Kādu labumu mums dod sparģeļu sula?

Kādu labumu mums dod sparģeļu sula?

Sparģeļi Eiropā nokļuva no Austrumiem un ātri iekaroja popularitāti. Tie kā ārstniecības augi tiek izmantoti jau kopš Kristus laikiem. Ķīnā sparģeļus izmantoja kā pretklepus līdzekli, bet Senajā Ēģiptē ar tiem ārstēja dažādas aknu kaites. Sparģeļi tika turēti cieņā arī antīkajos laikos: Dioskorīds rekomendēja sparģeļu saknes kā iedarbīgu līdzekli dažādu nieru slimību ārstēšanai. Viduslaiku ārsti sparģeļus parakstīja organisma spēcināšanas nolūkos. Centrālajā Eiropā kā kultūraugi sparģeļi pazīstami no 16.gs.

Agrākos laikos šos augus dēvēja par ķeizara dārzeņiem, ko pasniedza ar izcila šķiņķa piedevām. Vēl agrāk – senajā Ēģiptē – tie skaitījās kulta priekšmets; ar tiem veidoja vainagus un rotāja jaunlaulātos. Par sparģeļu ēšanu tolaik nemaz nedrīkstēja domāt, jo tā skaitījās ārkārtīgi nosodāma rīcība. Ir saglabājušās liecības par to, ka sparģeļi tikuši nēsāti ap kaklu kā amuleti, turklāt valdīja pārliecība, ka tie pasargā no nevēlamas grūtniecības.

Sparģeļi ir daudzgadīgi liliju dzimtas augi. Tos audzē arī kā dekoratīvus augus krāšņā zaļuma dēļ, bet sparģeļu galvenā īpašība ir augstā un diētiskā uzturvērtība. Tajos ir 95% ūdens, daudz vērtīgu minerālvielu un vitamīnu. Tie lieliski der kā novājēšanas līdzeklis, kas pēc svētkiem var palīdzēt atgūt „slaido līniju.” Lai veiktu gremošanas procesu, ķermenim nepieciešams patērēt daudz vairāk kaloriju, nekā sparģeļi spēj sniegt, tādēļ var uzskatīt, ka sparģeļos kaloriju daudzums ir ar mīnusa zīmi.

Ēšanai ir piemēroti no zemes neizspraukušies vai arī tik tikko izdīguši stublāji. Mēdz būt baltie, zilganie un zaļie sparģeļi. Zaļo sparģeļu dzimtene ir Francija. Tie garšo līdzīgi brokoļiem un, pateicoties augstajam hlorofila saturam, tajos ir vairāk C vitamīna un minerālvielu nekā baltajos sparģeļos. Zaļie sparģeļi nav jāmizo. Baltie sparģeļi jāmizo no galviņas uz leju, jo rūgtās vielas sakrājas galvenokārt sparģeļa galā, tādejādi no tām ir vieglāk izvairīties.

Latvijā var iegādāties gan importētus, gan Latvijā audzētus sparģeļus. Īstā sparģeļu sezona sākas aprīļa beigās un ilgst līdz jūnija vidum. Sparģeļi ir samērā dārgi, un, lai attaisnotu pietiekami augsto cenu, tiem jābūt svaigākiem par svaigu. Vislabāk, protams, ja tie taisnā ceļā no dobes nonāk virtuvē. Sparģeļu svaigums ir svarīgākais priekšnoteikums lieliskai šo dārzeņu garšai. Tikai ar sekojošu svaiguma pārbaudi iespējams noteikt, vai sparģeļi tik tiešām ir svaigi: tie nav ne sažuvuši, ne apkaltuši griezuma vietās, griezuma vietas ir gludas un spīdīga, saspiežot kāta apakšdaļu, atskan viegls knakšķis un iztek nedaudz sulas – ar patīkamu, nevis skābu smaržu.

Sparģeļu sakneņi uzņem no augsnes daudz vērtīgu vielu. Pirmām kārtām jāmin A provitamīns, kā arī B grupas vitamīni: tiamīns, riboflavīns, piridoksīns, biotīns, niacīns un pantotēnskābe. Sparģelis ir pasaules rekordists folijskābes satura ziņā, kas ir ārkārtīgi vērtīga bioloģiski aktīva viela – tā piedalās šūnu atjaunošanas un asinsrades procesā, kā arī hormonu izstrādē.

Sparģeļu sula satur kāliju, kā arī vērtīgu reti sastopamu mikroelementi cinku, kas ir obligāts komponents vairāk nekā 300 fermentos, kuri stiprina saistaudus un asinsvadus un aktivizē smadzeņu darbību. Sula tīra asinis, palīdz izvadīt no organisma lieko šķidrumu, ārstē nieru slimības, diabētu, reimatismu, mazasinību, kā arī atjauno ādas tauku dziedzeru darbību. Sparģeļu sula atjauno kuņģa – zarnu trakta darbību, tīra asinis.

Tā kā tīra sparģeļu sula var pārlieku kairināt nieres, to ieteicams lietot kopā ar burkānu sulu.

Dienā drīkst dzert ne vairāk kā ¼ glāzes sulas dienā.

Nav ieteicams lietot, ja ir paaugstināta organisma jūtība pret jodu.

Sparģeļus var labi uzglabāt mājas apstākļos vienu līdz divas dienas. Lai pasargātu šos dārzeņus no sažūšanas un saglabātu to garšu, svaigos sparģeļus līdz pagatavošanas laikam vajadzētu uzglabāt nenomizotus, ietinot tos mitros dvieļos. Ietītos sparģeļus ievieto ledusskapī.

Komentāri (8)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!
Liga
Man ir 50 gadi, bet sparģeļus ēdu pirmo sezonu, tā sanācis, ka esmu Vācijā, Piekrītu- garrrrrrrršīgi un ātri.
23.04.2012. plkst. 22:21
spargelus eedu kopss dziivoju vaacijaa,super daarzenis-veseliigs,garssiigs un viegli pagatavojams!!!!
14.04.2010. plkst. 21:47
hadza
kruta..
02.12.2007. plkst. 22:34
izklausās jau ar veselīgi:d spargelis:) bet pagaršojusi neesmu.
01.08.2007. plkst. 12:40
kas varēja zināt, ka sparģeļi tik vērtīgi, bet lai lietotu ikdienā, bik pa dārgu...
01.08.2007. plkst. 09:21

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies

Translate

Šodien

2019. gada 21. novembrī Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Interesanti fakti

Lētākais vīns, ko varat nopirkt Norvēģijā maksā aptuveni 8 USD. Vīns tiek pārdots tikai valstij piederošos veikalos (Vinmonopolet) ar stingri noteiktu laiku, kad tie ir atvērti

Pasākumi

Viļņa — Eiropas kultūras galvaspilsēta 2009 pārsteigs ar „dzīvo kultūru”

2009. gadā kultūra visās tās formās un izpausmēs piepildīs Viļņas galerijas un skatītāju zāles, ielas un citas šādam nolūkam nekad neizmantotas vietas. Programmā Viļņa — Eiropas...