Vienā svaigi spiestas sulas glāzē ir ļoti daudz vērtīgu sastāvdaļu – vismaz tik pat daudz, cik vairākos nobriedušos augļos.
Svaigās sulās ir ne vien veselībai tik nepieciešamie vitamīni (C, A, E un B), un minerālvielas (kālijs, fosfors, magnijs, kaļķis, sērs, mangāns un...
Citroniem vispār ir liela nozīme ne vien kā garšas vielai dažādu dzērienu un atspirdzinājumu pagatavošanā, bet arī ārstniecības līdzeklim. Citronu kā labu ārstniecības līdzekli lieto pret nervozitāti, galvas sāpēm, ēstgribas trūkumu, klepu, aizsmakumu un saaukstēšanos. Pret...
Tad, kad zeme atkususi un laiks kļūst siltāks, klāt arī sulu laiks. Svarīgi ir to nenokavēt, jo katru gadu tas ir citā laikā. Sulas var iegūt gan no bērziem, gan no kļavām. Garšas ziņā kļavu sulas ir saldākas par bērzu sulām, jo vairāk satur cukurus. Savukārt, bērzu sulas...
Granātābolus kultivē jau aptuveni 5000 gadu. Tie minēti Bībelē, kā arī grieķu un romiešu mitoloģijā kā auglības, mīlestības un pilnības simbols.
Granātābols ir viens no senākajiem ārstniecības augļiem. Šo augļu dzimtene ir Irāna un Pakistāna.
Par augļa nosaukuma...
Spināti tika kultivēti jau Senajā Persijā pirms 2000 gadiem, bet Eiropā tos ieveduši arābi. Viņi spinātus dēvējuši par dārzeņu karaļiem. Par savu tālāko izplatību dārza spināti var pateikties spāņu mūkiem, kas tos audzējuši klosteru saimniecībās. Vēlāk spināti...
Avotkrese ir daudzveidīgs mitrumu mīlošs augs. Savvaļā iedzīvojas tur, kur citi pat nemaz nedomā augt, piemēram, smilšu kaudzēs, dzelzceļa malās, zālājos. Tās dzimtene ir Vidusjūras reģions un Mazāzija. Par to, ka avotkrese tika lietota uzturā jau sen senos laikos liecina tas, ka...
Sparģeļi Eiropā nokļuva no Austrumiem un ātri iekaroja popularitāti. Tie kā ārstniecības augi tiek izmantoti jau kopš Kristus laikiem. Ķīnā sparģeļus izmantoja kā pretklepus līdzekli, bet Senajā Ēģiptē ar tiem ārstēja dažādas aknu kaites. Sparģeļi tika turēti cieņā...
Selerijas kultivēja jau senajā Ēģiptē, Romā un Grieķijā. Senie grieķi svētkos ar seleriju lapām rotāja savas mājas, bet sporta spēļu uzvarētājiem lika galvā no seleriju lapām darinātus vainagus. Seleriju vainagi palīdzēja arī Bakha pielūdzējiem Senajā Grieķijā un Romā...
Pētersīlis – iecienīts garšaugs, kas aug mitrā, uzturvielām bagātā augsnē, mīl sauli, bet neilgu laiku var atrasties arī paēnā.
Tas ir sens Vidusjūras apgabala augs, taču tā savvaļas variācijas sastopamas arī Vidusāzijā. Par pētersīļu dziednieciskajām īpašībām daudz...
Par pastinaku dzimteni tiek uzskatīta Viduseiropa, Dienvidurāli, Altaja apvidus, kur savvaļā tie aizvien vēl sastopami. Patīkamās smaržas dēļ tos jau kopš seniem laikiem izmanto kā garšvielu. Pirms tika iepazīti kartupeļi un burkāni, pastinakus lietoja pārtikā – gan to saknes,...
Vairāku veidu lapu salāti kultivēti jau Senajā Ēģiptē. Eiropā salāti parādījās vēlajos viduslaikos. Visi mūsdienās audzētie lapu salāti ir cēlušies no savvaļas salātiem, kas vēl aizvien aug Vidusjūras reģionā.
Lapu salātu sula satur vairāk nekā 38% kālija, 15%...
Laminārijas jeb jūras kāposti ir ūdensaugs, kas aug Klusā un Ziemeļu ledus okeāna baseina jūrās. No senseniem laikiem tautas, kas apdzīvoja to piekrastes, laminārijas lietoja uzturā, kā arī dažādu slimību profilaksei un ārstniecībā.
Auga laponis ir stingrs, vaskots un...
Par pieneņu dziednieciskajām īpašībām zināja jau senie grieķi. Šis augs plaši tika lietots arī arābu medicīnā – senatnē plašā pieneņu izplatība dabā tika uzskatīta par debesu zīmi, un cilvēki jau toreiz augstu vērtēja šā auga labvēlīgo ietekmi uz cilvēka organismu....
Fenheļi kopš seniem laikiem aug Vidusjūras apkaimē – Grieķijā, Turcijā, Itālijā, Francijas dienvidos -, taču tos veiksmīgi var audzēt arī mūsu platuma grādos. Tiem tīk silts, taču ne pārāk karsts klimats. Smaržīgās, gaļīgās ziedkopas ir viens no vissenākajiem...
Cigoriņu dzimtene ir Eirāzija un Ziemeļamerika. No Ziemeļamerikas Eiropā šis lakstaugs „iesoļoja” 1700.gadā. Uzturā lietojamo cigoriņu paveids tika iegūts pirms 100 gadiem gluži nejauši – no sakneņa stiebra tika atrauta lapa un iestādīta augsnē. Kopš tā laika ziemas...
Savvaļas mārrutki aug Dienvidaustrumeiropā, Sibīrijā. Kultivē galvenokārt kā garšaugu, taču tas ir arī teicams ārstniecības augs.
Mārrutki - garšaugs, kura saknes ir visgaršīgākās no septembra līdz aprīlim. Vasarā mārrutku sakņu garša neizteiksmīga, bet mārrutku lapas var...
Melones ir viena no vissenākajām kultūrām. Par to dzimteni tiek uzskatīta Vidusāzija, kā arī Mazāzija, kur tās audzē jau vairāk nekā 2000.gadu, tikai to garša gan bijusi ļoti rūgta. Dažādas krustošanas būtiski uzlabojušas to salduma īpašības. Melones, līdzīgi gurķim un...
Pupas ir sena tropiskās Amerikas kultūra. Kad cilvēki sākuši tās izmantot pārtikā, nav zināms, taču pākšu pupiņu sēklas tika atrastas Peru vienlaikus ar inku kultūras pieminekļiem arheoloģisko izrakumu laikā. Eiropā tās tika ievestas 15.gs. beigās – pēc tam, kad Kolumbs bija...
Rāceņi ir uzskatāmi par dārzeņu kultūru priekštečiem. Tos pazina jau senie grieķi, taču tie tika vērtēti zemāk nekā, piemēram, bietes. Kad klosteros tika upurēts par godu Apolonam, bietes nesa sudraba, bet rāceņus – alvas traukā. Senie persieši rāceņus uzskatīja par vergu...
Redīsi vislabāk aug mērenā klimata joslā. Baltos, sarkanos vai rozā dārzeņus ar balto, sulīgo mīkstumu audzē gan segtajās platībās, gan atklātā laukā.
Redīsi ir sakņaugi ar asu, rutkiem līdzīgu garšu. Izmanto nepāraugušus redīsus, kamēr tie mīksti. Uzturā izmanto gan...
