Kādas ogas un augļi ir derīgi laba vīna pagatavošanai?

Kādas ogas un augļi ir derīgi laba vīna pagatavošanai?

Vislētākās un pieejamākās ogas vīnrūpniecībai mūsu apstākļos ir jāņogas, no kurām iznāk labi galda un deserta vīni. Tā kā jāņogas satur vairāk skābes kā citi augļi, tad arī tās sevišķi noder kā piedevas citām ogām un augļiem.

Kas attiecas uz upenēm, tad tās reti kad vienas vien izlieto vīna gatavošanai, tās noder galvenokārt citu sulu krāsošanai.

Ļoti labu galda un deserta vīnu var pagatavot no mellenēm. Melleņu vīns gausi rūgst, ātri bojājas un pieņem nepatīkamu, pelējuma garšu. Gatavojot vīnu no mellenēm, jāpievērš nopietna uzmanība vīna pareizai pagatavošanai.

Dzērvenes rūgst samērā ātri, bet vīns iznāk ļoti skābs, tāpēc dzērvenes lieto citu vīna sulu papildināšanai.

Pīlādžu ogas izlieto, piejaucot citām sulām, pie tam uz 50 kg sulas piejauc ne vairāk par 2 – 3kg.

Retāk vīnu gatavo no zemenēm, neskatoties uz to, ka tās dod labus deserta vīnus. Kas attiecas uz zemeņu vīniem, tad te vīna gatavošana prasa pietiekošu ievingrināšanos, bet nepareizi raudzēts zemeņu vīns iegūst visai nepatīkamu smaku.

Avenes galvenokārt lieto liķieru gatavošanai, jo galda vīni no tām iznāk pavāji.

Labu, skaistu sarkanas krāsas ogu vīnu dod ķirši, bet tie ir dārgi, tādēļ no tiem reti gatavo vīnus. Ķiršus parasti jauc ar citām ogām, vīniem lietojot tikai skābos ķiršus, jo no saldajiem ķiršiem izrūgst bezgaršīgs vīns.

Teicams materiāls ogu vīnrūpniecībai ir ērkšķogas, lai gan sulu izspiest no tām ir grūti. Ērkšķogu sula pēc sastāva ir ļoti līdzīga vīnogu sulai. Vācijā un Anglijā no ērkšķogām gatavo arī šampanieti. Ērkšķogas vīna pagatavošanai var lietot tikai tādas, kuras ir pilnīgi gatavas, bet nepārgatavojušās.

Kā zināms, viena no galvenajām izejvielām vīnu gatavošanā ir āboli, no kuriem gatavo galda vīnus. Tie ir dzintara krāsā, ar piemērotu skābumu un saldumu. Ābolu vīni ir ļoti atspirdzinoši. Visnoderīgākie ir saldskābie āboli, no kuriem iznāk garšīgs un izturēts vīns. Skābie āboli dod par daudz skābu vīnu un tādēļ tos ieteicams jaukt kopā ar saldo ābolu sulu. Vasaras āboli dod bezgaršīgu, duļķainu, neizturētu vīnu, toties rudens āboli ir labs materiāls vīnam. Tie dod aromātisku un izturētu, garšīgu dzērienu. No ziemas āboliem sanāk stiprs un izturēts vīns.

Komentāri (22)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!
Iesācējs
Šogad sāku vīndara karjeru. Izmeiginu no mellenem 50 litri , 10 litri sarkanām jāņogām. 20 litri tumši sarkanām jāņogām. 10 litri aroniju. Ir doma 10 litrus no mandariniem pameiģināt. Kāds ir provējis?
10.01.2017. plkst. 19:55
TomBeer.lv
Viss alus un vīna pagatavošanai - www.tombeer.lv un i-veikals - www.tavsalus.lv
25.03.2011. plkst. 15:36
janka
www.kandža.lv
02.06.2010. plkst. 14:46
Andza
Plašākais kandžas aparātu klāsts Latvijā www.kandzasaparati.lv un www.samogonstvo.lv
21.05.2010. plkst. 17:27
Janka
Atradu super lapu, noderēs tiem, kam kaut kas jāpārdzen!Superaparāti!Nopirku mazo destilatoru,super! www.kandza.1w.lv
09.02.2010. plkst. 22:56

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies

Translate

Šodien

2018. gada 16. augustā Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Izsaki viedokli

Vai Tu vēlies, lai sadaļa "Iegūsti ideālu figūru" tiktu atstāta arī pēc konkursa beigām?

Interesanti fakti

Balto vīnu stundu pirms pasniegšanas būtu jāpatur ledusskapī vai 20 minūtes pirms pasniegšanas – ledū. Sarkanie vīni būtu jāpasniedz aptuveni 18 grādu temperatūrā

Pasākumi

Gaetāno Doniceti Mīlas dzēriens

Feličes Romani librets

Pirmizrāde 2009. gada 12.februārī Latvijas Nacionālajā operā
Pirmizrādes tiešraide – Latvijas Radio programmā Klasika
Iestudējums top ar AS Latvijas Balzama...