda vīns. Tādēļ XX gadsimta 90. gadu sākuma tika izstrādāta jauna kategorija – IGT (Indicazione Geografica Tipica - norāde uz vīnu ģeogrāfiskās izcelsmes vietu). Šajā kategorijā ir iekļauti 128 vīni, kurus nesenā pagātnē kvalificēja kā „galda vīnus”. Uz šāda vīna pudeļu etiķetēm notikti ir sniegta informācija ne tikai par rajonu, kurā vīns tika pagatavots, bet arī par izmantoto vīnogu šķirni, konkrētu vīnogulāju un ievāktās ražas gadu. Ja vien vīns, kas ir iekļauts IGT kategorijā, vairāku gadu garumā ražo teicamas kvalitātes vīnu, tad tam ir dotas iespējas būt pārceltam DOC kategorijā.

sfizioigt.jpg

IGT jeb galda vīns

Žurnālā „Wine Spectator” vienā no publicētajiem rakstiem par Itālijas vīniem bija teikts, ka: „Itālijas vīndari ne tikai ir metuši izaicinājumu Francijai, bet arī dzīvo ar savas pilnīgas uzvaras apziņu”. Varbūt, ka viņiem patiešām ir taisnība…

Planeta” vīni, kurus ietekmīgais izdevums „Wine Spectator” 2004. gadā iekļāva pasaules Top 100:
La Segreta Bianco 2003; La Segreta Rosso 2003; Merlot 2002; Burdese 2002.

plnta_segreta.jpg

Wine Spectator Top 100 iekļautais Planeta La Segreta Rosso 2003

„Donnafugata” izcilnieki:

Ben Rye DOC Passito di Pantelleria 2000; La Fuga Chordonnay Contessa Entellina DOC1997; Sedera Sicilia IGT 1998

Labākie vīnogu ražas gadi Pjemontā:
– 1961, 1964, 1970, 1971, 1978, 1979, 1980, 1982, 1985, 1988, 1989, 1990 (atzīts par izcilu), 1993, 1995 (atzīts par izcilu), 1996 (atzīts par izcilu), 1997 (atzīts par izcilu), 1998 (atzīts par izcilu), 1999.
__________________________________
neveiksmīgi:   1992, 1994

Labākie vīnogu ražas gadi Toskānā  – 1961, 1964, 1967, 1970, 1971, 1975, 1978, 1979, 1980, 1982, 1983, 1985, 1988, 1990 (atzīts par izcilu), 1993, 1995 (atzīts par izcilu),  1996, 1997 (atzīts par izcilu), 1998, 1999 (atzīts par izcilu).
___________________________________
neveiksmīgi: 1991, 1992

 

Komentāri (6)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!
Kristīne
O jā Itālija, vīnu zeme!!!! mmmmm....
27.08.2014. plkst. 15:28
maria
ang daming alak nman yan
23.06.2010. plkst. 09:12
maria
ang daming alak nman yan
23.06.2010. plkst. 09:12
250 vinogu skirnu-wouč!
04.11.2007. plkst. 16:51
Itālija vispār vinu zeme
23.10.2007. plkst. 13:10

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies

Translate

Šodien

2018. gada 23. maijā Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Izsaki viedokli

Vai Tu vēlies, lai sadaļa "Iegūsti ideālu figūru" tiktu atstāta arī pēc konkursa beigām?

Interesanti fakti

Pēc leģendas Noass esot nodzīvojis līdz 950 gadu vecumam. Ja tā ir taisnība, var uzskatīt, ka vīns ir veselīgs dzēriens :)

Pasākumi

Klajā nācis Eros Ramazzotti jaunais albums “Ali e Radici”

Šonedēļ mūzikas izdevniecības “Sony Music” apgādā dziedātājs Eros Ramazzotti laidis klajā savu vienpadsmito studijas albumu “Ali e Radici” (“Spārni un saknes”)....