Kā gatavo viskiju

Kā gatavo viskiju

Viskijs ir alkoholisks dzēriens, kuru iegūst pārtvaicēšanas ceļā. Ne jau visus alkoholiskos dzērienus iegūst pārtvaicējot; piemēram, alu un vīnu gatavo citādi. Pārtvaicēšana ir šķidruma sadalīšana sastāvdaļās, to vārot.

Dažādiem šķidrumiem ir dažāda viršanas temperatūra. Tiek noregulēta tāda temperatūra, lai pirmais sāktu vārīties spirts. Tā tvaikus uztver un kondensē. Tādējādi tie atkal kļūst par šķidrumu.

Viskija ražošana visā pasaulē ir daļēji līdzīga. Pasaulē tiek ražoti divi galvenie viskija veidi, iesala un tīru graudu viskiji. Savukārt no šiem diviem pamat veidiem, dažādu apvienošanas manipulāciju rezultātā, kuru dēvē par kupāžu, tiek iegūti dažnedažādi viskija apakš veidi.

Viskiju un lielāko daļu pārtvaicēto dzērienu gatavo no graudiem, kuru galvenā sastāvdaļa ir ciete. Šī ciete vispirms ir jāpārvērš cukurā, tad šo cukuru raudzē, un tas pārveidojas spirtā. To panāk ar rauga palīdzību. Sīkās rauga sēnītes cukurā aug un vairojas, sadalot to spirtā un ogļskābajā gāzē.

Untitled 2.jpg - 41.61 KBLai raugs sāktu darboties, proti, pārvērstu cieti cukurā, pagatavo maltu graudu un ūdens maisījumu, kam pievieno iesalu. Iesals satur fermentus, kas pārvērš graudu cieti cukurā. Rūpīgi atlasītus miežu graudus ieber speciālās vannās pildītās ar ūdeni un mērcē 2-4 dienas. Pēc tam graudi tiek izbērti uz grīdas žāvēšanas kamerās. Nākošo 12 dienu laikā graudus uzmanīgi apviļā, rezultātā tiem izdīgst asniņi.

Nākošā stadija ir graudu dīgšanas procesa pārtraukšana žāvējot tos kūdras dūmos (šo procedūru veic tikai skoti). Pateicoties šim procesam skotu viskija aromātā ir sajūtams kūdras dūmu aromāts. Kad iesals ir izžāvēts to ber speciālās dzirnavās un rupji samaļ. Pēc tam tas nonāk lielos katlos, kur graudus aplej ar karstu ūdeni un patstāvīgi maisa. Šis process ilgst līdz tam brīdim, kamēr ūdenī izšķīst lielākā daļa graudos esošā cukura. Šo saldo bezalkoholisko šķidrumu dēvē par misu. Vēlāk misa tiek filtrēta, bet graudu atlikumi tiek izmantoti kā barība lopiem. Graudu misa tiek atdzesēta un pārlieta lielās cisternās, kur tai tiek pievienots raugs (labvēlīga baktēriju sēnīte). Šo raugu baktēriju aktīvas darbības rezultātā graudu misā esošais cukurs pārvēršas spirtā. Pēc pāris dienām šī saldā misa ir pārvērtusies par mazāk saldu, viegli alkoholisku šķidrumu, kuru dēvē par iesala pienu jeb vienkārši suslu. Tālāk iesala piens (susla) nonāk vara destilācijas kubos, kur to reāli uzkarsē.

Untitled 9.jpg - 39.55 KBTā kā spirta iztvaikošanas temperatūra ir zemāka nekā ūdenim, spirta tvaiki sāk izgarot un celties augšup pa destilācijas kuba garo vara kaklu un nonāk spirālveida caurulē, kur atdziestot pārvēršas atkal par šķidrumu ar alkohola saturu apmēram 25%. Šo šķidrumu dēvē par vājo vīnu. Tālāk šis vājais vīns tiek novadīts uz otro uzkarsēšanas kubu, kur process tiek atkārtots, lai gala rezultātā iegūtu alkoholisko dzērienu ar maksimālu spirta saturu, apmēram 75%. Gribētos piebilst, ka pēc otrā destilācijas procesa spirta sākuma un beigu tecējums (galva un aste) viskija ražošanā izmantots netiek, jo satur daudz visādu piemaisījumu, kuri var sabojāt gala produkta raksturu. Samērā liela nozīme ir arī destilēšanas kuba formai. Tā piemēram, izmantojot kubus ar īsiem kakliem rezultātā sanāk ļoti eļļains viskijs ar intensīvu aromātu, bet izmantojot destilēšanas kubus ar gariem (augstiem) kakliem viskijs sanāk mazāk eļļains ar vieglu, maigu aromātu.

Kad cukurs ir pārraudzēts spirtā, spirtu no pārējā šķidruma atdala, to pārtvaicējot. Tā no graudiem iegūst spirtu, kuru sauc par jēlo viskiju (jēlspirtu). Lielākā daļa svaigi saražotā spirta nonāk cisternās kur tiek atšķaidīts ar ūdeni, lai samazinātu alkohola saturu dzērienā. Pēc tam šis jēlais viskijs tiek pārliets koka mucās un tur pavada vismaz trīs gadus, taču lielākoties skotu viskiji tiek izturēti no 8-15 gadiem un pat ilgāk. Šī perioda laikā kāda daļa viskija caur koka porām izgaro. To poētiski dēvē par eņģeļu devu.

Untitled 4.jpg - 43.1 KBĻoti liela nozīme ir arī mucām, kurās viskijs tiek izturēts. Tā piemēram, skotu viskija izturēšanai vispiemērotākās ir mucas, kurās iepriekš tika izturēts heress vai līdzīgi stiprināti vīni. Tiek izmantotas arī amerikāņu ozola mucas, kuras no iekšpuses vienkārši tiek apstrādātas ar lētu heresu. Izturot viskiju tas ar laiku zaudē asumu, kļūst maigāks. Mucas koksne dzērienam piešķir papildus aromātu. Jo ilgāk tiek izturēts viskijs, jo tumšāks tas kļūst. Tālāk seko izturētā viskija filtrēšana un papildināšana ar ūdeni līdz tiek iegūts vēlamais alkohola saturs (biežāk 40%). Un visbeidzot viskijs tiek pildīts pudelēs, kur iespējams tas var turpināt savu galīgo nobriešanu.

Komentāri (0)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies

Translate

Šodien

2019. gada 20. novembrī Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Interesanti fakti

Dom Perignon neizgudroja šampanieti – tas jau bija pastāvējis vairākus gadus. Viņš toties izgudroja mušmires formas korķi un „drāšu būrīti”, kas ļāva droši uzglabāt dzirkstošos vīnus. Iepriekšējie mēģinājumi pildīt šampanieti pudelēs, beidzās ar izšautiem korķiem

Pasākumi

Laika rezervuārs. Nele Zirnīte. Personālizstāde

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltajā zālē (K.Valdemāra ielā 10a, Rīgā) no 2009.gada 11.jūlija līdz 16.augustam būs skatāma mākslinieces Neles Zirnītes personālizstāde Laika rezervuārs....