Kafijas rašanās vēsture

Kafijas rašanās vēsture

Vēsture stāsta, ka kafija tik atklāta apmēram 9.-11.gadsimtā vienā no Etiopijas provincēm – Kaffā. Tomēr pats vārds „kafija”, kā tas pirmajā brīdī varētu šķist, nav radies no Kaffas provinces nosaukuma. Tas ir cēlies no senarābu vārda „Qahwah”, kas nozīmē uzmundrinošs.

Reiz kāds nabadzīgs gans ieraudzīja, ka viņa kaza, apēdusi kafijas koka augļus un lapas, sāka draiskoties. Sākumā viņš sadusmojās, bet tad saprata, kas īsti ir noticis un pats apēda zaļās lapas, pēc tā izjuzdams patīkamu uzbudinājumu. Untitled 2.jpg - 78.06 KBTad šo ogu esot nogaršojuši mūki, bet viņi ļoti vīlās, sajūtot tās rūgto garšu, un iemeta ogas krāsns ugunī. Pēc neilga brīža viņi sajuta brīnišķīgu aromātu. Mūki, ziņkārības vadīti, pagatavoja no grauzdētajām ogām dzērienu, kas viņiem palīdzēja uzturēt možu garu gandrīz visu nakti, tāpēc uzskatīja šo dzērienu par Dieva dāvanu. Deviņpadsmitajā gadsimtā arābu tirgotāji ieradās Kaffā un uzzināja par kafijas pupiņām.

Pēc tam kafiju sāka audzēt arī Jemenā. Jemena ir tā zeme, kur pirmoreiz sāka vārīt kafiju. Muhameda piekritēji nedrīkstēja dzert vīnu, tāpēc kafija bija tas stimulējošais dzēriens, kas viņiem aizstāja vīnu.Vēsture liecina, ka senatnē kafiju nedzēra, bet ēda tāpat. Gadu simtiem Austrumāfrikas ciltis kafijkoka sēklas jeb pupiņas lietoja kā pārtikas produktu. Viņi tās cepa uz pannas vai gatavoja dzīvnieku taukos un tad ēda. Viņiem patika kafijas pupiņu stimulējošā iedarbība.

15 gadsimta vidū kafijas dzēriens no Jemenas izplatījās Mekā, bet no turienes – Bagdādē, Kairā, Damaskā un citās vietās. 1511.gadā Kairā parādījās kafijas namiņi.

Rietumeiropā kafiju ieveda ap 1615.gadu. Kaut arī to uzņēma ar sajūsmu, tomēr daudzi atsacījās kafiju lietot. Viņi uzskatīja, ka tā ir indīga. Bet Anglijā kafijas namiņi visai drīz kļuva par neatņemamu sabiedriskās dzīves sastāvdaļu.

Jau tolaik kafejnīcās pulcējās tik daudz cilvēku, ka karalis Kārlis II sāka baiļoties, ka tur varētu nobriest sazvērestības. Tādēļ viņš pavēlēja slēgt kafejnīcas. Taču šajā laikā kafija bija kļuvusi jau tik iecienīta, ka drīz vien karalim nācās savu pavēli atcelt.

Kad 1683. gadā Vīnē turki bija spiesti pārtraukt aplenkumu, atstājot Vīni, viņi pameta 500 maisus ar kafiju. Tos savāca un izmantoja kāds Poļu uzņēmējs, kas atvēra pirmo kafijas namu pilsētā.

Dzēriena straujā izplatība veicināja vērienīgu kafijas krūmu audzēšanu. Jau 17. gadsimta beigās tika sekmīgi īstenota kafijas krūmu kultivēšana siltumnīcās. 1714. gadā viens no augiem, kā dāvana, tika aizsūtīts uz Parīzi Luijam XIV. Šis konkrētais augs tiek uzskatīts par priekšteci miljoniem citu kafijas krūmu.

Pēc 1812. gada kafijas dzeršanu sāka uzskatīt par labā toņa pazīmi. Pēc Francijas parauga sākumā Pēterburgā, bet vēlāk arī citās Krievijas pilsētās parādījās kafejnīcas, kur notika rosīga kafijas tirdzniecība. Dažās pilsētās tika dibinātas kafijas izplatīšanas biedrības, kas cīkstējās ar analogām tējas biedrībām.Untitled 6.jpg - 80.45 KB Interese par dzērienu pieauga tik lielā mērā, ka vienulaik kafija pat kļuva par nopietnu tējas konkurenti!

1884. gadā Pēterburgā notika starptautiska dārzkopības izstāde, kurā Brazīlija bija iekārtojusi atsevišķu paviljonu un tā stendos tika demonstrētas 1000 kafijas šķirnes. Turpat uz vietas izstādē visi, kas vēlējās, varēja apgūt kafijas pupiņu grauzdēšanas un dzēriena pagatavošanas mākslu, bet noslēgumā bez maksas nobaudīt pašpagatavotās kafijas tasīti. Pēc šīs izstādes pieprasījums pēc kafijas krietni pieauga, un pirmā pasaules kara priekšvakarā tas sastādīja aptuveni 800 tūkstošus pudu (kafijas imports).

Kafija mūsdienās

Untitled 8.jpg - 105.57 KB20. gadsimta sākumā lielākā kafijas ražotājvalsts bija Brazīlija. Mūsdienās gandrīz visu kafijas produkciju saražo Centrālamerikā, Brazīlijā un Dienvidamerikas tropiskajās valstīs. Pasaules kafijas produkcijas apjomi sasniedz aptuveni simts miljonus maisu gadā. Starp piegādātājvalstīm pirmajā vietā ir Brazīlija, kas nodrošina apmēram vienu ceturto daļu no kopējās produkcijas. Brazīlijā tiek saražoti aptuveni astoņi ar pus miljoni maisi ar kafiju gadā.

Kafijas grauzdēšana mājas apstākļos tika aizvietota ar pilnībā apstrādātas kafijas industriālo ražošanu. 1901. gadā Japāņu doktors Sartori Kato prezentēja pirmo beznosēdumu kafijas pulveri. 1938. gadā firma „Nestlé” izveidoja pamatus beznosēdumu kafijas (šķīstošās kafijas) komerciālajam mārketingam.

Kafijas lietošanas pieaugumu atspoguļo pasaules neapstrādātās kafijas patēriņa tendence pēdējo 250 gadu laikā.

1750. g. – 600 000 maisi ar kafiju, 1850. g. – 4 miljoni maisi ar kafiju, 1950. g. – 36 miljoni maisi ar kafiju, 1995. g. – 94 miljoni maisi ar kafiju, 2000. g. – 103 miljoni maisi ar kafiju.

Kafijas augstais pieprasījums padarīja šo karsto dzērienu par otru nozīmīgāko produktu pēc naftas precēm. Taču līdztekus šai tendencei, bija arī pārprodukcijas periodi, pārpalikušo uzkrājumu dedzināšana, cenu kritums, pasaules ekonomiskā krīze, patēriņa samazināšanās abu Pasaules karu laikā un Pasaules kafijas līguma radīšana, ar mērķi – nostabilizēt kafijas cenu. Pēc Otrā Pasaules kara beigām Vācijā, kafija kļuva par ekonomikas brīnuma un rekonstrukcijas simbolu. Kafijas dzeršana bija apliecinājums spējai atkal atļauties dažādas lietas.

No ogas līdz kafijai


Vēl pirms gadsimta tirgoja tikai zaļas pupiņas. Piemērotos apstākļos tās var uzglabāt pat vairākus gadus. Toreiz, mājas apstākļos, tās grauzdēja tieši pirms samalšanas un kafijas vārīšanas. Pēdējos 50 gados to veic komerciāli un tāpat arī pārdod. Pats grauzdēšanas process ir precīza "māksla". Pieredzējis meistars var panākt to, ka tiek akcentētas attiecīgās kafijas visvēlamākās garšas īpašības, bet nevēlamās - asums, skābums, rūgtums - nav manāmas.

Untitled 4.jpg - 82.68 KBNeizskatīgs mūžīgi zaļš augs, no kura vāc šīs pupiņas, labvēlīgos apstākļos var izaugt līdz pat 5-6 m augstumam. Kafijas kokus no sēklām vispirms audzē dobē, divgadīgus tos pārstāda plantācijās zem akāciju kroņiem, lai pasargātu no saules. Kad kafijas koki izaug līdz nepieciešamajam augstumam, tad akācijas izcērt. Koks visu gadu ir pārklāts ar baltiem ziediem. Augļi ir sarkani, mīksti, ķiršu lielumā, kuros iekšā ir divas plakanas sēkliņas. Tā ir pati vērtīgākā augļa daļa, kura satur kofeīnu. Pēc augļu savākšanas no tiem atdala sēklas. Vispirms sēklas izžāvē pēc tam apstrādā. Tad tās kārtīgi izskalo ūdenī un izžāvē saulē. Lai iegūtu labāku garšu, sēklas mitras grauzdē. Grauzdējot (pie 250 C°) uz sēklas virsas izdalās gaistoša kafijas eļļa. Par kultūraugu kafijas koks kļuva tikai 400-500 gadus atpakaļ.

Komentāri (7)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!
svaigonis
palties man dravgs
28.09.2016. plkst. 14:19
vladislavs
loti forsa informacija plds
19.09.2016. plkst. 15:02
Solveiga
Rīta kafija- mundrumam, otrā kafija- atpūtai, pēcpusdienas kafija -tradīcija. Visos šos momentos man ļoti būtiski trauki. Nedzeršu no plastmasas vai papīra glāzēm. Neskatoties uz gadiem kafiju baudu lietojot mūsu , t.i.Rīgas porcelāna trukus
13.04.2013. plkst. 11:22
guntis
es gribu est
28.11.2012. plkst. 15:42
SenjoritaPrima
Man ļoti garšo kafija! To dzeru jau kopš bērnības,vecāki ir iemācījuši īstas garšas vērtības..Un varu teikt tikai vienu-Tu Dāvi Viller,neesi īstās kafijas cienīgs!
05.06.2012. plkst. 09:38

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies

Translate

Šodien

2019. gada 21. novembrī Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Interesanti fakti

Viljama III valdīšanas laikā dārza strūklaka reiz tika izmantota kā milzīgs punša trauks – recepte sastāvēja no 2100 litriem brendija, 540 kg cukura, 25000 citronu, 75 litriem laima sulas un 2 kg muskatriekstu. Bārmenis airējās apkārt mazā laivā, piepildot viesu kausus ar punšu

Pasākumi

Sailor Party

31. jūlijā 21:00 Vecāķu pludmalē "Sun Lounge Bar" notiks “Sailor Party”.

Pasākuma ievaros ikviens varēs dejot, smieties, piedalīties slapjo t-kreklu konkursā, dzert garšīgus...