Bezkofeīna kafija

Bezkofeīna kafija

Ir svarīgi atzīmēt, ka kafija bez kofeīna neeksistē! Šķīstošās „bezkofeīna” kafijas tasē ir 8.6-13,9 mg kofeīna. Maltās „bezkofeīna” kafijas tasē ir 12-13,4 mg kofeīna un parastās šķīstošās kafijas tasē - 85 mg kofeīna. Pat nelielas kofeīna devas ietekmē sirds ritmu, asinsspiedienu un cilvēka psihi. Normāla kofeīna diennakts deva ir 300 mg.

1903.gadā kafijas cienītājiem radās iespēja dzert kafiju, nekaitējot veselībai. Protams, neizpalika nejaušība: kuģis, kurā tika vesta kafija, iekļuva vētrā, kafijas pupiņas samirka, tomēr nesabojājās. Ūdens bija izskalojis no tām kofeīnu, tomēr kafija (pēc sīkstulīgo eiropiešu mērauklas) bija gluži piemērota lietošanai. Ar īstenu vācu praktiskumu kāds Ludvigs Rozemuss patentēja šo atklājumu un organizēja ASV Ņūdžersijas štatā bezkofeīna kafijas ražošanu.

Ko tikai nedarīja ar kafijas pupiņām, lai tās atbrīvotu no kofeīna! Tām lēja virsū šķīdinātājus – metilēnhlorīdu vai etilacetātu, kas pēc tam saglabājās kafijā, pasliktinot tās garšu. Ja etilacetāts (etiķa etilēteris) ir vairāk vai mazāk nekaitīgs, tad metilēnhlorīds (dihlormetāns) – ir kaut kas reti riebīgs: tam piemīt vāja narkotiska iedarbība, tas ož pēc hloroforma un turklāt vēl samazina Zemes ozona slāni!

"Mūsdienīgāku" dekofeinizācijas paņēmienu 1979. gadā izstrādāja kāda Šveices firma, un to dēvē par "Šveices ūdeni". Tā izstrādātāji izgudroja dārgāku, toties, ekoloģiskāku metodi: kofeīna atdalīšanai neizmanto šķīdinātājus, liek lietā vienīgi ūdeni un kokogles filtrus. Dekofeinizētajai kafijai esot "lieliska" garša, un veselībai šis dzēriens esot pilnīgi nekaitīgs.

Tomēr pētījumi ar to nebeidzās. Britu speciālisti spēja izdalīt gēnu, kas atbild par kofeīna sintēzi kafijas pupiņās un tējas lapiņās, savukārt viņu kolēģi Havaju salās izstrādāja šī gēna darbības bloķēšanas tehnoloģiju. Zinātnieki sola, ka jaunā kafijas šķirne ar dabiskās kafijas aromātu un garšu būs pilnīgi nekaitīga veselībai.

Lai cik pilnīga būtu dekofeinizācijas tehnoloģija, tik un tā daudziem šāda kafija negaršo, bet kafijas garšu ir iespējams uzlabot. Piemēram, pirms malšanas bezkofeīna kafijai var pievienot dažas pupiņas parastās kafijas – kofeīna daudzums palielināsies tīri simboliski, tomēr tiks panākts vajadzīgais "garšas apmānīšanas" efekts. Ja kafija jau ir malta, pirms pagatavošanas var samaisīt dekofeinizēto un parasto kafijas pulveri. Ideāla attiecība ir 50 pret 50: gan tonizē, gan arī nerada pārlieku lielu slodzi organismam. Un, ja vēl pagatavo kafiju pēc receptes, kurā tiek izmantots piens (vai saldējums, vai arī saldais krējums), uztraukumam pavisam nav pamata: piena olbaltumviela "piesaista" apmēram 30% kofeīna! Tomēr nav iespējams kafijas pupiņas pilnīgi atbrīvot no kofeīna. Ir izdevies likvidēt 97,5% no tā daudzuma.

Kafija dabiski satur aktīvo piedevu kofeīnu. Parasti kafijas pupiņas satur no 0,8 procentiem līdz 2,5 procentiem kofeīna atkarībā no izcelsmes un šķirnes. Bezkofeīna kafija nav pilnīgi brīva no kofeīna. Eiropas Kopienas (EK) valstīs grauzdēta bezkofeīna kafija var saturēt 0,1 procentu kofeīna atlieku un 0,3 procentus kafijas ekstrakta.
Lai atbrīvotu kafiju no kofeīna, stimulējošo piedevu nepieciešams izvadīt no pupiņām. Tā kā lielākā daļa kafijas garšas veidojas grauzdēšanas laikā, kofeīns tiek izvadīts no zaļām kafijas pupiņām. To iespējams izdarīt ar dažādām metodēm, no kurām visplašāk izmantotās ir ūdens-oglekļa (H2O/C) un dihlormetāna (plašāk pazīstama kā DCM) metodes. Mūsdienīgās kofeīna daudzuma samazināšanas metodes neietekmē kafijas garšu un smaržu. Tādēļ laba kafija ar samazinātu kofeīna daudzumu garšo gandrīz tāpat kā kafija, kas satur kofeīnu.

Ūdens-oglekļa metode

Šajā procesā kā šķīdinātājs tiek izmantots ūdens (H2O). Zaļās pupiņas ilgstoši tiek skalotas ar ūdeni, kamēr kofeīns izšķīst ūdenī. Pēc tam ūdens ar tajā izšķīdušo kofeīnu tiek sūknēts caur aktīvā oglekļa (C) filtru, kas absorbē kofeīnu. Pupiņas ar samazinātu kofeīna daudzumu tiek žāvētas ar siltu gaisu, pēc tam dzesētas ar aukstu gaisu. Tad tās tiek grauzdētas, maltas un fasētas parastajā veidā. Ūdens tiek atkārtoti izmantots kofeīna daudzuma samazināšanas procesam.

Dihlormetāna process

Šajā metodē kā šķīdinātājs tiek izmantots dihlormetāns (DCM). Zaļās pupiņas tiek mitrinātas ar ūdeni, lai padarītu pupiņas virsmu porainu, un iemērktas šķīdinātājā uz 30 minūtēm. Tas tiek atkārtots vairākas reizes. Kad kofeīns izšķīdis, pupiņas izņem no šķīdinātāja. Tad tās tiek kādu laiku tvaikotas, lai izvadītu visas šķīdinātāja atliekas. Pēc tam pupiņas tiek žāvētas ar siltu gaisu, tad dzesētas ar aukstu gaisu. Tad tās tiek grauzdētas, maltas un fasētas parastajā veidā. Dihlormetāns tiek atkārtoti izmantots kofeīna daudzuma samazināšanas procesam.

Komentāri (1)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!
Es arī esmu ievērojis - kafija bez kofeīna neeksistē !;
06.05.2008. plkst. 11:05

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies

Translate

Šodien

2019. gada 21. novembrī Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Interesanti fakti

1600.gadā termometri bija pildīti nevis ar dzīvsudrabu, bet brendiju

Pasākumi

Latvijā tiks uzņemts skatītākais šovs MTV vēsturē „Pimp my Ride”

Latvijā, Lietuvā un Igaunijā plānots uzņemt šova „Pimp my Ride” jeb „Uzķīlē manu vāģi” trīs lokālās sērijas, kas tiks pārraidītas Baltijas valstu kanālos šā gada rudenī....